Cesvainē dzimušais Jakobs Mihaels Reinholds Lencs (1750–1792) jaunībā bija Gētes draugs, apdāvināts dzejnieks, vērā ņemams dramaturgs un reizē pārāk impulsīva, traģiski sašķelta personība. Lenca neprognozējamība viņu ātri atsvešina no Gētes, neļauj ilgstoši palikt Veimārā. LU Akadēmiskajā bibliotēkā saglabājies bagāts Lencu ģimenes arhīvs, tā sauktais ”Lenziana”, kas daudzkārt izmantots apcerējumos par J.M.R. Lencu. Raidījuma epizodē ”Cesvainietis Jākobs Mihaels Reinholds Lencs – izcilākais Baltijā dzimušais vācu dzejnieks” stāsts tieši par jauno Lencu. Pētām 18. gadsimta rokrakstus – Lenca vēstule Gētem, Lenca vēstule vecākiem; Herdera vēstules Lencam, Lafatēra vēstule Lencam, iespieddarbi – Vecā Lenca Sprediķu grāmata un vēl kāds plāns izdevums, par kuru īpašs stāsts. Nākamā epizode būs nevis par grāmatām, bet galvenokārt par rokrakstiem, par hernhūtiešu rakstu liecībām. “Hernhūtiešu rakstu liecības: kāpēc hernhūtiešu teksti ir rokrakstā nevis drukāti” skaidrojam, kādas hernhūtiešu rakstu liecības glabā Latvijas grāmatu krātuves un kāpēc hernhūtiešu teksti ir rokrakstā nevis drukāti? Epizodē ””Garīga pērļu rota” – pirmā grāmata, kas domāta tieši latviešu sievietēm” dosimies pa pēdām kādai īpašai grāmatai, kas latviešu valodā dienasgaismu ieraudzīja pirms trīssimt vienpadsmit gadiem – 1711. gadā. Tā ir pirmā grāmata, kas domāta tieši latviešu sievietēm – vācu dzejnieka un izdevēja Johana Kundīzija “Garīga pērļu rota”, ko latviskojis Smiltenes mācītājs un trīspadsmit bērnu tēvs, baltvācietis Svante Gustavs Dīcs. Nākamajā raidījuma sērijā ”Palcmariešu dziesmu krājums” – mācītāja Frīdriha Daniela Vāra tautasdziesmu vākums” dodamies uz Palsmani, kur interesējamies par luterāņu mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru un viņa Palsmanes pusē savākto tautasdziesmu krājumu. Kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci Gintu Pērli-Sīli skaidrojam, ar ko īpašs Vāra tautasdziesmu vākums, ko Vārs vēl paveicis, kādi bijuši viņa uzskati un kādas izcelsmes vīrs viņš bija. Dosimies pa Vāra pēdām. Vispirms – uz Palsmanes evaņģēliski luterisko baznīcu, kur mūs sagaida Palsmanes baznīcas draudzes pārstāve Inita Zaharčuka un izrāda baznīcu. Epizodē “Apgaismības laika personība Gustavs fon Bergmans – temperamentīgs un izdomas bagāts vīrs“ iepazīstam vācu mācītāju, literātu, folkloristu un grāmatizdevēju Gustavu fon Bergmani. Stāsts par viņa daudzajiem talantiem, par paveikto baku potēšanā un par saskari ar Gēti.

No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Aicinām lasīt:
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 1. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 2. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 3. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 4. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 5. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 6. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 7. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 8. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 9. apkopojums

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv