Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis norādīja, ka "Rudālei tik labi kā patlaban neklājās pat hercoga Ernsta Johana Bīrona laikā". I. Lancmanis uzsvēra kultūras ministres Helēnas Demakovas personisko ieguldījumu, piesaistot valsts un Eiropas Savienības finansējumu Rundāles pils atjaunošanas darbiem. "Bijām domājuši atjaunot daļu fasādes, taču Helēna Demakova "izcīnīja" papildu līdzekļus, tāpēc jau nākamgad visas pils fasādes būs atjaunotas," konkrētu piemēru minēja Rundāles pils muzeja direktors.
 
Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte–Holmberga, kas nupat atgriezusies no Baltijas un Ziemeļvalstu kino semināra Tallinā, norādīja, ka "igauņi mūs apskauž par to izrāvienu, kādu patlaban piedzīvo Latvijas kultūra". I. Gailīte–Holmberga norādīja, ka Latvijā mainās izpratne par valsts atbalsta nepieciešamību kino, jo dažādi pētījumi liecina, ka katrs valsts dotētais lats kino nozarei piesaiste vismaz tikpat lielu līdzfinansējumu. Arī kultūras ministre šodien norādīja, ka nacionālā kino finansējumā ir jāpanāk "izrāviens" un 2010. gadā valsts atbalstam vajadzētu sasniegt 20 miljonus latu gadā.
 
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzsvēra, ka pēdējos gados ir pilnībā mainījusies finansējuma situācija kultūras pieminekļiem. "Ja agrāk problēma bija naudas trūkumā, tad patlaban problēma ir kvalitatīvu projektu pieteikuma deficīts," norādīja J. Dambis. Tāpat pieminekļu inspekcijas vadītājs uzsvēra daudzkārtējo algu pieaugumu, kādu pēdējos gados pieredzējuši viņa vadītās iestādes speciālisti, kas ikdienā praktiski rūpējas kultūras pieminekļu aizsardzību.
 
Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks akcentēja, ka pēdējos gados pieaugušie valsts ieguldījumi kultūrā rada pozitīvu starojumu uz pašvaldībām. "Daudz esmu ārpus Rīgas un redzu, cik daudz bibliotēku – vietējo "gaismas piļu" – ir izremontēts, cik daudz kultūras namu tiek atjaunoti. Redzot valsts nopietno attieksmi pret kultūru, arī pašvaldības ir "sasparojušās"," uzsvēra A. Vilks.
 
Savukārt Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš norādīja, ka Kultūras ministrijas vadība pēdējos gados ir bijusi "enerģiska, gudra un aktīva". Kā īpašu panākumu rektors minēja to, ka izdevies nodrošināt kultūrizglītības iestāžu palikšanu Kultūras ministrijas pakļautībā. Saistībā ar uzdevumiem, kas veicami tuvākajā nākotnē, J. Siliņš minēja kultūras augstskolu – Kultūras akadēmijas, Mūzikas akadēmijas un Mākslas akadēmijas – sadarbību radošo industriju jomā.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Zvirbule
LR Kultūras miistrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 7078154