Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Druvienas muižas bibliotēka

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Bibliotēku attīstības centru norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros no 2025. gada 15. janvāra līdz 23. oktobrim izsludināja rakstu konkursu par bibliotēkām, kuru likteņi saistīti ar muižām. Stāstu iesūtīšana un izvērtēšana noslēdzās, izraudzījāmies desmit labākos rakstus, kurus jauktā secībā publicējām Latvijas Bibliotēku portālā. Oktobrī izsludinājām arī rakstu lasītāju vērtēšanas konkursu, un oktobra izskaņā konkurss tika noslēgts. Tomēr vēlamies publicēt visus iesūtītos rakstus.

Portāls Bibliotēka.lv, 15. decembris, 2025 29

Ilustrācijas autore: Laura Lukeviča

Konkursam par 10 labākajiem rakstiem noslēdzoties, palika vēl trīs, kurus vēlamies līdz gada beigām publicēt un darīt lasītājiem pieejamus. Pirmais no tiem ir Druvienas Latviskās dzīvesziņas centra izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājas Velgas Černoglazovas stāsts par Druvienas muižas bibliotēku.

1898. gadā Druvienas muiža nonāk fon Hēnu īpašumā. Šis bija vienīgais viņu īpašums Latvijā, un viņu ieguldījums tā laika Druvienas puses attīstībā bija pietiekami nozīmīgs, lai ļaudis savās atmiņās atzinīgi novērtētu šos cilvēkus un viņu darbu. Vecie Hēni savu īpašumu tālāk novēlēja dēlam Aristam, kas Druvienas muižā saimniekoja līdz pat 1939. gadam, kad repatriējās uz Vāciju.

Aristam fon Hēnam bija Vācijā iegūta lauksaimnieka izglītība. Viņš bija viens no Latvijas Lauksaimniecības kameras aktīvākajiem locekļiem un vienīgais, kurš kamerā pārstāvēja vācu zemnieku aprindas. Arists fon Hēns savas zināšanas lika lietā plašajā Druvienas muižas saimniecībā, arī regulāri uzņemdams prakses studentus no Vācijas un konsultēdams, izglītodams vietējos zemniekus. Muižai bija divi ābeļdārzi, apkurināma stikla siltumnīca, dārzniecība, šķirnes lopu ganāmpulks, šķirnes zirgi. Mitrajās Azandas upes pļavās jau toreiz tika veikti meliorācijas darbi, kuros piedalījās arī studenti no Vācijas. Līdz ar to fon Hēnu interesēja viss jaunais un progresīvais gan lopkopībā, gan zemkopībā un augļkopībā. Vienā no muižas pils telpām viņš ierīkoja lasītavu, kurā veidojās lauksaimnieciska rakstura izdevumu krājums. Tie bija gan laikraksti un žurnāli, gan publicistiski raksti, gan pētnieciski materiāli no Vācijas. Pats Arists tur savos brīvajos brīžos lasīja un studēja jaunākos izdevumus, tur viņš runājās un noturēja lekcijas saviem vācu studentiem, tur viņš pieņēma vietējos zemniekus, stāstīja par jaunākajām šķirnēm augkopībā un lopkopībā. Tā kā druvēnieši regulāri piedalījās lopu apskatēs un izstādēs, tad tieši Hēna nopelns bija tas, ka šajās lopu izstādēs druvēnieši uzmanību pievērsa ar sarkanraibiem lopiem. Druvēnieši bija apsteiguši kaimiņu pagastu zemniekus, iegādājoties divus vērtīgus sarkanraibus vaislas buļļus. To visu ar savām zināšanām un progresīvo domāšanu veicināja Arists von Hēns.

Muižas pils lasītavā pamatā bija lauksaimnieciska rakstura literatūra. Sabiedriskā bibliotēka, kuru Druvienā izveidoja 1918. gadā, atradās citā muižai piederošā ēkā – bijušā muižas pārvaldnieka mājā, kas atradās netālu no pils ēkas (tagad tajā vietā ir sabiedriskā autobusa pietura). Vēlāk bibliotēka savu mājvietu rada Druvienas pagastskolas ēkā (tagadējā Druvienas Vecajā skolā – Poruka muzejā). Pēc kara, kad skola pārcēlās uz Druvienas muižas pils ēku, bibliotēka nāca līdzi. Visus gadus (1951–2018), kamēr Druvienas skola atradās muižas ēkā, te bija arī bibliotēka. Tā bija pamatā skolas bibliotēka, taču bieži vien te iegriezās vietējā pagasta ļaudis, lai paņemtu lasīšanai kādu no trimdas latviešu izdotajām grāmatām, kuras kā dāsnu ziedojumu Druvienas skolai dāvināja Amerikā dzīvojošais druvēnietis Jānis Liepkalns.

Druvienas pamatskola kā viena no mazajām lauku skolām tika slēgta 2018. gada 1. septembrī, bet bibliotēkas krājums daļēji ir saglabāts. Krājumā ir grāmatas, kuras lielākoties vairs nav pieejamas Druvienas pagasta bibliotēkā, jo sava vecuma un nolietojuma dēļ tiek norakstītas. Taču joprojām par vērtību uzskatām gan Blaumani un Raini, gan Ziedoni un Vācieti, gan Poruku un Plūdoni, gan Zentu Mauriņu un Aleksandru Čaku. Pieejami trimdas latviešu autoru darbi, bērnu literatūra. Slēdzot skolu, to visu vajadzēja nodot makulatūrā, jo citām izglītības iestādēm šis krājums nebija interesants. Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrā, kurš pēc skolas slēgšanas turpina darbību Druvienas muižas ēkā, joprojām ir bibliotēkas telpa, kurā neliels stūrītis atvēlēts kādreizējā muižas saimnieka Arista von Hēna laika izdevumiem.

No 2020. gada Druvienas muižas ēkā atrodas arī Druvienas pagasta bibliotēka.

Druvienas muiža, grāmatas un izglītība bijušas un ir savstarpēji saistītas visos savas pastāvēšanas laikos un gadsimtos.

Izziņas avoti: seno druvēniešu Edītes Mucenieces, Jāņa Poruka, Līvijas Zāberes, Martas Veperes atmiņu pieraksti.