Tā ir bezprecedenta situācija. Speciālisti, kuriem ir pieredze krājuma bojājumu diagnosticēšanā un novēršanā, norāda, ka trūkst vēsturiskas informācijas par bibliotēkas materiālu dezinficēšanu. Izņemot dažas nedaudz anekdotiskas liecības no 2019. gada raksta Smitsona žurnālā, vēsturisko datu ir ļoti maz, atzīst Masačūsetsas krājumu saglabāšanas speciālists Īvens Naits (Evan Knight, preservation specialist at the Massachusetts Board of Library Commissioners): “Nekas nav publicēts vai koplietots no pieredzes iepriekšējo epidēmiju laikā.”

Tas ir arī izaicinājums. Janvāra pētījumā žurnālā “Journal of Hospital Infection” ziņots, ka koronavīrusi, kas līdzīgi “SARS-CoV-2” (atbildīgs par “Covid-19”), uz dažām nedzīvām virsmām (piemēram, metāla, stikla un plastmasas) var izdzīvot pat deviņas dienas un uz papīra – četras vai piecas dienas. Tikmēr jaunākie veselības institūtu dati norāda, ka “SARS-CoV-2” ir nosakāms gaisā līdz trim stundām, uz vara virsmām – līdz četrām stundām, uz kartona – līdz 24 stundām un uz plastmasas un nerūsējoša tērauda – divas līdz trīs dienas.

Pandēmija rada arī vairākus filozofiska rakstura izaicinājumus. “Ir grūti saskaņot sabiedrības veselības prasības šīs pandēmijas laikā ar mūsu misiju,” uzskata Kongresa bibliotēkas krājuma saglabāšanas direktors Džeikobs Nadāls (Jacob Nadal, director for preservation at the Library of Congress). Kongresa bibliotēka 12. martā tika slēgta sabiedrībai un atcēla paredzētos pasākumus līdz 1. jūlijam: “Ir sāpīgi redzēt, kā šī slimība liek mums atkāpties tieši tajā laikā, kad vēlamies attīstīties.”

Laiks ir labākais dezinfekcijas līdzeklis

Tomēr atkāpšanās var izrādīties vislabākā aizsardzība pret joprojām augošajiem draudiem. Vienkāršākais, drošākais un lētākais dezinfekcijas līdzeklis ir laiks. “Šī pandēmija lielākajai daļai krājuma saglabātāju ir unikāla situācija. Mūsu zināšanas par vispārēju dezinfekciju un šo vīrusu ir ierobežotas,” saka Naits. “Mēs uzskatām, ka vislabākie ir profilaktiski pasākumi.”

Flečers Durants, Floridas Universitātes Džordža A. Smātera bibliotēku krājuma konservācijas un saglabāšanas direktors (Fletcher Durant, director of conservation and preservation at the University of Florida’s George A. Smathers Libraries) iesaka visām bibliotēkām ievērot Amerikas Bibliotēku asociācijas 17. marta ieteikumu slēgt publiskos pakalpojumus. “Vislabākais dezinfekcijas līdzeklis ir izolācija uz vismaz 24 stundām, vēlams – 14 dienas,” viņš saka. “Tas vienkārši ir labākais un drošākais, ko mēs kā bibliotekāri varam darīt šajā laikā.” Durants norāda, ka tas attiecas gan uz bibliotēku, gan uz sabiedrības aizsardzību. “Bibliotēkas varētu kļūt par slimības izplatības riska vektoru, un tas ārpus tiešās ietekmes uz veselību varētu mazināt sabiedrības uzticēšanos bibliotēkām.”

Tas nozīmē arī to, ka bibliotēkām vēl kādu laiku jāpaliek slēgtām, līdz tiks novērsts sabiedrības inficēšanās risks. “Mēs būtu pirmie, kas sacītu, ka mēs neesam gatavi sniegt ieteikumus virusoloģijas, bakterioloģijas vai medicīnas jautājumos,” saka Nadāls. “Labākais plāns pret vīrusa dzīvotspēju ir karantīna.”

Tīrīšana un dezinfekcija

Dažām bibliotēkām, lai veiktu savus pienākums, nav iespējams ievērot pilnīgu karantīnu. Piemēram, Kongresa bibliotēka turpina atbalstīt Kongresu tā reāldarba laikā, tāpēc dažiem bibliotekāriem tur jābūt klātienē. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas papildu dezinfekcijas metodes.

Ir regulāri jātīra cietās iekšējās virsmas, ieskaitot durvju rokturus, grāmatas un datorus. Eksperti arī atzīmē, ka virtuālās realitātes brilles tiek uzskatītas kā riska faktors, tāpēc bibliotēkām to lietošana būtu jāatliek. “Ja iespējams, ieteicams nolīgt profesionālu uzkopšanas servisu, kam ir atbilstoša apmācība un individuālie aizsardzības līdzekļi, lai veiktu šo darbu,” saka Nadāls. “Šis ir laiks ārkārtas piesardzībai.”

Personālam, kas strādā uz vietas, rūpīgi jāmazgā rokas, it īpaši tad, ja darba dēļ nākas saskarties ar grāmatām un citiem koplietošanas priekšmetiem bibliotēkā. “Nav pētījumu, kas precīzi atbildētu uz jautājumu par to, cik pārnēsājams koronavīruss varētu būt no visizplatītākajiem bibliotēkas materiāliem, piemēram, no papīra, audekla vai poliestera grāmatu iesējuma,” saka Nadāls. “Mums jāmeklē augstas kvalitātes informācija un kritiski jānovērtē, vai tā ir piemērota mūsu specifikai.”

Izvairieties no materiālu bojājumiem

Naits brīdina, ka bibliotekāriem jābūt piesardzīgiem, lietojot tīrīšanas šķīdinātājus grāmatām un citiem potenciāli trausliem bibliotēkas materiāliem. “Es nezinu, kas ir “visnekaitīgākais” tīrīšanas vai dezinfekcijas līdzeklis, it īpaši tādiem priekšmetiem, kuriem ir acīmredzama paliekoša vērtība,” viņš saka, skaidrojot, ka iespējamais kaitējums grāmatām, kas pakļautas tīrīšanai vai dezinfekcijai, ir ūdens bojājumi un novājināts stiprinājums. “Grāmatas, kas iesietas poliesterā vai polietilēnā, ir vieglāk tīrāmas un dezinficējamas, un arī stiprie speciālā auduma vāki droši vien izturēs pastiprinātu apstrādi,” viņš piebilst. “Tomēr, ja kāds plāno tīrīt un dezinficēt krājumu, viņam jāsaprot un jāpieņem, ka krājumam var tikt nodarīts kaitējums.”

Ir pierādījumi, ka dažas metodes var nebūt efektīvas. “Bieži sastopams nepareizs priekšstats, ka pietiek ar to, ka izmidzina vai apslauka izdevumu ar lizolu, spirtu vai balinātāju, lai vīruss tiktu iznīcināts visā sējumā”, saka Durants. Arī ultravioletais starojums rada potenciālu risku kolekcijas materiāliem, jo ir ļoti intensīvs. “Apstarošana ar ultravioleto starojumu parasti tiek atzīta par efektīvu, ja tā iedarbība ir 2–5 mJ/cm2,” turpina Durants. “Tomēr, lai tā notiktu, ir jāaptver pilnīgi viss objekts, un to gandrīz nav iespējams īstenot ar iesietām grāmatām. Tas noteikti nav tik efektīvi kā vienkārša grāmatu izolēšana vismaz 14 dienas.”

Pat ja bibliotēkas turpina apgūt jaunas saglabāšanas metodes, dažas paliek nemainīgas. “Šis ir labs laiks, lai aizdomātos par bibliotēku lomu kā atmiņas un kultūras pārvaldītājiem,” saka Nadāls. “Mēs tiksim slēgti uz noteiktu laiku, un šo situāciju mēs izjutīsim kā sāpīgu. Materiālu turēšana karantīnā ārpus aprites būs nomācoša. Bet mēs esam vēstures glabātāji, un mūsu galvenais pienākums tagad ir pārliecināties, ka mums uzticētajām zināšanām un radošumam ir ilga nākotne.”

 

Avots:
How to Sanitize Collections in a Pandemic. Conservators weigh in on the mysteries of materials handling during COVID-19. By Lara Ewen. March 27, 2020. Updated Apr. 29, 2020. Pieejams: https://americanlibrariesmagazine.org/blogs/the-scoop/how-to-sanitize-collections-covid-19

 

Tekstam pievienotas saites uz papildus materiāliem:

 

Informāciju latviešu valodā sagatavoja:
Elita Vīksna
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra nozaru informācijas eksperte