Skujiņa romānu “Miesas krāsas domino” izdos “Arcadia” Kaijas Straumanis tulkojumā, savukārt Vērdiņa dzejas izlasi – “Arc Publications” atdzejotājas Ievas Lešinskas tulkojumā.

 

Latvijas stendā vislielākā interese bijusi par latviešu bērnu literatūru un prozu. Pēc Bodnarjukas novērotā, bērnu grāmatas varētu būt niša, kurā tālāk attīstīties. Visvairāk no bērnu literatūras apmeklētājus ieinteresējušas Jura Zvirgzdiņa un Māras Cielēnas grāmatas. Prozā bijusi interese par Valentīnas Freimanes grāmatu “Ardievu, Atlantīda!”, kā arī Ingas Žoludes darbiem.

 

Bodnarjuka stāstīja, ka grāmatu tirgū bijusi biznesa atmosfēra. Apmeklētāji lielākoties bijuši izdevēji, kuri interesējušies par sadarbību grāmatu izdošanā. Pēc Bodnarjukas teiktā, bijis liels pieprasījums atsūtīt paraugtulkojumus, lai turpinātu sadarbību.

 

Bodnarjuka pauda, ka, viņasprāt, ir daudz labāk, ja iniciatīva izdot latviešu literatūru Lielbritānijā nāk no vietējām izdevniecībām, jo tām jau ir savs tirgus. Tādējādi Londonas grāmatu tirgus ir iespēja nonākt izdevēju redzes lokā.

Latvijai pirmo gadu esot pašai savs stends, kas nodrošina lielāku valsts literatūras redzamību tirgū. Pēc stenda darbinieku novērojumiem, interese par Latvijas literatūru ir liela. Latvijas grāmatniecību un literatūru Londonas grāmatu tirgū pārstāv Latvijas Literatūras centrs (LLC) sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju un Latvijas Grāmatnieku ģildi.

 

Latvijas stendā izvietota izlase no “Latvijas Literatūras gada balvas 2013” laureātu un 2014.gada nominantu darbiem, grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” kolekcijas, bērnu literatūras kolekcijas, latviešu autoru jaunāko darbu paraugtulkojumi un Latvijas autoru darbu tulkojumi svešvalodās. Londonas grāmatu tirgū piedalās arī apgādu “Jānis Roze”, “Zvaigzne ABC”, “Jumava”, “Pētergailis”, “Mansards”, kā arī tipogrāfijas “Preses nams Baltic” pārstāvji.

Latvijas literatūras un grāmatniecības stenda noformējumā izmantots Zanes Ernštreites veidotais zīmola “NicePlace” dizains.

 

Latvijas stendā viesojies arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis. Bodnarjuka pastāstīja, ka notikusi arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras ministriju, vēstniecību, grāmatizdevēju organizāciju un literatūras centru vadītāju tikšanās ar Londonas grāmatu tirgus vadību, kurā tika apspriesta gatavošanās dalībai Baltijas viesu valstu statusā 2018.gadā. Viesu statusā fokuss Londonas grāmatu tirgū tikšot vērsts uz Baltijas valstīm. Pēc Bodnarjukas teiktā, viesu statusā Baltijas valstīm ne tikai būs atvēlētāka lielāka telpa grāmatu izstādīšanai, bet notiks arī semināru programma, kā arī kultūras programma pilsētā. Bodnarjuka norādīja, ka tā būs Latvijas kultūras, ne tikai grāmatniecības un literatūras prezentācija.

 

Londonas grāmatu tirgus, kurš šogad notika 43.reizi, ir Eiropā lielākā grāmatniecības, angļu valodā izdotās literatūras un poligrāfijas platforma.

Jau ziņots, ka, lai sāktu Baltijas valstu dalības viesu valstu statusā Londonas grāmatu tirgū 2018.gadā sagatavošanu, visas trīs valstis, sākot ar šo gadu, piedalīsies Londonas grāmatu tirgū ar nacionālajiem stendiem.

 

Norādīts, ka laikā no 2014. līdz 2018. gadam ik gadu plānots profesionālu ekspertu darba grupā izvērtēt un izvēlēties aptuveni septiņas Latvijas oriģinālliteratūras grāmatas, kuru pilns manuskripts tiktu tulkots angļu valodā un izdots Lielbritānijā vai citās angliski runājošajās valstīs, prezentējot šos autorus un grāmatas Londonas grāmatu tirgū un Lielbritānijas literārajos festivālos.

Ideju par Baltijas valstu dalību Londonas grāmatu tirgū viesu valstu statusā rosināja Igaunijas Kultūras ministrija, kura 2013.gada aprīlī Londonas grāmatu tirgū tikās ar Londonas grāmatu tirgus vadību un apsprieda minēto priekšlikumu.

Londonas grāmatu tirgus ir viens no prestižākajiem un lielākajiem autortiesību grāmatu tirgiem Eiropā, kas norisinās katru gadu aprīļa sākumā. Londonas grāmatu tirgū katru gadu piedalās pārstāvji no aptuveni 177 valstīm, 25 000 profesionālo apmeklētāju – izdevēji, literāti, literārie aģenti, bibliotekāri u.c.