Pirmais latviešu tautības lieluzņēmējs, politiķis, izglītotājs, muižu un zemes īpašnieks, Rīgas hernhūtiešu kustības vadītājs, cīnītājs par Rīgas latviešu tiesībām – Jāņa Šteinhauera darbības virzieni un vēriens ir apbrīnas vērti un pilnībā maina priekšstatus par latviešu tautības cilvēku dzīvi un iespējām 18. gadsimtā. Viņš bija liela mēroga kokrūpnieks un eksportētājs, Šteinhaueram piederēja muižas un nekustāmie īpašumi, tostarp Spilves pļavas, Fosa sala, Volera muiža, Zasu muiža, Hermeliņa muiža un lielākā daļa Iļģuciema zemju. 40 gadu garumā viņš bija Rīgas, īpaši Pārdaugavas, latviešu sabiedrības līderis, kura iedibinātās tradīcijas, piemēram, Zāļu dienas svinēšana Rīgā, ir dzīvas joprojām – pēc 300 gadiem.

Kaut arī Jāņa Šteinhauera paveiktā ietekmi var atrast joprojām, viņa vārds mūsdienu sabiedrībā paradoksālā kārtā ir mazpazīstams. No pilnīgas aizmirstības tas pamazām tiek izcelts, lielā mērā pateicoties arhitektam un Šteinhauera pētniekam Pēterim Blūmam.

Pasākumā uzrunu teiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks, ar priekšlasījumu uzstāsies arhitekts Pēteris Blūms. Vēsturnieka, LNB vadošā pētnieka Mārtiņa Mintaura vadītā sarunā par Šteinhauera personību 18. gadsimta kontekstā diskutēs LU profesors, vēsturnieks Gvido Straube, LNB vadošā pētniece Beata Paškevica, grāmatas “Šteinhaueri un viņu laiks” autors Alvils Zauers un arhitekts Pēteris Blūms. Ar muzikāliem priekšnesumiem, kas netipiskā kombinācijā apvienos tautas mūziku un hernhūtiešu dziesmas, uzstādies Ilga Reizniece, Zane Šmite, Ilze Grunte, savukārt Karlīna Īvāne un Amanda Patjanko spēlēs viola d’amore.

LNB kopā ar domubiedriem organizētais pasākums “Izrakt Šteinhaueru” aizsāks mērķtiecīgu vairāku notikumu ciklu, kas ne tikai atjaunos sabiedrības apziņā Jāņa Šteinhauera personību un rūpēsies par viņa piemiņu, bet pagātnē meklēs arī citus iedvesmojošus, bet piemirstus varoņus.

Pirms pasākuma plkst. 16.00 izstādē “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” (LNB 5. stāva izstāžu zālē) notiks ekskursija tās satura autoru Beatas Paškevicas un Paula Daijas vadībā. Ekskursijā īpašs akcents tiks likts uz Jāni Šteinhaueru kā Rīgas hernhūtiešu kustības vadītāju.

Ilustrācijā izmantots Johana Kristofa Broces zīmējums pēc Karla Gotharda Grasa (?) no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma. Skats uz Rīgas pilsētu no Tortlera, tagadējā Hammera dārza Pārdaugavā 1792. gadā. Bd. V, Bl.99. LUAB.

Pasākums notiek cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Ciklu atbalsta Latvijas Kultūras ministrija.

  

 

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Speciālo krājumu departaments
maija.treile@lnb.lv