Pārskats par digitalizāciju reģionu galvenajās bibliotēkās
Novadpētniecība ļauj iegūt dziļāku izpratni par lokālo vēsturi, kultūru un tradīcijām, kā arī saprast mūsu valsts vēsturi, kultūru un sabiedrības attīstību kopumā. Turklāt novadpētniecība veido reģionālo identitāti, piederības sajūtu un cieņu pret vietējo kultūru. Saglabājot kultūras mantojumu, viens no aspektiem ir padarīt to pieejamu plašākai sabiedrībai. Ja kultūras mantojuma vērtības tiek digitalizētas, tās tiek paglābtas ne tikai no zudumu un bojājumu riskiem dabas un citās katastrofās, bet arī tās iespējams izmantot pētniecībā un jaunu zināšanu radīšanā. Digitalizācija ļauj saglabāt kultūras vērtības nākamajām paaudzēm un padarīt plaši pieejamas.
Digitalizācija bibliotēku nozarē notiek jau salīdzinoši sen. Publiskajās bibliotēkās digitalizācija līdz šim bijusi vairāk projektos balstīta, bibliotēkām veidojot tematiskās digitālās kolekcijas vai piedaloties nacionāla līmeņa projektos, piemēram, “Zudusī Latvija” un “Industriālais mantojums”. Digitalizācija publiskajās bibliotēkās bieži tiek uzskatīta tikai kā daļa no novadpētniecības, vairāk pievēršoties novadpētniecības krājuma popularizēšanas aspektam, ne satura ilglaicīgai saglabāšanai. Tomēr, lai arī ir dažādi izaicinājumi, digitalizācijai ir jākļūst par vienu no bibliotēkas pamatprocesiem, kas tiek sistemātiski veikts ikdienā. Turklāt – kamēr projektos lielākoties ir dots noteikts tematiskais ierobežojums, veicot digitalizāciju ikdienā kā nepārtrauktu procesu, ir iespēja saglabāt visu nozīmīgo novadpētniecības saturu neatkarīgi no tēmas.
Bibliotēku nozares stratēģijas rīcības plānā 2023–2027 viens no uzdevumiem ir: “Nodrošināt lokālās kultūrvides izzināšanas (novadpētniecības) digitālā satura iekļaušanu Latvijas Digitālā kultūras mantojuma platformā.” Latvijā ir izveidota vienota digitālā kultūras mantojuma platforma, lai nodrošinātu digitālā satura ilglaicīgu saglabāšanu, vienotu pārvaldību, ērtu atrādīšanu un piekļuvi. Bibliotēku nozares stratēģijā noteikts, ka: “Būtiski ir sekmēt analogā krājuma digitalizāciju un drošu ilgtermiņa saglabāšanu. Ar valsts un pašvaldības līdzekļiem digitalizētais kultūras mantojums ir vienoti jāsaglabā Digitālā kultūras mantojuma platformā ar pieejamību Digitālajā bibliotēkā (digitalabiblioteka.lv)”. Strādājot kopā, ir iespēja veidot gan vienotu Latvijas novadpētniecības satura krātuvi, gan atrādīt savus unikālos novadpētniecības materiālus ikvienam lietotājam, izveidojot savu kolekciju Digitālajā bibliotēkā – vietā, kur satiekas kultūras vērtības no bibliotēkām, muzejiem, arhīviem un citiem partneriem.
2022. gada nogalē LNB veica anketēšanu, kas sniedza vērtīgu ieskatu Latvijas publisko bibliotēku digitalizācijas jautājumos (apkopoti anketas dati). Atbildes iesniedza 26 reģionu galvenās bibliotēkas, kas ļauj izdarīt pamatotus secinājumus par kopējo digitalizācijas ainu Latvijas publiskajās bibliotēkās. Pēc anketas datiem digitalizācija uzsākta 73% (19) reģionu galveno bibliotēku, bet nav uzsākta 27% (7). Dati attēloti kartes skatā ar krāsu un skaitļu identifikatoru. Jāatzīmē, ka reģionālā reforma ievieš savas korekcijas, līdz ar to neiedziļinoties detaļās Pierīgas novados par pamatu ņemtas Salaspils novada bibliotēkas sniegtās atbildes, līdzīgi ar Smilteni un Varakļāniem. Apzināti izvēlēts vienkāršots skats, lai varētu salīdzināt sniegtos datus. Šī karte arī rāda, kādi ir nākošie soļi, lai veiksmīgi sāktu un turpinātu digitalizāciju.
Aptaujas anketēšanas viens no mērķiem bija iegūt aktuālu pārskatu par esošo digitalizācijas praksi Latvijas publiskajās bibliotēkās. Analizējot veiktajā anketēšanā iegūtās reģionu galveno bibliotēku atbildes un ieskatoties pagājušā gada bibliotēku gada pārskatos, secinām, ka Latvijas publiskās bibliotēkās digitalizāciju izceļ kā aktualitāti un nepieciešamību. Bibliotēkas ir piedalījušās digitālās kolekcijas “Industriālais mantojums” papildināšanā, notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” un citos projektos, kā arī ir minētas ieceres veidot jaunas digitālās kolekcijas un elektroniskās mapes. Bibliotēkas plāno sākt ar jau digitalizētā materiāla apzināšanu, apkopošanu, sistematizēšanu un uzskaiti. Šie ir pirmie nozīmīgie soļi, kas jāveic, lai sistemātiski turpinātu digitalizācijas procesu. Ja izvēlamies līdzīgu analoģiju no bibliotēku vides, tad – pirms sākam komplektēt grāmatas bibliotēkas krājumam, ir jāapzina, kas jau atrodas plauktos, un tam ir jābūt sakārtotam. Ar laiku tiek izstrādātas Komplektēšanas vadlīnijas, lai visi kolēģi mērķtiecīgi strādātu kopsolī. Tieši tas pats notiek ar digitalizāciju un digitālizēto saturu – digitālā krājuma veidošana nav tikai projektos balstīta, bet notiek pakāpeniski un sistemātiski, un, līdzīgi kā krājuma komplektēšana, mūsdienās ir jau neatņemama bibliotēkas procesu daļa.
Kā viens no pirmajiem soļiem ceļā uz digitalizāciju bibliotēku gada pārskatos minēts tas, ka publiskās bibliotēkas 2023. gadā plāno digitalizācijas apmācības. Arī anketā sniegtajās atbildēs redzama liela interese iemācīties digitalizēt un veidot metadatus dažāda tipa digitālajiem objektiem: video, audio, teksta dokumentiem. Ļoti nepieciešamas autortiesību apmācības (nesen aktualizēts arī Autortiesību likums). Turklāt pēc anketām var secināt, ka bibliotekārus interesē mācības, kuras iespējams apgūt attālināti, sev ērtā laikā. Priekšroka kā mācību formai tiek dota vadlīnijām un instrukcijām, kā arī tiešraidēm ar iespēju uzdot jautājumus un ekspertu konsultācijām. Negaidīti zems rezultātu skaits bija klātienes apmācībām un video mācībām, pieņemot, ka šādos mācību formātos izpaliek aktuālo jautājumu izskatīšanas komponente un iespēja konsultēties ar ekspertu.
Latvijas Nacionālā bibliotēka kā Latvijas Digitālā kultūras mantojuma kompetenču centra vadītāja nodrošina publiskajām bibliotēkām mācības un konsultācijas digitalizācijas jautājumos, digitālā satura saglabāšanas jautājumos, kā arī konsultē par digitālo kolekciju veidošanu. Pakāpeniski starp publiskajām bibliotēkām sāk iezīmēties spēcīgākie spēlētāji digitalizācijas jautājumos, kas ļauj cerēt, ka ar laiku nostiprināsies digitalizācijas kompetences un veidosies reģionālais kompetenču tīkls zināšanu pārnesei starp reģioniem. Svarīgi atzīmēt, cik nozīmīga ir t.s. horizontālā komunikācija, jo blakus esošā novada kolēģiem visdrīzāk ir līdzīgi izaicinājumi un vērtīgi ieteikumi, kā risināt atsevišķus jautājumus saistībā ar krājuma digitalizāciju.
Bibliotēku gada pārskatos redzams, ka bibliotēkas kuras digitalizācijai līdz šim veltījušas lielāku uzmanību, jau plāno izstrādāt vai papildināt Novadpētniecības darba plānošanas dokumentu un tajā ietvert krājuma digitalizāciju, padarot digitalizāciju par daļu no bibliotēkas ikdienas darba procesa. Savukārt bibliotēkas, kurās vēl netiek veikta digitalizācija, šogad sev izvirzījušas mērķi apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas.
Kaut gan pēc anketā sniegtajiem datiem 27% bibliotēku netiek veikta digitalizācija, apskatot konkrēto bibliotēku mājaslapas, dažās no tām iespējams tomēr atrast virtuālās izstādes un digitālās kolekcijas, kurās iekļauti digitalizēti novadpētniecības materiāli. Tas rada jautājumu, kā bibliotēkās saprot to, kas tad ir digitalizācija un ko iekļaut statistikas uzskaitē? Vai par digitalizāciju var uzskatīt fizisku dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā vai tomēr tikai tad, ja digitālajam objektam tiek pievienoti metadati vai arī digitalizācija bibliotēkā notiek tikai tad, ja tā ir ieviesta kā ikdienas process?
Lai veidotu vienotu izpratni par digitalizācijas terminoloģiju, statistikas uzskaiti un vienotos par to izmantošanu, plānojam veidot darba grupas kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas un reģionu bibliotēku speciālistiem. Vienots terminu lietojums, dos iespēju veidot vienotu izpratni par digitalizācijas jautājumiem un lietotājiem ātrāk atrast nepieciešamo informāciju, piemēram, digitālās, elektroniskās vai tomēr virtuālās izstādes? Toties precīza digitālo objektu uzskaite un datu pēctecība ir svarīga, lai salīdzinātu savus digitalizācijas apjomus ar iepriekšējiem periodiem, plānotu darba plūsmas un izvērtētu digitālā satura apmeklējuma un skatījuma statistiku. Reģionu bibliotēkām uzsākot savu digitālo saturu saglabāt DOM (digitālo objektu krātuvē) aktualizējas nepieciešamība arī šo darbu uzskaitīt. Tādēļ drīzumā būs jāparedz papildus statistikas lauki bibliotēkām kuras novadpētniecības saturu sāk glabāt DOM.
Aptaujas anketā 65% reģionu galveno bibliotēku izteica vēlmi savu saturu saglabāt DOM, 23% bibliotēku minēja, ka nav atbilstoša satura, bet 8% bibliotēku nevēlējās saturu dublēt, savukārt 4% bibliotēku ir pārdomu procesā, jo pašlaik izvirzītas citas prioritātes. Šogad vairākas reģionu galvenās bibliotēkas ir sākušas savu digitalizēto saturu saglabāt Latvijas Digitālā kultūras mantojuma vienotajā platformā, tādēļ gada pirmā puse izvērtusies ļoti spraiga, gan veidojot pirmās sešas novadpētniecības kolekcijas, gan aktīvi mācoties lietot DOM sistēmu. Turpinot aktualizēt vienotu digitālā kultūras mantojuma saglabāšanas un atrādīšanas iespējas satura partneriem, šī situācija ir mazliet mainījusies, jo savas digitālās kolekcijas izveidojušas arī bibliotēkas, kuras sākotnēji nebija izteikušas vēlmi saglabāt savu saturu DOM.
Pēc anketas datiem (iespējami vairāki atbilžu varianti) 65% reģionu galveno bibliotēku digitalizēto saturu glabā BIS Alise, 46% uz serveriem un 38% datoru cietajos diskos. Ņemot vērā lielo bibliotēku skaitu, kas digitalizēto saturu glabā BIS Alise, ir atrisināts metadatu migrācijas jautājumu no BIS Alise uz DOM. Metadati tiek pārcelti automātiski uz Novadpētniecības pirmsapstrādes kolekciju. Aicinām šo iespēju izmantot, pirms tam pārskatot digitālo objektu metadatus.
Drošas saglabāšanas politika vienmēr ir aktuāla. Pēc anketas datiem digitalizācijas procesā 40% reģionu galveno bibliotēku laika gaitā daļa digitālo objektu zuduši vai bojāti, 47% bibliotēku bijusi nepieciešamība pārskenēt iepriekš digitalizēto materiālu, tādēļ 83% bibliotēku digitālajiem objektiem veidot otru kopiju. Esošā pieredze liecina, ka bibliotēkas ir saskārušās ar digitālo objektu zudumiem un neatgriezeniskiem bojājumiem, kas radījis nepieciešamību atkārtoti digitalizēt materiālu un balstoties pieredzē to saglabāt vismaz divās kopijās. Mūžsaglabāšanas jautājums ir sarežģīts visiem partneriem, jo tas prasa tehnoloģiskos risinājumus un resursus, kas ne vienmēr ir pieejami. Vienotajā digitālā kultūras mantojuma platformā saglabātajiem digitālajiem objektiem tiek veidotas vairākas kopijas un tie būs pieejami vienmēr.
Viens no sadarbības partneriem ir Gulbenes novada bibliotēka ar savu Gulbenes novadpētniecības kolekciju, kas jau apskatāma publiski Latvijas Digitālās bibliotēkas testa vidē. Šādu kolekciju iespējams izveidot katram novadam, mērķtiecīgi apvienojot novada bibliotēku digitalizēto saturu vienkopus.
Anketēšanas un gada pārskatu apkopotā informācija ļāvusi apzināt esošo situāciju un izprast izaicinājumus, ar kuriem sastopas bibliotēkas, sākot un turpinot digitalizāciju. Katra bibliotēka ir unikāla – tāpat kā tās krājums. Izprotot esošo situāciju, iespējams pielāgot mācību vajadzības un nepieciešamo atbalstu. Prieks apzināties, ka reģionu bibliotēku speciālistus interesē digitalizācijas jautājumi un kolēģi ir gatavi mācīties un apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Kaut arī bibliotēkas dažkārt to neatzīt, gandrīz ikviena reģionu galvenā bibliotēka ir veikusi digitalizāciju mazākā vai lielākā apjomā, popularizējot novadpētniecības krājumu. Mērķtiecīgi vienkopus apvienojot reģionu bibliotēku digitalizēto saturu, iespējams izveidot vienotu Latvijas novadpētniecības krājumu atspoguļojot unikālo reģionu bibliotēku novadpētniecības saturu. Lai būtu iespēja veidot kvalitatīvu digitalizēto saturu ir pakāpeniski jānostiprina digitalizācijas kompetences, pamazām veidojot reģionālo kompetenču tīklu, tāpēc sadarbosimies un mācīsimies no kolēģiem.
Paldies Latvijas publisko bibliotēku pārstāvjiem par atsaucību un sadarbību!
Informāciju sagatavoja:
Eva Ausēja
LNB Digitālās attīstības departamenta
Digitālo pakalpojumu bibliotekārs
eva.auseja@lnb.lv