2012. gada 11. jūlijā plkst. 15.00 Rīgas Domes izstāžu zālē (Rātslaukums 1, 2. stāvs) notiks Jāzepa Osmaņa grāmatas un gleznu izstādes “Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu” atklāšana.

 

Jāzeps Osmanis (11.07.1932.) – dzejnieks, it īpaši populārs mazo lasītāju vidū, rakstnieks, tulkotājs, grāmatu izdevējs, literatūras pētnieks, latviešu bērnu literatūras vēstures autors, filoloģijas zinātņu doktors. Ar grāmatu “Nerātnie pirkstiņi” sākas viņa literārā daiļrade. Dzejoļi par puisīti, kas “paklanoties uztaisīja kniksi”, par eglīti, “kas kož”, “Kur skatās zābaciņi” un citi iemantoja lasītāju atzinību. Bērni tos labprāt mācās no galvas un deklamē. Piesaista humors un sirsnīgā attieksme pret mazā lasītāja pasauli.

 

J. Osmanis izdevis vairāk kā 40 oriģinālgrāmatu bērniem un pieaugušajiem, ap 30 tulkojumu, sastādījis ap 20 grāmatu. Divu operešu libretu un daudzu dziesmu tekstu autors. Jaunākās grāmatas: dzejoļu krājumi “Vienmēr ceļā” un “Sapņu saliņa”, atmiņstāstu krājumi “Zivju vējš” un “Kā putns debesīs.” Neredzīgo bibliotēkā aktiera Z. Neimaņa lasījumā abas atmiņgrāmatas ierakstītas kompaktdiskā. Nesen iznākusi J. Osmaņa apjomīgā bērnu dzejas izlase (1951-2011) “Kūleņkūleņiem”. Par poļu tautas epopejas Ā. Mickeviča poēmas “Pans Tadeušs” atdzejojumu Varšavā saņēmis prēmiju, par poļu literatūras tulkojumiem kopumā – Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju. Apbalvots ar Latvijas un Polijas nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. Mūžs saistīts arī ar grāmatu izdošanu. Nodibinājis divus grāmatu apgādus “Sprīdītis” un “Annele”, daudzus gadus bijis to vadītājs. 2007.gadā par mūža veikumu grāmatniecībā saņemta Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas goda balva “Zelta ābele”. Dzejniekam piešķirts tituls “Ķeguma lepnums 2008”, 2009. gadā Jāzeps Osmanis tiek apbalvots ar LVAF “Lāčplēsis” Goda zīmi par izcilu ieguldījumu Ķeguma novada kultūras attīstībā. 2011. gadā piešķirta M. Stārastes medaļa par ieguldījumu latviešu bērnu literatūrā un Daugavas savienības balva par Daugavas ielejas raksturīgo kultūras vērtību saglabāšanu un popularizēšanu.

 

Bērnībā Jāzeps satiekas ar savdabīgo pasteļžanra virtuozu Voldemāru Irbi. Šim notikumam ir paliekoša vērtība zēna dzīvē. Mākslinieks brauca gleznot uz Ķegumu. No līdzpaņemtā groza izņēma krītiņus un, sēžot uz stacijas perona, iekrāsoja debesis, silu vīli, birzi, māju, pagalmu un taciņu ar meitenīti sārtā kleitiņā. Ar pirkstu galiem izlīdzināja krāsas, iestrādāja nianses, un bilde bija gatava. Jāzeps kopā ar citiem puikām pienesa ūdeni, padeva krītiņus, un uz jumta papes, kas noplēsta no mājas šķūnīša, sāka iemēģināt roku pats. Sākotnējie mēģinājumi glezniecībā – skolas gadu aizraušanās. Pirmie darbi tapuši 1950-to gadu beigās. Pēc 50 gadu pārtraukuma, skaistās Daugavas un Ķeguma apkārtnes iedvesmots, Jāzeps Osmanis atsāka gleznot. 2007. gadā Ķegumā tika sarīkota pirmā plašākā gleznu apskate. Pēc tam ir bijušas izstādes Rīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās. 2010. gada nogalē izdots gleznu katalogs, 2011. gadā iznāk K. Apškrūmas dzejoļu grāmata ar J. Osmaņa gleznu reprodukcijām. Pedagogs glezniecībā ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jāzeps Pīgoznis, konsultējuši mākslinieki Uldis Zemzaris, Gunārs Krollis un Jānis Anmanis.

 

Jāzeps Osmanis savā 80 gadu jubilejā aicina uz savu grāmatu un gleznu izstādi “Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu”. Neskatoties uz gadu nastu un pārciesto slimību, viņš turpina smelt no saules. Tādēļ viņa gleznas uzrunā un iepriecina cilvēkus tāpat kā jaunrades sākumā dzejoļi mazos lasītājus un viņu vecākus.