Lai tendences iedzīvinātu Latvijas mērogā, Latvijas Bibliotēku portāls 2026. gada gaitā aicinās nozares un saskarnozaru ekspertus paust savu redzējumu par katru no tām, rosinot diskusiju arī lasītāju vidū.

Pirmajā tendencē “Zināšanu prakse mainās” tika uzsvērts, ka nākotne sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus taisnīguma stiprināšanai zināšanu sistēmās. Tā rosina pārdomāt, ko mēs uzskatām par zināšanām, veicina viedokļu daudzveidību un sekmē pieaugošu izpratni par dezinformācijas procesiem un to ietekmi. Lasiet Gintas Zalcmanes un Baibas Holmas pārdomas.

Otrajā tendencē “Mākslīgais intelekts (MI) un citas tehnoloģijas pārveido sabiedrību” stāstīts par to, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts un jaunās tehnoloģijas maina veidu, kā mēs radām, izplatām un izmantojam informāciju. Lasiet Ievas Ilvesas, Emīla Rotgalvja un Ingas Niedras pārdomas.

Trešajā tendencē “Uzticēšanās tiek pārskatīta” stāstīts par to, ka uzticības atjaunošana valdībām un medijiem ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības attīstībai. Šajā kontekstā tiek analizētas sabiedrības uzticības tendences attiecībā uz institūcijām, tostarp žurnālistiku un atklātības procesiem, un kāda šai visā ir bibliotēku loma. Lasiet Ivonnas Plaudes, Agijas Ābiķes un Lāsmas Zariņas pārdomas.

Ceturtajā tendencē “Prasmes un spējas kļūst arvien sarežģītākas” stāstīts par to, ka, lai gūtu panākumus, cilvēkiem nākotnē būs nepieciešamas gan praktiskās iemaņas, gan kritiskās domāšanas un digitālās prasmes. Tas izgaismo augošās prasības  un ieguvumus, ko sniedz informācijpratīgāka sabiedrība, kā arī riskus cilvēkiem, kuriem ir zemāks prasmju līmenis. Lasīt 4. tendenci (4 lpp., PDF).

Dace Alekna, Baltijas Datoru akadēmijas (BDA) izpilddirektore:

Tehnoloģiju izmantošana bez kritiskās domāšanas vairs nav pietiekama

Tā kā arvien vairāk mūsu datu tiek koplietoti digitālajā vidē, drošība kļūst par būtisku sabiedrības un ikviena cilvēka ikdienas jautājumu. Kā norāda Global Anti Scam Summit, krāpniecības gadījumi pieaug un lielā mērā skar privātpersonas. Līdz ar to šajā pārmaiņu laikā ir svarīgi nepazaudēt atbildi uz jautājumu “Kāpēc ir svarīgi turpināt pilnveidot kritiskās domāšanas prasmes?”

Izmaiņas tehnoloģiju jomā ir straujas un notiek nepārtraukti. Šodien apgūtais rīks pēc dažiem gadiem vai pat mēnešiem var būt jau novecojis, turpretī spēja uzdot jautājumus, pārbaudīt informāciju, atšķirt reālus faktus no manipulācijas mēģinājumiem un izprast savas rīcības sekas nekad nezaudēs aktualitāti. Tieši tāpēc līdztekus digitālo prasmju pilnveidei arvien nozīmīgāka kļūst arī kritiskās domāšanas un informācijpratības stiprināšana. Šīs prasmes ir vajadzīgas ikvienam – kā skolēniem, tā senioriem, uzņēmējiem, profesionāļiem un tostarp arī bibliotekāriem.

Vēl svarīgāk tas ir mākslīgā intelekta (MI) laikmetā. Ja agrāk izaicinoši šķita vispār atrast vajadzīgo informāciju, tad šobrīd arvien apgrūtinošāk kļūst izšķirt, cik ļoti tīmeklī atrastajai vai MI ģenerētajai informācijai varam uzticēties. Informācijas pieejamība pati par sevi vairs negarantē zināšanu pilnveidi – nozīme ir tam, kā šo informāciju saprotam, pārbaudām un izmantojam atbildīgi.

Manuprāt, bibliotēkai sabiedrības izglītošanas jautājumos ir izšķiroša loma. Tā vairs nav tikai vieta, kur saņemt pieeju informācijai. Tai ir jābūt drošai videi, kur cilvēks mācās orientēties informācijas pārbagātībā, apgūst jaunus digitālos rīkus un, pats galvenais, kļūst patstāvīgāks un pārliecinātāks savās izvēlēs.

Digitālā pratība nav sacensība par to, kurš prot izmantot visvairāk digitālo rīku. Tā ir spēja saglabāt kritisko domāšanu laikā, kur informācijas izcelsmi un tās autentiskumu ne vienmēr varam pārbaudīt. Skaidrs, ka tehnoloģijas turpinās attīstīties, līdz ar to spēja izvērtēt un pieņemt atbildīgus lēmumus kļūst tikai nozīmīgāka.

Agnese Pašāne, LNB Attīstības departamenta Kompetenču attīstības centra vadītāja:

Iepazīstoties ar tendences aprakstu, redzu, ka tā fokusēta uz to, ka veidojas arvien lielāka plaisa starp tiem, kas jūtas ērti tehnoloģijās, un tiem, kas nē. Tāpat arī tiem, kas spēj visu laiku darbināt kritisko domāšanu, un tiem, kam šī prasme ikdienā netiek visu laiku turēta pa rokai. Tomēr es vairāk gribētu koncentrēties uz citu plaisu, kas tendences sarakstā parādās pastarpināti – plaisa starp cilvēku un tehnoloģiju, jeb cilvēcisko vidi un IT vidi.

Pēdējā laikā domāju par cilvēcīgumu kā svarīgu komponenti bibliotēkās – kā tajās saglabāt kontaktu ar lasītāju un vietējo kopienu, radīt to drošo vietu, kur cilvēkam nākt un būt. Ceru, ka neviena tehnoloģija to bibliotēkām neatņems. Tāpēc man bibliotēka bez bibliotekāra ir grūti iedomājama. Ne velti IFLA ziņojumā šajā tendencē ir arī akcentēta emocionālā inteliģence – to sniegt spēj tikai cilvēks.

Īpaši par to aizdomājos arī minētās krāpniecības kontekstā – liekas, šodien cilvēki ir tik ievainojumi pret šiem uzbrukumiem tieši tāpēc, ka zūd cilvēcīgums. Mums jāmācās atkal būt vienam otram blakus, veidot kopienu, sniegt plecu atbalstam – neziņa, kauns, ievainojamība pret šiem uzbrukumiem lielā mērā var būt saistīta ar to, ka esam noslēgti katrs savā digitālajā burbulī, mazāk sarunājamies, atklājamies cits citam, esam kopā. Daloties vienam ar otru, vajadzētu mazināties vientulībai un pamestības sajūtai. Gribētos domāt, ka bibliotēkas ir tās vietas, kur justies mazāk vientuļam un atrast šo pleca sajūtu.

Nereti savā ikdienas darbā LNB, īstenojot formālās izglītības programmas, ar kolēģiem esam bijuši neizpratnē – kāpēc un kā pieaugušo izglītībā var īstenot to, ko izglītībā sauc par audzināšanas darbu. Tas ir kaut kas vairāk par mācību saturā iekļauto un programmā notiekošo. Ar laiku esmu sapratusi un par to domāju arī šīs tendences kontekstā, ka audzinošais darbs jau ir par to – kā pārliecināt tiešā vai netiešā veidā mācību laikā mūsu izglītojamos, ka cilvēks – bibliotekārs – ir vērtība. Ka bibliotēka bez zinoša, jaudīga bibliotekāra būtībā ir tikai karkass. Šobrīd arvien vairāk par to domājam – kā stiprināt cilvēciskās komponentes? Tādas kā profesionālā stāja, piederības sajūta nozarei, misijas apziņa, profesionālais entuziasms, vēlme palīdzēt lasītājam un darīt labāk, veidot bibliotēku par iekļaujošu un atvērtu vidi ikvienam utt. Tās visas ir komponentes, kuras bibliotēkā nekad neaizstās neviena datubāze, neviens robotiņš vai virtuālais asistents.

Vienlaikus koncentrēšanās uz cilvēcību nebūt nenozīmē, ka bibliotekāram nav (nemitīgi) jāattīsta sevī digitālās prasmes, dažādas pratības, jo īpaši medijpratība. Protams, ir – jo tikai tad, ja bibliotekāram šis kompetenču grozs ir, viņš var būt tā cilvēciskā atbalsta persona vietējai kopienai un lasītājam, tikai tad viņš var konsultēt un izglītot. Un tieši tur (balansā starp cilvēcīgo un digitālo), man šķiet, šajā tendencē minētā prasmju sarežģītība arī slēpjas.

Gita Švarce, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja:

Bibliotēka un bibliotekārs mainīgajā prasmju vidē

Mūsdienu cilvēkam nepieciešamo prasmju loks kļūst arvien plašāks un sarežģītāks. Ar spēju izmantot ierīci vai atrast informāciju vairs nepietiek – nepieciešama digitālā pratība, kritiskā un radošā domāšana, kā arī prasme pieņemt atbildīgus lēmumus. Šajā kontekstā IFLA 2024. gada ziņojuma 4. tendence – “Prasmes un spējas kļūst arvien sarežģītākas” – mudina no jauna izvērtēt bibliotēkas un bibliotekāra lomu.

Prasmes vairs nav tikai profesionālās konkurētspējas jautājums. Tās arvien vairāk nosaka cilvēka spēju orientēties ikdienas dzīvē, izmantot pieejamās iespējas un pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrībā.

IFLA ziņojums uzsver, ka digitālās prasmes kļūst nozīmīgas visās profesijās, vienlaikus pieaugot nepieciešamībai pēc augstāka līmeņa kritiskās domāšanas. Bibliotēka atrodas ļoti pateicīgā pozīcijā – tā ir tuvu cilvēkam un kopienai. Ikdienas darbā bibliotekārs bieži vien pirmais pamana prasmju trūkumus: grūtības izmantot e-pakalpojumus, atrast nepieciešamo informāciju vai izvērtēt tās uzticamību. Tādēļ bibliotēka arvien biežāk kļūst par vietu, kur prasmes iespējams attīstīt visa mūža garumā.

Reaģējot uz kopienas vajadzībām, bibliotēkas piedāvā praktiskas konsultācijas, digitālo prasmju nodarbības, ievadu MI izmantošanā, kā arī zināšanas par informācijas un datu drošību. Bibliotēkas un bibliotekāri palīdz mazināt digitālo plaisu, nodrošinot ne tikai piekļuvi datoriem un internetam, bet arī drošu mācīšanās vidi un cilvēcisku atbalstu.

Lai palīdzētu citiem, jāmācās arī pašam. Lai palīdzētu citiem apgūt jaunas prasmes, arī bibliotekāram ir nepārtraukti jāmācās. Viens no nozīmīgākajiem bibliotekāru profesionālās izglītošanās posmiem Latvijā bija  valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētais Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls”. Tomēr ar iepriekš iegūtajām zināšanām šodien vairs nepietiek. Laiks, tehnoloģijas un informācijas vide mainās, tāpēc arī bibliotekāra profesionālajai pilnveidei jābūt nepārtrauktai un sistemātiskai. Darbiniekiem nepieciešamas praktiskas zināšanas par mākslīgā intelekta iespējām un riskiem, medijpratību un informācijpratību, kritisko domāšanu, kā arī komunikācijas un sadarbības prasmēm.

Dezinformācijas, dziļviltojumu un arvien izsmalcinātākas krāpniecības apstākļos medijpratība un informācijpratība kļūst par sava veida iekšējo filtru. Tās palīdz neuztvert redzēto vai izlasīto kā absolūtu patiesību, bet mudina uzdot jautājumus par informācijas avotu, mērķi, kontekstu un ticamību.

Bibliotēkas uzdevums šajā vidē nav tikai atrast un sniegt pareizo atbildi. Svarīgi ir palīdzēt cilvēkam apgūt paņēmienus, ar kuru palīdzību viņš pats spēj informāciju atrast, pārbaudīt un izvērtēt. Tas nozīmē pāreju no informācijas nodošanas uz cilvēka patstāvības un kritiskās domāšanas stiprināšanu.

IFLA 4. tendence mudina raudzīties tālāk par pašām tehnoloģijām. Svarīgākais nav tas, kādus jaunus rīkus bibliotēka ievieš, bet gan kā bibliotēka var palīdzēt cilvēkam kļūt zinošākam, patstāvīgākam un pārliecinātākam par savu spēju orientēties mainīgajā informācijas vidē.

Bibliotēkas nākotne slēpjas tās tradicionālās misijas paplašināšanā. Tā joprojām ir zināšanu un informācijas pieejamības vieta, taču vienlaikus arvien vairāk kļūst par digitālo prasmju, informācijpratības un drošas līdzdalības centru. Savukārt bibliotekāram jābūt profesionālim, kurš pats nepārtraukti mācās un spēj būt līdzās cilvēkam pārmaiņu laikā – palīdzot ne tikai atrast informāciju, bet arī saprast, pārbaudīt un izmantot to atbildīgi.

Mūsdienu pasaulē, kurā informācijas kļūst arvien vairāk un tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, spēja mācīties, domāt kritiski un pieņemt pārdomātus lēmumus kļūst par vienu no svarīgākajām cilvēka prasmēm.

Katras tendences izklāsta nobeigumā IFLA piedāvā jautājumus pārdomām, uz kuriem bibliotekāri var apdomāt savas atbildes. Jautājumi saistībā ar 4. tendenci ir šādi:

  • Kāda ir bibliotēku loma, identificējot un reaģējot uz jaunu prasmju nepieciešamību kopienās?
  • Kādu profesionālās attīstības atbalstu bibliotēkām būtu jānodrošina saviem darbiniekiem?
  • Cik lielā mērā medijpratība un informācijpratība var palīdzēt mazināt tiešsaistes kaitējumu un apdraudējumus?

Vairāk par ziņojumu
Lasīt ziņojumu pilnā apjomā (194 lpp., PDF)

trends.ifla.org

Aicinām lasīt:
IFLA ziņojuma 1. attīstības tendence “Zināšanu prakse mainās”
IFLA ziņojuma 2. attīstības tendence “Mākslīgais intelekts (MI) un citas tehnoloģijas pārveido sabiedrību”
IFLA ziņojuma 3. attīstības tendence “Uzticēšanās tiek pārskatīta”
IFLA ziņojums 4. attīstības tendence “Prasmes un spējas kļūst arvien sarežģītākas”

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv