Latvijas Universitātes simtgadē galvenajā ēkā un Akadēmiskā centra Zinātņu mājā 30. septembrī un 1. oktobrī pulcēsies LU goda biedri un doktori un Eiropas universitāšu pārstāvji, lai dalītos idejās par universitāšu lomu valsts un sabiedrības vērtību sistēmas veidošanā un sociālo un humanitāro zinātņu lomu inovācijās.
30. septembrī diena sāksies ar Senāta svinīgo sēdi LU Lielajā aulā, kur uzrunas teiks Valsts prezidents Egils Levits, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube un Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš. Senāta svinīgajā sēdē tiks sveikti goda doktori, goda biedri un emeritētie profesori.

Pēc Senāta svinīgās sēdes LU Lielajā aulā notiks starptautisks simpozijs “Universitāte un sabiedrība; jauns skatījums uz nacionālas valsts izaugsmi un vērtībām”.

Simpozija mērķis ir parādīt pirmās nacionālās institūcijas dibināšanas būtisko lomu Latvijas valstiskuma izveidē. Simpozijs dos iespēju kopā ar sadarbības partneriem iezīmēt universitāšu lomu valsts un sabiedrības vērtību sistēmas veidošanā, diskutēt par pētniecības, inovāciju un izglītības kapacitātes attīstību un nostiprināt universitāšu tīklu lomu Eiropā.

Konferencē atklāšanas runu teiks LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube un Eiropas galvaspilsētu universitāšu tīkla (UNICA) prezidents Lučāno Saso (Luciano Saso). Ar savu klātbūtni un uzrunu viesus pagodinās Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, LU goda biedrs Valdis Dombrovskis un EK komisārs Tibors Navračičs (Tibor Navracsics). Simpozijā uzstāsies LU draugi – rektori un profesori – no Tartu Universitātes, Vītauta Dižā universitātes, Edinburgas Universitātes un Lēvenes universitātes.

Tartu Universitātes rektors Tomass Asers (Toomas Asser) runās par nacionālo universitāšu lomu valsts viedas attīstības nodrošināšanā, Vītauta Dižā universitātes rektors Jozs Augutis (Juozas Augutis) sniegs pārskatu par akadēmisko pilsonību, Edinburgas universitātes karaliskais profesors Džefrijs Boltons (Geoffrey Boulton) runās par Universitātes izaugsmes potenciāla atbrīvošanu modernajam laikmetam, LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne Indra Karapetjana stāstīs par humanitāro zinātņu sabiedriskās vērtības atzīšanu, bet Lēvenes universitātes profesors Marks Depāpe (Marc Depaepe) simpoziju noslēgs ar tēmu par universitāšu nemirstību “Universitas non moritur…”.

Diena noslēgsies ar svinīgo koncertu “Centum” Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kur sadarbības partnerus, draugus, atbalstītājus, diplomātus, goda biedrus un goda doktorus priecēs tautā iemīļoti mūziķi.

Savukārt jau nākamajā dienā, 1. oktobrī, LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā notiks Eiropas galvaspilsētu universitāšu sadarbības tīkla (UNICA) rektoru konference “Sociālo un humanitāro zinātņu loma inovācijās”. Eiropas universitāšu tīkls apvieno 51 Eiropas universitāti no 37 galvaspilsētām, arī LU ir tā dalībniece. UNICA tradīcija ir vairākas reizes gadā rīkot rektoru konferences kādā no partneru universitātēm un šogad par godu LU simtgadei tā norisinās Latvijā. UNICA forumos ik gadu tiek apspriesti jaunākie sasniegumi un stratēģisko pārmaiņu prasības universitāšu pētniecībā, izglītībā un administrācijā.

LU Zinātņu mājā universitātes spriedīs par sociālo un humanitāro zinātņu lomu inovācijās. “Bieži mēs inovāciju vārdu saprotam tikai kā jaunu atklājumu, kas nodrošinās efektīvāku ražošanu, bet mūsdienu izpratnē par inovāciju sauc jebkuru jaunu ideju, kas var palīdzēt sabiedrības izaugsmē, kas dod jaunu skatījumu uz zināšanu lomu mūsdienu sabiedrībā. Lai parādītu, ka lielāko daļu no pasaules problēmām mēs nevaram atrisināt bez humanitāro un sociālo zinātnieku iesaistīšanas, mūsu fokuss ir uz to, ko zinātne var dot ne tikai universitātei, bet arī visai valstij kopumā,” atzīst LU prorektore Ina Druviete.

Konferencē piedalīsies pārstāvji no Bukarestes Universitātes, LU Lībiešu institūta, Pizas Universitātes, Ankaras Universitātes, Helsinku Universitātes un Maskavas Ekonomikas augstskolas Izglītības institūta.

Bukarestes universitātes rektors Mirča Dimitru (Mircea Dimitru) spriedīs, vai humanitārajām zinātnēm ir pienācis gals un kādēļ augstākajā izglītībā joprojām ir nepieciešamas humanitārās zinātnes, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieks Uldis Ivars Jānis Balodis diskutēs par tēmu “Maza tauta, liels redzējums: Lībiešu ienākšana digitālajā telpā”, bet Boloņas procesa pārraudzības grupas priekšsēdētāja vietniece, Pizas universitātes profesore Anna Katrerīna Īzaka (Ann Katherine Isaacs) skaidros, kāpēc sociālās un humanitārās zinātnes ir svarīgas. Pēc pētnieku uzstāšanās notiks paneļdiskusijas, kurās piedalīsies Ankaras Universitātes prorektore Sibela Suzena, Budapeštas Lorānda Etveša Universitātes rektors Lāslo Borhi (László Borhy), Helsinku universitātes prorektore Hanna Snellmana (Hanna Snellman), LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Inna Šteinbuka. Dalībnieki diskutēs par cilvēcisko faktoru inovācijās un to veicināšanu pētniecībā.

Latvijas Universitātes simpozijā un konferencē aicināts piedalīties ikviens interesents, kas vēlas iepazīties ar interesantiem un valsts attīstībai svarīgiem pētījumiem.

Simpozijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Valsts simtgades programmas ietvaros.

Par Latvijas Universitāti

Latvijas Universitātes vairāk nekā 140 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

Informāciju sagatavoja:
LU Komunikācijas un inovāciju departaments
E-pasts: info@lu.lv
Tālr.: 67033964