Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Jūrmalā – Raiņa un Aspazijas pilsētā – 6. oktobrī plkst. 11.00 sāksies ikgadējā Raiņa zinātniskā konference, kas notiks Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J.Pliekšāna ielā 5/7) un kuras nosaukums šoruden – “Rainis un teātris gadsimta pārvērtībās (1911.-2011.)”.
Atzīmējot Raiņa drāmas “Uguns un nakts” iestudējuma simtgadi, konferencē pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar dramaturģiju un teātri. Uz konferenci aicināti visi, kam tuvs teātris un abu dzejnieku daiļrade un piemiņa.
Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba vadītāja Aija Magone meklējusi Raiņa pašus pirmos teātra iespaidus, kas kļuvuši par impulsu interesei par teātra un drāmas pasauli. Kāds bija latviešu teātris pirms Raiņa un kādi bija paša dzejnieka pirmie soļi drāmas virzienā? Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja, filoloģijas maģistre Sigita Kušnere centīsies iezīmēt lugas “Pusideālists” vietu Raiņa daiļradē.
Par pavērsiena punktu visā latviešu teātrī kļuva 1911.gads. Eduarda Smiļģa Teātra muzeja pārstāves, pedagoģijas maģistres Agras Straupenieces referāts atklās Raiņa ceļu uz ideju drāmu un “Uguns un nakts” ietekmi uz teātra procesa attīstību. Maz zināmu lappusi Raiņa drāmu iecerēs pavērs Majoru vidusskolas skolotāja, biedrības “Aspazijas mantojums” priekšsēdētāja Ināra Andžāne.
Raiņa principus un uzskatus par drāmu veidojuši dažādi iespaidi. Raiņa un Aspazijas personiskā bibliotēka glabā daudzus pasaules dramaturģijas klasiķu darbu izdevumus. Piezīmes tajos var atklāt dzejnieku attieksmi pret autoru un viņa darbu. Tāpēc zinātnieks, filoloģijas doktors Jānis Zālītis ieskatījies Ibsena lugas “Juns Gabriēls Borkmanis” lappusēs.
Konferencē runās arī par teātra procesu, kuru neapšaubāmi ietekmējis Rainis. Varēs ieskatīties viņa ideju attīstībā šodienas teātrī un šodienas teātra stilistikas iedarbībā uz Raiņa dramaturģijas interpretācijām, jo režisores Māra Ķimele un Evita Sniedze risinās sarunu par Raini uz šodienas teātra skatuves, atbildot uz jautājumu, kādi ir ieguvumi un zaudējumi Raiņa un teātra mijiedarbībā gadsimta garumā.
Pavisam nesen, 15.septembrī, Jūrmalā notika vēl viens pasākums, kurā varēja daudz uzzināt par Raini un Aspaziju. Jau otro konferenci “Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta” ar Jūrmalas pilsētas domes un Majoru vidusskolas atbalstu organizēja biedrība “Aspazijas mantojums” un Jūrmalas Latviešu biedrība. Nākamgad jau trešajā šai tēmai veltītajā konferencē iecerēts aicināt vienkopus pārstāvjus no visām Latvijas pašvaldībām, kas saistītas ar abu dzejnieku dzīvi un daiļradi, lai dalītos pieredzē par viņu piemiņas saglabāšanu.
