Izstādes autori – bij. Pāles novadpētniecības muzeja vadītāja Rasma Noriņa un māksliniece Inta Brikmane. Izstāde veidota sadarbībā ar ZA īsteno loc. S.Cimermani, P.Stradiņa Medicīnas muzeju, J.Prīmaņa anatomijas muzeju, Latvijas Akadēmisko bibliotēku, Ainažu jūrskolas, Limbažu un Salacgrīvas muzejiem. Izstādes atklāšana notika reizē ar Vidzemes lībiešu pēcteču pirmo saietu.

 

Pāles novadpētniecības muzejs ir viena no tām retajām vietām visā Latvijā, kurā kopš 20.gs. 80. gadiem uzkrātas demogrāfiskas un kultūrvēsturiskas ziņas par Vidzemes lībiešuiem un zinātniski pierādītiem viņu dzimtu pēctečiem (pirmavoti – Pēterburgas ZA akadēmiķa A.J.Šēgrēna 1846.g. sastādītais Svētciema pagastā dzīvojušo un lībiski runājušo ļaužu saraksts). Tēmas izpēte uzsākta jau 1996. gadā sadarbībā ar ZA akadēmiķi Saulvedi Cimermani. 2003.g.augustā tapa pirmā izstāde par piecām pētītajām Vidzemes lībiešu dzimtām.

 

2001. – 2003.g. apsekojām visas Svētciema sētas, kurās 1846.g. dzīvoja lībieši.

Šajā izstādē vienkopus pirmo reizi (2 slejās) koncentrēti apkopota gadsimtu gaitā uzkrājusies informācija par Vidzemes lībiešiem, sākot ar vācbaltu novadpētnieku atziņām, līdz beidzot ar mūsdienu vēsturnieku atzinumiem. Sniegts neliels ieskats arī Vidzemes lībiešu antropoloģiskajā raksturojumā. Informācijas apkopojumā akcentēta Metsepoles teritorija.

 

Izstādes 8 slejas stāsta par Ādmīdiņu, Bisnieku, Feldmaņu, Gīzu, Kariņu, Lielnoru, Zīlemaņu dzimtām, kā arī sniedz ieskatu tobrīd mazāk pētīto Girgensonu, Kalēju un Jēkabsonu dzimtu vēsturē. Izstādes būtiska daļa ir – Ādmīdiņu, Bisnieku – Priediņu, Bērziņu, Feldmaņu, Girgensonu, Gīzu, Jēkabsonu, Kariņu, Lielnoru, Lielmežu, avots – Lielsalacas mācītāja apraksts par Salacas draudzi, Pļaviņu un Zīlemaņu dzimtu koki. Avoti – LVVA fondos, Limbažu, Salacgrīvas, Umurgas un Viļķenes draudžu arhīvos, ģimeņu krājumos saglabātie dokumenti, arī dzimtu locekļu stāstījumi.

 

Visu savākto nav iespējams parādīt izstādē, taču daļu no visa – dokumentu kopijas, pagasta tiesu protokolus, fotogrāfijas, atmiņu stāstus u.c. – iespējams aplūkot mapītēs, kas iekārtotas katrai dzimtai.

 

Runājot par lībiešiem Vidzemē, bieži tiek lietots apzīmējums – izmiruši.

Lai saprastu patieso realitāti, jāiepazīst šī izstāde.

Izstādes atklāšana notiks 2012. gada 17. augustā plkst. 16.00.

 

Vēstures gadsimtu gaitā Vidzemes lībieši ir saplūduši ar igauņiem, latviešiem un citu etnosu piederīgajiem. Lībiešu izzušanu veicināja arī izbraukšana savas zemes meklējumos 19.gs.b. uz Krievijas dažādiem apgabaliem, divu pasaules karu gadi un citas norises.

 

Tomēr dzimtu vēstures izzināšana pierāda, ka šo seno dzimtu pēcteču lielākā daļa vēl arvien dzīvo galvenokārt bijušajā Limbažu rajona teritorijā, lai arī dzimtām piederīgos var atrast ne tikai Latvijas dažādos novados un Rīgā, bet arī Krievijā un daudzviet citur plašajā pasaulē. Lībiešu ģimenes istaba Svētciema Ķeguļos. 1846.g. A.G.Pecolds