Semināra mērķi bija vairāki: aktualizēt skolas bibliotēku lomu un nozīmi pilnveidotajā mācību saturā, iedvesmot skolu bibliotekārus mērķtiecīgāk veidot partnerību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un  nevalstiskajam organizācijām, kā arī pārņemt minēto institūciju veiksmīgāko sadarbības pieredzi pilnveidotā mācību satura īstenošanā skolēniem, pedagogiem un atbalsta personālam.

Semināra tēmas bija šādas:

  • Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra resursi un iespējas mācību satura nodrošinājumam;
  • Skola2030 digitālais saturs un mācību platformas;
  • Skola2030 un LNB Bibliotēku attīstības centra izdevums skolu bibliotekāriem;
  • LNB resursi, izglītojošas aktivitātes un mācību nodarbības skolēniem, skolotājiem, skolu bibliotekāriem;
  • LNB pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” un LNB projekta “Latvijas kultūras kanons” izmantošanas iespējas skolās;
  • Ziedoņa muzeja izglītojošās aktivitātes;
  • Sadarbība lasītveicināšanas attīstībā Siguldas novadā;
  • Skolēnu un pedagogu medijpratības veicināšana.

Bibliotēka kā bāka

Semināra ievadvārdus teica Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais. Direktors priecājās, ka skolas bibliotekāri ikdienas skrējienā atrod laiku, lai satiktos un runātu par aktuāliem jautājumiem. Direktors savā uzrunā uzsver skolas bibliotekāra un bibliotēkas nozīmi skolas mācību procesā un atzīst, ka tas netiek pietiekami novērtēts ikdienā. Iedvesmas un vēlējuma vārdiem direktors izmanto klasiķu darbos izlasīto. Pārfrazējot Vinnija Pūka teikto: “vienmēr atceries, ka tu esi drosmīgāks nekā tu tici, stiprāks nekā tu izskaties, gudrāks nekā tu domā”. Bibliotēku direktors salīdzināja ar bāku (grāmata: Anne Lamott, “Gandrīz viss norāda uz cerību” (Almost Everything Notes on Hope): “Bāka neskraida gar krastu, lai meklētu kādu ko izglābt, bāka vienkārši stāv un spīd”. Bibliotēka nemiera laikā saglabā mieru un dod zināšanas, palīdz atrast gaismu – piemēram, jauniešiem, kuri ir apjukuši un meklē savu identitāti. Bibliotēka ir vieta, kur gaida ikvienu, arī lai tikai parunātos. Direktors savā runā iedrošināja noticēt sev, realizēt savas idejas un ļauties pārmaiņām.

Bibliotekāru atalgojums

Vienmēr aktuālajam darba samaksas jautājumam, bibliotekāro slodžu jautājumam, finansējumam bibliotēkas krājuma resursu iegādei seminārā pieskārās Dace Kalsone, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā.

Dace atsaucās uz pašreiz spēkā esošo normatīvo dokumentu regulējumu, kas nosaka skolu bibliotekāru darba samaksu, un stāstīja, kādas izmaiņas finansējuma aprēķina un sadales jomā sagaidāmas no 2022. gada 1. septembra. Bibliotekāra tarifikāciju nosaka iestādes vadītājs (skolas direktors) un iestādes dibinātājs (pašvaldība). Bibliotekāra atalgojumu veido valsts un pašvaldības budžets. IZM pārstāve savā prezentācijā ieskicēja dažādās skolu bibliotekāra slodes un atšķirīgo finansējuma apmēru. Vairāk informācijas par normatīvo dokumentu regulējumu, par izmaiņām atalgojumā no 2022. gada 1. septembra, kā arī par sadarbības iespējām nākotnē – IZM pārstāves prezentācijā.

Pārmaiņas mācību pieejā un skolu bibliotēkās

Par mācību resursu šībrīža nodrošinājumu pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Liene Zeile. Ievadā Liene uzsvēra, ka pārmaiņas skolas mācību procesā būs iespējamas tikai tad, ja visa skola – gan skolotāji, gan atbalsta personāls – tās ieviesīs kopīgi. Pārmaiņas skolas bibliotēkā nav saistītas tikai ar mācību grāmatu nomaiņu, kuras atbilst jaunajam mācību standartam; tas ir darbs, lai skolā iedzīvinātu jauno mācīšanās pieeju. Jauno mācību saturu un pilnveidoto mācību pieeju jau sākotnēji tika plānots ieviest pakāpeniski, līdz ar to arī mācību resursi tika veidoti pakāpeniski. 2022./2023. mācību gadā jaunais mācību saturs tiks ieviests visās klašu grupās. Runātāja iezīmēja, kādi jauni mācību resursi ir jau pieejami, kurās jomās var izmantot vecos resursus un kuros mācību priekšmetos un tēmās resursu trūkst. Jaunais mācību modelis nepieļauj to, ka mācību grāmata ir vienīgais līdzeklis, kas tiek izmantots vielas apguvei.

E-resursi mācību procesa daudzveidībai un atvieglošanai

Ar Anniju Bergmani tikāmies jau 2021. gada skolu bibliotēku seminārā. Pirms gada Annija ieskicēja tēmu “21. gadsimta skolotājs – 21. gadsimta bibliotekārs”, un caur šo prizmu paraudzījās uz vēstures mācīšanu skolās. Šogad izskanēja Annijas stāstījums no Skola2030 vecākās ekspertes un Salaspils 1. vidusskolas vēstures skolotājas skatu punkta par Skola2030 digitālo saturu un digitālajiem risinājumiem. Skolo.lv ir mācīšanās platforma skolotāja un skolēna ikdienas darbam skolā, mācību plānošanai un vadīšanai, un tā izmantojama gan klātienes mācību procesā, gan attālināti, tā ļaujot īstenot kombinētas mācīšanās modeli. Platforma ir bezmaksas un, lai to izmantotu, skolai jāslēdz līgums ar VISC. Līgums nepieciešams, lai platforma būtu savienojama ar platformām E-klase vai Mykoob. Platformā ievietoti mācību priekšmetu e-kursu paraugi, dažādi digitālie resursi. Strādājot platformā, skolotājs attiecīgajam kursam var pievienot savas aktivitātes, uzdevumus, failus, norādes uz citām vietnēm, rakstiem, video materiāliem. Izmantojot šo platformu, skolotājam tiek dota iespēja izvēlēties un elastīgāk izmantot daudzveidīgus mācību resursus.

MAPE ir mācību plānošanas e-vide ar mērķi pirmskolas iestādēm, vispārizglītojošām skolām un profesionālās izglītības iestādēm nodrošināt iespēju vienuviet meklēt sev nepieciešamos mācību resursus un tos izmantot mācību procesa plānošanā. Minētā platforma bez maksas ir pieejama skolotājiem un skolu vadībai, lai sekmīgāk plānotu mācību procesu gan klātienē, gan attālināti. Platformā iekļauti Skola2030 un sadarbības partneru izveidotie mācību materiāli. Drīzumā šeit sagaidāms tematisko plānu veidošanas rīks, kas ļaus skolotājiem veidot jauno mācību programmu paraugu īstenošanai atbilstošus mācību priekšmetu tematiskos plānus.

Skolu bibliotēku sadarbības iespējas

2019., 2020. un 2021. gada sākumā skolu bibliotekāri aizpildīja LNB Bibliotēku attīstības centra izveidotu anketu par savu darbu. Anketas mērķis bija virzīts uz skolu bibliotēku interešu pārstāvniecību, lai veicinātu informācijas un labākās prakses apriti skolu bibliotēkās, palīdzētu apzināt problēmjautājumus, kuriem būtu jāpievērš nozares politikas veidotāju un nozares speciālistu uzmanība. LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Madara Freivalde pateicās par gada sākumā aizpildītajām anketām un izstāstīja, kā tās palīdz izprast situāciju skolu bibliotēkās, apzināt problēmjautājumus, veidot ziņojumus, plānot ikgadējos seminārus. Analizējot jautājumus, par kuriem skolu bibliotekāri vēlējās uzzināt vairāk, iezīmējās interese par organizētajiem pasākumiem skolu bibliotēkās, par skolu bibliotēku sadarbību gan ar publiskajām bibliotēkām, gan arī ar mācību priekšmetu skolotājiem. Madara savā prezentācijā atgādināja, kur atrodama interesējošā informācija, kā arī ieskicēja aktivitātes pilnveidotā mācību satura ietvaros un minēja piemērus, kā motivēt skolotājus un skolu bibliotekārus sadarboties ar publisko bibliotēku. Madara uzsvēra, ka, lai veidotos sadarbība, kādam allaž jāsper pirmais solis sadarbības uzsākšanā. Prezentācijā pieejamas saites uz kopsavilkumu par skolu bibliotēku 2019. un 2020. gadā (2021. gada apkopojums vēl top) aizpildītajām aptaujas anketām, pārskata ziņojumiem par Latvijas bibliotēkām 2019. un 2020. gadā, kā arī informācija par citiem skolu bibliotēku darbā noderīgiem resursiem. Reaģējot uz skolu bibliotekāru anketās pausto, tapis izdevums Skola2030 un sagatavošanā esošais LNB Bibliotēku attīstības centra izdevums skolu bibliotekāriem. Izdevuma mērķis – veicināt izpratni par skolas bibliotēkas lomu un nozīmi pilnveidotā mācību satura īstenošanā un iedvesmot bibliotekārus, skolotājus un izglītības iestādes darbiniekus kļūt par aktīviem bibliotēku pakalpojumu izmantotājiem un veicināt skolas bibliotēkas nozīmīgumu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas e-resursi

LNB vīzijā teikts, ka bibliotēka ir klātesoša visu vecumposmu cilvēku izglītībā, stabili iekļaujas zinātniskajā vidē un sniedz iedvesmojošu kultūras pieredzi, palīdzot augt gudrai, spējīgai un prasmīgai sabiedrībai. LNB Informācijas pakalpojumu un starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja Ginta Zalcmane aicināja par savu sadarbības partneri izvēlēties Latvijas Nacionālo bibliotēku un izmantot bibliotēkas resursus, izglītojošas aktivitātes un mācību nodarbības bibliotēkā. Prezentācijā Ginta ieskicēja resursus, kuri pieejami LNB krājumā – grāmatas, seriālizdevumus, sīkiespieddarbus, attēlizdevumus, nošizdevumus, audiovizuālos materiālus, mikroformas, kartogrāfiskos materiālus, rokrakstus, nepublicētos materiālus. Krājumā pieejami arī elektroniskie izdevumi: e-disertācijas, e-rokraksti, e-autoreferāti, e-attēlizdevumi, e-publikācijas, tiešsaistes skaņu ieraksti, e-nošu izdevumi, e-kartogrāfiskie materiāli, e-grāmatas, e-seriālizdevumi. Pandēmijas laiks pierādījis, ka e-resursi ir atraduši savu lietotāju un lietotājs tos labprāt izmanto. Lai atrastu bibliotēkas resursus, var izmantot meklēšanas rīku PRIMO, kā arī izmantot meklēšanu konkrētos resursos. LNB nodrošina piekļuvi vairāk nekā 45 tiešsaistes abonētajām datubāzēm. Reģistrējoties par bibliotēkas lasītāju, daudzas no tām tiek piedāvāts lietot attālināti. Lai saņemtu nepieciešamos resursus no LNB krājuma, skolu bibliotēkas aicinātas izmantot arī Starpbibliotēku un starptautisko starpbibliotēku abonementu, kā arī digitalizāciju pēc pieprasījuma. LNB piedāvā mācību pakalpojumu – ar praktisku nodarbību palīdzību apgūt informācijas meklēšanu LNB resursos. Attālināti tiek piedāvāts apmeklēt kursus vispārizglītojošo skolu pedagogiem, kuros tiek apgūtas meklēšanas iespējas LNB resursos, runāts par autortiesībām. Telpa -15+ aicina jauniešus uz izglītojošām nodarbībām par karjeras izglītību, tiek piedāvātas izglītojošas lekcijas, aktuālas kļūst debates, medijpratības nodarbības, darbnīcas un improvizācijas nodarbības.

Skolēnu nodarbības Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

LNB piedāvājums programmai “Latvijas skolas soma” atrodams bibliotēkas tīmekļvietnē. Tajā publicētas LNB pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā“ un Latvijas kultūras kanona aktivitātes. Par šīm aktivitātēm vairāk stāstīja projekta “Latvijas kultūras kanons” koordinatore, ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe Anita Smeltere. Ekspozīcija “Grāmata Latvijā”  ar grāmatniecības vēstures palīdzību parāda mūsu nācijas veidošanās ceļu. “Grāmata Latvijā” piedāvā dažādas nodarbības, kurās bērni iepazīst grāmatu kā manipulācijas instrumentu, uzzina par grāmatas satura veidošanu, dizainu, ilustrācijām, krāsām. Piedāvājumā arī grāmatu iesiešanas un papīra marmorēšanas darbnīca, grafikas darbnīcas, kaligrāfijas darbnīcas. Praktiskā darbošanās ir integrējama mācību priekšmetu saturā tēmās “dizains un tehnoloģijas”, “vizuālā māksla”, “literatūra”, “vēsture”, “kultūrizglītība”. Pandēmijas laika ietekmē saglabātas arī tiešsaistes nodarbības un darbnīcas.

Jauns materiāls ir “Literatūra trimdā”. Materiāls tapis pēc skolotāju ierosinājuma – kā aktuāla tēma, par kuru pieejamie materiāli ir nepietiekami. Daļa materiālu ir ievietotas Skola2030 mācību resursu krātuvē, sadaļā: “Citu institūciju radītie mācību materiāli”.

Latvijas kultūras kanons piedāvā izglītojošas programmas gan klātienē, gan neklātienē. Ir pieejamas programmas, metodiskie materiāli, orientēšanās spēle gaismas pilī, tā ļaujot iepazīt bibliotēkas ēku caur Kultūras kanona prizmu. Metodiskajos materiālos rodama informācija, kā mācību procesā integrēt informāciju par kultūras kanonu, savukārt materiālā tīkloties Kultūras kanonā ietverta informācija par paredzamiem rezultātiem, apgūstot šo tēmu. Anita aicināja ļauties vieglumam, radoši interpretējot tēmas, ar kurām skolās jāstrādā.

Ziedoņa muzeja izglītojošās aktivitātes

Fonda “Viegli” pārstāves Žanetes Grendes stāsts tika rādīts tiešsaistē no Dundagas pils pagalma. Fonda misija balstās uz Imanta Ziedoņa idejām, viena no kurām ir: “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam ir jāpalīdz parādīties”. Ziedonis allaž uzsvēra izglītības lielo nozīmi, tāpēc fonds “Viegli” turpina šo ideju, lielu uzmanību pievēršot izglītošanās jautājumiem, piemēram, izveidotā Ziedoņa klase rada dažādas izglītojošas aktivitātes skolām. Žanete uzdod jautājumu un pati uz to atbild: “Kā tas ir – turpināt skolot jauno paaudzi ar Ziedoņa idejām?”. Dzejnieks uzsvēra, ka svarīgākais ir jaunrade, ar to saprotot jautājumus: vai tu šodien ko radi, vai un kas no tava radītā paliks nākamajām paaudzēm? Svarīgi ir zināt savas saknes, savu identitāti, pārzināt mūzikas, mākslas, literatūras, dziedāšanas, dejošanas vēsturi. Jo vairāk mēs to pārzinām, jo esam vērtīgāki jaunradei. Otra lieta, ko Ziedonis uzsvēris, ir pārzināt, kas notiek pasaulē. Bet kā jaunieti motivēt šo zināšanas apguvei? Žanete uzsver trīs lielus zināšanu virzienus – provokācija, informācija un orientācija. Jauniešus vajag aizraut un sniegt viņiem zināšanas par viņiem aktuālām lietām, vairāk rādīt un stāstīt. Lai minētās idejas īstenotu, tiek veidotas speciālas nodarbības. Pieprasīta mācību stunda ir radošā rakstīšana; aizraujoša ir arī nodarbība par mūzikas un dzejas ceļu. Jauniešu starpā iecienītas ir izlaušanās spēles. Lai iedvesmotu lasīt epifānijas, izveidota “Epifāniju detektīvu spēle”. Kā uzsvēra Žanete, ar jauniem cilvēkiem komunicēt par vērtīgu un dziļu saturu ir sarežģīti, tāpēc vispirms jāizzina jaunās paaudzes vajadzības, un informācija jāpiedāvā viņiem saprotamā veidā.

Lasītprasmes un lasītprieka veicināšana

Par sadarbības iespējām lasītveicināšanas attīstībā, kā arī par to, kā literatūra tiek celta godā Siguldas novadā, stāstīja Siguldas novada kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte. Darboties šajā virzienā viņu pamudinājis pētījums, kurš atklāj, ka Latvijas bērnu un jauniešu lasītprasmes rādītāji ir zemi. Lai veicinātu lasītprasmi, tika radītas aktivitātes, kuru uzdevums ir atbalstīt radošos procesus, veidot laikmetīgās kultūras “nospiedumus”, organizēt starptautiski atpazīstamus profesionālās mākslas procesus Siguldas pilsētā un novadā, tādā veidā radot mijiedarbību ar vietējo auditoriju, īpaši domājot par bērniem un jauniešiem, kā arī izglītības iestādēm.

Piedaloties UNESCO radošo pilsētu tīkla projektā, siguldieši izpētījuši, ka Siguldā un tās novadā ir bagāts literatūras mantojums un šeit dzīvojušas vai dzīvo daudzas ar literatūru saistītas personības.

Jolanta pastāstīja, ka izglītības procesā akcents tiek likts uz sekojošiem uzdevumiem: finansiāli atbalstīt un paplašināt jau esošās lasītveicināšanas programmas, veidot novada kopējo lasītveicināšanas programmu sadarbībā ar izglītības pārvaldi un novada skolām, izstrādāt atsevišķu lasītveicināšanas programmu 4. – 9. klašu skolēniem un interaktīvu lasītveicināšanas programmu pirmsskolas un sākumskolas audzēkņiem (sadarbībā ar «Ziedoņa muzeju»), veicināt publisko bibliotēku attīstību, veidojot to kā bērniem un jauniešiem saistošu vietu. Kultūras centra direktore savā stāstījumā minēja jau īstenotas aktivitātes: radītas dzejas teltis; kopā ar Ziedoņa muzeju izveidota lasīttaka; deju kolektīvs “Vizbulīte” sarakstījis dzejoļus par vizbulīti uz novalkātajiem treniņu krekliem un ieaudis tos kopējā audeklā. Tika izveidota arī skanoša puzle par 16 novada literātiem; Bibliotēku nedēļā visās bibliotēkās varēja spēlēt spēli “ielaušanās literatūrā”. Tiek domāts, kā padarīt literatūru redzamu pilsētvidē; sestdienu rītos notiek pasākums “Rīts ar literatūrzinātnieku”; veidots pasākumu cikls – sarunas par literatūru “Ienāc literatūrā”. Lai idejas rastos un tās tiktu īstenotas, Siguldā sadarbojas gan skolas bibliotēkas, gan literatūras skolotāji, un domājot un darot kopā, idejas īstenojas.

Skolēnu un pedagogu medijpratība

LNB Bibliotēku attīstības centra medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis runāja par skolēnu un pedagogu medijpratības veicināšanas jautājumiem. Par medijpratību var runāt dažādos aspektos; prezentācijā tika atgādināts, kā to definē UNESCO: «…zināšanu, attieksmju, kompetenču un prakšu kopums, kas ļauj efektīvi iegūt, analizēt, kritiski izvērtēt, interpretēt, izmantot, radīt un izplatīt informāciju un mediju saturu ar jau esošiem līdzekļiem radošā, likumiskā un ētiskā veidā. Tā ir būtiska daļa no tā sauktajām «21. gadsimta prasmēm» jeb starpnozaru kompetencēm.»

Savā stāstā Emīls pieskārās medijpratības situācijai Latvijā un ārvalstīs. Prezentācijā tika analizēts, kā aizpildītajās skolu bibliotēku anketās atspoguļots medijpratības darbs bibliotēkā un skolā. Atbildes parādīja, ka ne visiem ir skaidrs, kas ir medijpratība. Medijpratība nav konkrēta darbība, drīzāk tā ir izpratne par darbību. Skolas bibliotekāram ir svarīgi izprast medijpratības būtību, jo bibliotekārs ir ne tikai informācijas jeb satura patērētājs, bet arī satura radītājs. Stāstījumā ar piemēriem tiek analizētas skolā īstenotās medijpratības aktivitātes. Apskatītie piemēri ņemti no skolu bibliotēku anketām. Lai palīdzētu citiem medijpratības zināšanu apguvē, nepieciešama vēlme mācīt, iztēle un radošums. Tika minēti piemēri, ar ko vajadzētu sākt, lai medijpratības nodarbība izdotos, nosauktas konkrētas idejas medijpratības nodarbībām. Savā prezentācijā Emīls ieteica arī plašu resursu klāstu. Vairāk informācijas – prezentācijā “Viss ģeniālais ir vienkāršs” jeb kā veicināt skolēnu un pedagogu medijpratību vienlaicīgi.

Semināra prezentācijas pieejamas LNB tīmekļa vietnē.

Bibliotēku portāls ir uzsācis sadarbību ar vairākiem Latvijas ilustratoriem, kuru darbus publicēsim portāla Instagram kontā @biblioteka_lv. Raksta ilustrācijas autore ir māksliniece Daina Jurķe, kuru visvairāk iedvesmo daba. @daina.jurke

 

Atskatu sagatavoja:
Ilze Kļaviņa
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
ilze.klavina@lnb.lv