Par ziemeļu Venēciju dēvētā Kuldīga ar savu unikālo, karu nenopostīto vecpilsētu, kuru caurvij Alekšupīte, platāko ūdenskritumu Eiropā un māla kārniņu jumtiem ir tieši tāda, lai kuldīdznieki dižotos. Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā, kas atrodas 1905. gada ielā 6 ir agrākā sinagoga, kas mūsdienās pārveidota par modernu Kuldīgas Galveno bibliotēku.

 

Ēka celta Krievijas ķeizara Aleksandra II valdīšanas laikā, un agrāk te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagogas komplekss sastāv no trim ēkām. Galvenās ēkas – sinagogas, lūgšanu nama un kapličas. Padomju laikā galvenajā ēkā bija ierīkots kinoteātris, bet lūgšanu namā – garāžas autotransportam. Ierīkojot kinoteātri, kardināli tika mainīts ēkas plānojums, piemēram, altāra daļā tika izbūvēta ieeja kinoteātrī.

 

Arī Latvijas ebreju un draudžu kopiena ir gandarīta, ka bijušās sinagogas ēkā ir izveidota tieši bibliotēka, jo grāmatas un izglītība ebrejiem vienmēr ir bijušas nenoliedzamas vērtības.

 

Kuldīgas novada Domei, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, bija iespēja vecpilsētas centrā izveidot bibliotēku, kas pieejama ikvienam kuldīdzniekam un Kuldīgas novada iedzīvotājam. Savukārt blakus esošajā ēkā – agrākajā lūgšanu namā – tādējādi tika rasta iespēja izveidot Mākslas namu, kur regulāri notiek dažādas izstādes, koncerti, mācības un semināri. Šobrīd Mākslas namā skatāma Jura Andersona izstāde “Krītošais cilvēks”.

 

Agrākās sinagogas ēku kompleksa pārbūve tika sākta 2010. gada 12. februārī un pabeigta 2011. gada 7. novembrī. Būvprojektu izstrādāja SIA “Ozola&Bula, arhitektu birojs”. Projekta kopējās izmaksas – 1,7 miljoni latu. Būvdarbus veiksmīgi realizēja vietējais uzņēmējs – SIA “Linde N”.

 

21. marta LNT raidījumu “Labvakar, Latvija!” varat noskatīties šeit:http://www.lnt.lv/video/#/video/303588. Sižets par Kuldīgas Galveno bibliotēku – no 15. minūtes.