No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Eiropas Komisijas Atvērtās koordinācijas metodes (Open Method of Coordination) darba grupa (turpmāk – Eiropas Komisijas ekspertu darba grupa) izstrādājusi ziņojumu par kultūras un radošo nozaru eksporta un internacionalizācijas atbalsta stratēģijām.
Ziņojums būtiski papildina jau salīdzinoši plašu publikāciju klāstu par kultūras un radošo sektoru potenciālu Eiropas Savienībā (ES). Šāda veida ziņojums ir unikāls, jo īpašu uzmanību pievērš tieši kultūras un radošo nozaru eksportam un internacionalizācijai.
Ziņojuma mērķis ir aktualizēt kultūras un radošo nozaru eksporta un internacionalizācijas nozīmīgumu, kā arī identificēt labās prakses piemērus ES, kas kalpotu par atskaites punktu politikas veidotājiem. Kultūras un radošo nozaru internacionalizācija un eksports ir svarīgi kultūras, ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ. Internacionalizācija paplašina auditoriju, nodrošina kultūras daudzveidību un veicina sadarbību kultūras jomā, bet eksports veicina kultūras un radošo uzņēmēju izaugsmi. Turklāt pastāv arī pārnese (spillover) starp citām nozarēm, tostarp valsts zīmolvedību, tūrismu un tirdzniecību.
Ziņojums sastāv no trīs daļām. Pirmajā daļā apskatīti kultūras un radošo nozaru eksporta un internacionalizācijas pasākumi un raksturots, kā kultūras un radošo nozaru uzņēmumi un organizācijas darbojas un kas ir jāņem vērā, izstrādājot atbalsta pasākumus. Otrajā daļā sniegts vispārējs pārskats par dažādiem atbalsta pasākumiem, ko īsteno ES dalībvalstis, uzsverot galvenās prioritārās nozares un visbiežākos izaicinājumus. Trešā un lielākā ziņojuma daļa ir konkrētu dalībvalstu labo piemēru, prakšu kopums, tostarp programmas, aģentūras, iniciatīvas, klasteri, tīkli u.c. Izvēlētie piemēri sniedz politikas veidotājiem ierosinājumus īstenot visaptverošus atbalsta pasākumus vietējā, valsts, reģionālā un ES līmenī.
Nobeigumā darba grupa konstatē kultūras un radošo nozaru nepilnības un izaicinājumus, kas politikas veidotājiem jārisina dažādos līmeņos, lai veicinātu eksporta potenciālu ES. Darba grupa sniedz vairākus ieteikumus, kas attiecas uz atbalstu un finansējumu, intelektuālā īpašuma tiesībām, kultūras un radošo nozaru sadarbību un atpazīstamību, kā arī profesionālo, tālākizglītību un apmācībām šajos sektoros. Ar politikas pārskatu un ievērojamu skaitu labās prakses piemēriem no dažādām dalībvalstīm šis ziņojums ilustrē iespaidīgu aktivitāšu un pasākumu kopumu, kas tiek veiktas Eiropā, lai īstenotu galvenos kultūrpolitikas mērķus, kā arī kādi ir izaicinājumi kultūras un radošo nozaru eksportam un internacionalizācijai.
Pilna ziņojuma versija pieejama ŠEIT.
