Atskats: Ikgadējā terminoloģijas konference “Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai 80: no terminu mantojuma līdz zināšanu nākotnei”
2026. gada 2. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notika zinātniska konference “Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai 80: no terminu mantojuma līdz zināšanu nākotnei”, kas bija veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) 80 gadu jubilejai.
Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta nozīmīgu personību un publikāciju ieguldījumam terminoloģijas attīstībā, atsevišķu nozaru terminoloģijai, kā arī mūsdienu terminrades un terminu apstiprināšanas procesiem. Tika diskutēts arī par tehnoloģiju un terminoloģijas mijiedarbību, aplūkojot digitalizācijas, elektronisko terminoloģijas resursu un mākslīgā intelekta iespējas.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Māris Baltiņš: “Kopš 2017. gada ik gadus oktobrī Latvijas Nacionālā bibliotēka, sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, rīko kupli apmeklētas konferences par terminoloģijas jautājumiem, tādēļ tā bija jau desmitā konference. Neatslābstošā klausītāju interese liecina, ka terminoloģijas problēmas ir nozīmīgas visās nozarēs, jo vajadzība pēc vārdiskiem apzīmējumiem jaunu jēdzienu nosaukšanai ir nemainīga. Konferencē dzirdētie referāti vēlreiz apliecināja, ka terminrade ir kopdarbs, kurā saziņa un dialogs starp dažādu nozaru un apakšnozaru pārstāvjiem ļauj nonākt pie labākā risinājuma.”
Konferences referātos tika aplūkota plaša terminoloģijas jautājumu tematika, pievēršoties gan vēsturiskajam mantojumam, gan mūsdienu terminoloģijas attīstības procesiem un digitālajiem risinājumiem.
Aicinām iepazīties ar konferences audio ierakstu Soundcloud un Spotify un prezentācijām ŠEIT.
LZA Terminoloģijas komisijas zinātniskā sekretāre Astrīda Vucāne referātā “No iesnieguma līdz lēmumam: termina ceļš LZA Terminoloģijas komisijā (2024–2026)” pievērsās terminu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas procesam komisijā.
Daina Pakalna un Baiba Holma (Latvijas Universitāte) referātā “Terminoloģijas plaisas no zināšanu organizēšanas līdz informācijas meklēšanai” aplūkoja terminoloģijas nozīmi zināšanu organizēšanā un informācijas meklēšanā, pievēršoties iespējamām neatbilstībām starp šiem procesiem.
Maira Kreislere (LNB) iepazīstināja ar atjauninātajiem Starptautiskajiem kataloģizēšanas principiem, to aktualitāti un atbilstību mūsdienu prasībām.
Savukārt Mārīte Apenīte (LNB) referātā “Terminoloģija kā strukturēto datu pamats: no tēzaura līdz mākslīgajam intelektam bibliotēkās” aplūkoja terminoloģijas saikni ar strukturētiem datiem un tās nozīmi bibliotēku digitālajā attīstībā.
Pēcpusdienas sesijā tika diskutēts par vairāku nozīmīgu personību devumu terminoloģijā.
Anita Helviga pievērsās Kārļa Dziļlejas devumam latviešu terminoloģijas attīstībā, izceļot vēsturisko personību nozīmi terminoloģijas mantojuma veidošanā.
Anna Rudzīte referātā “Mūzikas terminoloģijas sistematizācija un attīstība profesora Jāņa Torgāna darbos: tradīcija, inovācija un institucionālie izaicinājumi” aplūkoja mūzikas terminoloģijas attīstību un sistematizāciju, sasaistot zinātnisko mantojumu ar mūsdienu izaicinājumiem.
Dace Šostaka referātā “Kā īstenībā top sekundārie termini IKT nozarē” pievērsās terminu veidošanas procesiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.
Māris Baltiņš aplūkoja medicīnas terminoloģijas veidošanos un būtiskākās publikācijas līdz 1890. gadam, pievēršoties vēsturiskajiem avotiem, kuros savijās praktiski padomi un zinātnes atziņu popularizēšana.
Jānis Veckrācis referātā “Ģeogrāfijas leksikas attīstība mācību grāmatās latviešu valodā: 19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums” pievērsās ģeogrāfijas jēdzienu un to apzīmējumu attīstībai latviešu valodā, aplūkojot mācību grāmatas kā vēsturisku avotu.
Anna Šēfere referātā “Tūrisma terminogrāfija Latvijā: no tradicionālajiem leksikogrāfiskajiem avotiem līdz digitālajiem terminoloģijas resursiem” raksturoja tūrisma terminoloģijas dokumentēšanas un izpētes avotus, izceļot pāreju no tradicionāliem resursiem uz digitālajiem risinājumiem.
Sirsnīgs paldies visiem konferences referentiem par ieguldījumu terminoloģijas jautājumu izpētē un aktualizēšanā, kā arī visiem dalībniekiem par klātbūtni, ieinteresētību un dalīšanos zināšanās!
Lai konferences atziņas un diskusijas iedvesmo arī turpmāko darbu latviešu terminoloģijas attīstībā!
Atskatu sagatavoja:
Beate Katrīna Blanka
Standartizācijas un terminoloģijas eksperte
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
beate.blanka@lnb.lv