Izstādes atvēršana noritēja emocionāli piesātinātā gaisotnē – nostaļģiski skumjais klātesošo  noskaņojums par zaudēto mijās ar smiekliem atceroties “ stiklinieka laikus”. Bijušie Līvānu stikla fabrikas darbinieki uzreiz pievērsa uzmanību divām stikla krūzītēm ar jautājumu – “kā pie jums nonākušas krūzītes no Kuveitas šeiha pasūtījuma?” Atbilde bija vienkārša – no līvāniešu kolekcijām! Skanot jautriem smiekliem, kāds apgalvoja ka “žoga produkcijai” esot iestājies nozieguma sastāva noilgums, bet atgādināja, ka stikla fabrikas direktors  kādreiz esot teicis, ka katram stikla fabrikas strādniekam mājās esot jābūt stikla produkcijai, bet, ja noķeršot tirgojoties…Bijušās darbinieces stāstīja par skarbo caurlaižu sistēmu padomju laikā, jo pilsētā bija daudz vāžu un glāžu kārotāju, bet skaistos izstrādājumus sūtīja uz plašo Padomju Savienību un Līvānu stiklu nopirkt nevarēja.

 

Savās atmiņās par darbu stikla fabrikā un nepiepildītiem  nākotnes nodomiem saistītiem ar stikla mākslu kavējās mākslinieks Raimonds Vindulis un bija pārliecināts, ka Līvānu stikls atdzims jaunā veidolā, kam piekrita arī bijušais Līvānu stikla fabrikas darbinieks Kārlis Bogdans, stāstot, ka vēsturiski Līvānu stikls ir gan mainījis savu ražošanas vietu, gan bankrotējis, bet spītīgi, kā Fēnikss no pelniem, atdzimis, lai turpinātu stikla  ražošanas tradīcijas.

 

Aicinām apmeklēt izstādi “Līvānu stikls mūsu mājās” Līvānu novada Centrālājā bibliotēkā!