Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Grāmatniecības nozare, kas krīzes dēļ 2009.gadā piedzīvoja smagu kritumu, pamazām sāk atlabt, taču nozari joprojām satrauc neskaidrība ar nodokļu politiku un nesakārtotie autortiesību jautājumi.
Kā šodien Ķīpsalas halles “Latvijas Grāmatu izstādes 2013” atklāšanas pasākumā stāstīja biedrības “Latvijas Grāmatizdevēju asociācija” valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, lai arī pēdējos gados situācija ir stabilizējusies un ir pieaudzis valsts atbalsts bibliotēku iepirkumam, radošajam procesam, kas, protams, priecē nozares pārstāvjus, tomēr valsts un arī pašvaldību līdzfinansējums vēl arvien ir nepietiekams radošā procesa nodrošināšanai.
Biedrība veikusi izdevniecību un apgādu aptauju, lai noskaidrotu, kāds bijis 2012.gads. Aptaujā piedalījās “Annele”, “Avots”, “Dienas Grāmata”, “Jāņa Rozes apgāds”, “Kontinents”, “Latvijas Bībeles biedrība”, “Latvijas Vēstures institūta apgāds”, “Liels un mazs”, “Neputns”, “N.I.M.S.”, “Turība”, “Zinātne” un “Zvaigzne ABC”.
Kā liecina aptaujas apkopotie rezultāti, kopš 2009.gada, kad salīdzinājumā ar 2008.gadu tika piedzīvots 63% apgrozījumu kritums, ar katru nākamo gadu kopējais izdevniecību apgrozījums ir nedaudz audzis. Ja 2008.gadā apgrozījums bija 14 miljoni latu, tad 2009.gadā tas bija nedaudz virs 8 miljoniem latu, bet 2012.gadā tas jau ir nedaudz virs 10 miljoniem latu.
“Ja netiks mainītas nodokļu likmes un ekonomikas jomā turpināsies izaugsme, tad sagaidām, ka apgrozījums turpinās augt,” sacīja Punka.
Tāpat pērn notikušas pozitīvas izmaiņas saistībā ar jauniem nosaukumiem. Ja 2008.gadā tika laisti klajā teju 1000 jaunu nosaukumu izdevumi, tad viszemākais slieksnis tika sasniegts 2011.gadā, kad tika izdotas 800 jaunas grāmatas, bet pagājušajā gadā jaunu izdoto grāmatu skaits tuvojās 850 klajā laistiem izdevumiem.
Pagājušajā gadā jaunāko lasītāju vidū pirktākās grāmatas bija “Grega dienasgrāmatu” visas daļas, kā arī Indras Sproģes interaktīvās grāmatas. Starptautiskās Grāmattirgotāju federācijas prezidente Ināra Beļinkaja akcentēja, ka Sproģes interaktīvās grāmatas pērn bijušas ne tikai pirktākās, bet arī visvairāk zagtās grāmatas veikalos. “Iespējams, ka Sproģes interaktīvās grāmatas bijušas pietiekami dārgas, lai pircējs to nevarētu iegādāties, taču vēlme iegūt kāroto lietu bijusi tik liela, ka to zaguši. Tas grāmattirgotājiem sagādāja pamatīgas rūpes, jo viņiem ar izdevējiem nākas norēķināties arī par zagtām grāmatām,” klāstīja Beļinkaja.
Savukārt pieaugušo lasītāju vidū 2012.gadā iecienītākās grāmatas bijušas “Greja piecdesmit nokrāsas” un “Tumsa piecdesmit nokrāsās”.
