Pasākums pirmssvētku noskaņā noslēgs Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltīto pasākumu ciklu 2022. gadā.

Priekšlasījumā “Ziemassvētku eglīte. Kad? Kur? Kāpēc?” vēsturnieks un LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga iepazīstinās ar egles kā svētku tradīcijas izcelsmi. Gustavs Strenga stāsta: “Katrs zaķītis Pierīgas mežos zina, ka Rīga ir pirmā vieta pasaulē, kur 1510. gadā tika rotāta Ziemassvētku eglīte. Tomēr vēstures avotu un svētku rituālu pētniecība iezīmē nedaudz atšķirīgu ainu. Šis būs stāsts par to, cik grūti ir atrast Ziemassvētku eglītes tradīcijas sākumus Eiropas kultūrā, identitātēm un svētkiem kā kopību veidojošu parādību.”

Pasākuma turpinājumā Latvijas brāļu draudzes vadītājs Gundars Ceipe stāstīs par Hernhūtes zvaigzni, kas ir viens no brāļu draudzes simboliem. Laika gaitā tā izplatījusies un kļuvusi populāra daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā. Hernhūtes zvaigzne tiek izcelta un lietota adventa un Ziemassvētku laikā un ietver daudzslāņainu simbolisko vēstījumu. Tieši Hernhūtes zvaigznes šogad izvēlētas kā elements arī LNB svētku noformējumā.

Rita Grīnvalde, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Latviešu folkloras krātuves vadītāja, priekšlasījumā “Apsveikuma kartītes gadumijā” izsekos Ziemassvētku un Jaungada apsveikuma kartīšu rakstīšanas tradīcijai. Aizsākusies 19. gadsimta beigās, tradīcija zēlusi visa 20. gadsimta garumā. Gadumijas svētku apsveikumu kultūru Latvijā ietekmējusi gan sava laika mode, gan politiskās vēstures konteksti.

Pasākumu noslēgs ēdiena kultūras pētnieces Astras Spalvēnas lasījums par tēmu “Lēni mainīgais svētku mielasts”. Pētniece stāsta: “Svētku mielasts ir viens no vislēnāk mainīgajiem sadzīves kultūras elementiem. Ja galdā tiek celti jauni ēdieni, tas ir signāls, ka arī sabiedrībā notiek ievērojamas pārmaiņas. Ēdieni, kurus uzskatām par mūžseniem, varbūt ienākuši pavisam nesen, savukārt apnicinātiem jaunievedumiem var būt senas saknes. Ja kāds ēdiens no svētku galda pazūd, visdrīzāk ar to aiziet arī kāda nozīmīga tradīcija vai uzskatu sistēma.” Izsekojot pārmaiņām gada nogales svētku mielastā divu gadsimtu garumā, Astra Spalvēna meklēs atbildi uz jautājumu, vai ir tādi ēdieni, kas noturējušies cauri visiem laikiem – bijuši uz zemnieku un pilsētnieku galdiem, pārdzīvojuši jaunas iespējas un citzemju ietekmes, un bijuši vienlaikus pietiekami tradicionāli un moderni, lai būtu svētku galdā vēl šodien.

Pasākums “Četri svētku elementi” notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) atbalstu Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu cikla ietvaros.

Dalība bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
maija.treile@lnb.lv