Iepazīstam bibliotēku draugus: Rūta Gintaute-Marihina 

Bibliotēku attīstība nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar izglītības nozari. Mūsdienu bibliotēkas un izglītības iestādes vieno kopīgs mērķis – veidot zinošu, prasmīgu un domājošu sabiedrību, tāpēc īpaši nozīmīgs ir dialogs starp abu jomu profesionāļiem.

Šoreiz interviju sērijā “Iepazīstam bibliotēku draugus” sarunājamies ar Rūtu Gintauti-Marihinu – Rīgas Tehniskās koledžas direktori kopš 2024. gada, Profesionālās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāju un vienu no vadošajām profesionālās izglītības ekspertēm Latvijā. Pirms kļūšanas par koledžas direktori viņa bija Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore, bet vēl iepriekš vadīja Valsts izglītības satura centra Profesionālās izglītības satura nodrošināšanas nodaļu. Savukārt Rīgas Tehniskajā koledžā viņa iepriekš vadījusi Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju katedru, bijusi studiju programmu direktore un attīstījusi pieaugušo izglītības piedāvājumu informācijas tehnoloģiju jomā. Šobrīd Rūta Gintaute-Marihina ir arī Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Lasītprasme, kritiskā domāšana un vide, kurā gribas atgriezties, ir vērtības, kas vieno bibliotēkas un izglītības iestādes. Sarunā ar Rūtu Gintauti-Marihinu runājam par grāmatu nozīmi mākslīgā intelekta laikmetā, bibliotēkām kā iedvesmojošām vietām jauniešiem, profesionālās izglītības un bibliotēku sadarbību, kā arī par cilvēkiem, kuri ar savu darbu ik dienu padara bibliotēkas par dzīviem zināšanu un kopienas centriem.

Latvijas Bibliotēku portāls saka Rūtai Gintautei-Marihinai sirsnīgu paldies par jautājumiem veltīto laiku.

Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. 2025. gadā atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, Jūsuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Mūsdienās, kad mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu, ir svarīgi prast izmantot gan drukāto tekstu, gan mākslīgā intelekta radīto saturu. Drukātā grāmata nezaudēs savu nozīmi, tāpat kā lasītprasme. Tieši šobrīd īpaši svarīgi ir attīstīt kritisko domāšanu, jo lasīšana un teksta izpratne ir tās pamats. Ļoti svarīgi bērniem un jauniešiem ir parādīt to fantastisko un uzticamo pasauli, kuru sniedz grāmatas.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir Jūsu motivācija tās atbalstīt?

Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad bērnu ikdiena ir piesātināta ar dažādām tehnoloģijām, izklaidēm un ātru informācijas iegūšanu viedierīcēs, bērniem un jauniešiem īpaši nozīmīga vieta ir skolas bibliotēka un tās veidotā vide. Uzsākot darbu Rīgas Tehniskās koledžas direktores amatā, viens no prioritārajiem darbiem bija izveidot koledžas bibliotēku atvērtu un pievilcīgu jauniešiem un skolotājiem. Šobrīd pēc diviem gadiem esmu gandarīta par paveikto. Koledžas bibliotēka ir akreditēta un tā var lepoties ar aizvien pieaugošu apmeklētāju skaitu, kuri vēlas gan gūt zināšanas, gan arī atpūsties un izklaidēties. Koledžas bibliotēkā ir pieejams plašs grāmatu klāsts, sākot no zinātniskās un tehniskās literatūras līdz pat daiļliteratūrai, piekļuve zinātniskajām datu bāzēm, tāpat jauniešiem ir pieejamas dažādas galda spēles, un tiek organizēti dažādi izglītojoši pasākumi. Milzīgs paldies kolēģēm – koledžas bibliotēkas vadītājai Madarai un bibliotekārei Ramonai, kurām ir izdevies padarīt koledžas bibliotēku par vidi, kurā jaunieši var “iegrimt” gan fantāziju, gan īstu zināšanu pasaulē, ko spēj sniegt tikai grāmata.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Priecē, ka bibliotēku nozarē ienāk arvien vairāk jaunu profesionāļu, kuri nebaidās ieviest pārmaiņas un rīkoties proaktīvi. Bibliotēkām jāattīstās līdzi laikam, arvien vairāk iesaistot jauniešus un uzklausot viņu idejas. Tās kļūst par kopienu centriem un satikšanās vietām, vienlaikus saglabājot savu galveno vērtību – grāmatas.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Bibliotēkas mūsdienās vairs nav tikai vietas, kur glabājas grāmatas. Tās ir vietas, kur satiekas cilvēki, rodas idejas un ikviens var justies gaidīts. Rīgas Tehniskās koledžas bibliotēkā īpaši svarīgi ir radīt vidi, kurā cilvēki vēlas atgriezties.

Par būtisku ieguvumu uzskatu arī nesen pieņemtos grozījumus Bibliotēku likumā. Tie apliecina, ka nozare attīstās, ir gatava jauniem izaicinājumiem un arvien skaidrāk nostiprina bibliotēku nozīmi sabiedrības un kopienu dzīvē.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Bibliotēku nozarē strādā sava darba entuziasti un cilvēki, kuriem patiesi rūp tas, ko viņi dara. Tomēr ar entuziasmu vien nepietiek. Lai iegādātos kvalitatīvu literatūru, organizētu pasākumus, veidotu izstādes un aicinātu autorus, ilustratorus un citus kultūras profesionāļus, nepieciešams stabils un pietiekams finansējums.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Svarīgākie ir cilvēki – bibliotekāri, kuri spēj iedvesmot un ap sevi pulcināt līdzīgi domājošos. Tikpat nozīmīga ir arī bibliotēkas vide. Mājīgas un pārdomātas telpas mudina apmeklētājus uzkavēties ilgāk un atgriezties vēlreiz.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Pirmā bibliotēka, kuru atceros, ir Skultes bibliotēka, kurā pavadīju daudz laika. Tā bija vieta, kurā varēju nesteidzīgi izvēlēties visdažādākās grāmatas, gan daiļliteratūru, gan zinātnisko literatūru (grāmatas par ceļotājiem un pasaules atklājējiem, enciklopēdijas u.c.). Man ļoti patika lasīt grāmatas vasaras brīvlaikos, un pēc izlasīšanas centos pēc iespējas ātrāk izvēlēties jaunas. Lasīšana bērnības laikā man bija lieliska iespēja apgūt jaunas zināšanas, ceļot dažādās pasaulēs un attīstīt iztēli, un domāt daudz plašāk.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka Jūs iedvesmo?

No Latvijas profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkām mani iedvesmo Ogres tehnikuma un Latgales industriālā tehnikuma bibliotēkas, kuras mani pārsteidza ar savu atvērtību jauniešiem un pievilcīgo vidi. Savukārt pirms vairāk nekā 10 gadiem viesojoties vienā no Zviedrijas ģimnāzijām, mani uzrunāja skolas bibliotēka, kurā bija izveidota draudzīga vide, kas jauniešiem deva iespēju ne vien izvēlēties un lasīt grāmatas, bet arī vienkārši atpūsties, sēžot uz dīvāniem – lasīt kādu komiksu žurnālu vai spēlējot galda spēles. Tas bija mans iedvesmas avots, lai veidotu pievilcīgu un atbalstošu vidi Rīgas Tehniskajā koledžā. Mani iedvesmo arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas ir vieta, ar ko varam lepoties.

Kāda ir Jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Lai izveidotu un uzturētu bibliotēku, kuru vēlas apmeklēt iedzīvotāji un jaunieši, neapšaubāmi ir nepieciešams finansējums – valsts, pašvaldību un arī sabiedrības atbalsts. Vajadzētu novērst lauku bibliotēku slēgšanu. Svarīgi ir atbalstīt bibliotēkas, jo tās ir nozīmīgi kultūras centri ikvienā novadā un izglītības iestādēs. Bet būtiskākie  ir bibliotekāri, kuri veido bibliotēkas dvēseli un noskaņu un padara to par nozīmīgu vietu, kur ir vēlme atgriezties.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Bibliotēkas varētu vēl vairāk paplašināt savu darbību, piedāvājot dažādas darbnīcas un radošās laboratorijas. Pasaulē jau ir bibliotēkas, kurās pieejamas koplietošanas virtuves, mūzikas telpas vai ierakstu studijas. Kāpēc arī Latvijā nevarētu būt bibliotēkas, kur iespējams apgūt lodēšanu, metālapstrādi vai citas praktiskas prasmes? Tas bibliotēku padarītu par vietu ne tikai zināšanu iegūšanai, bet arī praktiskai jaunradei.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Ikdienas steigā ne vienmēr pietiek laika pietiekami daudz lasīt grāmatas. Bet noteikti ir jāatrod laiks lasīšanai brīvdienās, atvaļinājuma laikā, un tajā laikā, kuru veltāt savas personības izaugsmei. Īpaši iesaku visiem lasīt grāmatas latviešu valodā, gan latviešu autoru, gan tulkoto literatūru. Mūsdienās arvien mazāk ir pieejams kvalitatīvs informācijas saturs latviešu valodā digitālajos medijos, kas uzrunātu jauniešus. Bet ikvienas latviešu valodā uzrakstītas grāmatas saturs bagātina mūsu latviešu valodu, kultūras izpratni un vērtības.

Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Tā ir mana ģimene, kopīgi ceļojumi, grāmatas, kuras iedvesmo, būt pie dabas un joga, kas dod enerģiju un iekšēju spēku.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.).

Paldies visiem bibliotekāriem, kuri savu darbu dara ar mīlestību un spēj iedvesmot sabiedrību un jauniešus lasīt grāmatas!

Ko Jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Būt stipriem, enerģijas pilniem un radošiem, lai veidotu ceļus no grāmatām līdz lasītājiem, jo bibliotēka ir tā vieta un vide, kas pilnveido mūsu kultūru, tradīcijas un latvisko identitāti!

Paldies!

2026
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Taranda
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Diāna Čivle
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gatis Pastars
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Gintaute-Marihina

2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvess
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Viesturs Tamužs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Māris Baltiņš

2024
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ināra Dundure

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs
anna.iltnere@lnb.lv