Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda atklāj situācijas būtību: “Krišjāņa Barona sakārtotajās Latvju dainās (1894–1915) publicētas līdz 1912. gadam savāktās 218 000 tautasdziesmas. Pēc tam darbu turpināja Latviešu folkloras krātuve, līdz mūsdienām savācot vairāk nekā miljonu tautasdziesmu tekstu. Lai šis vākums būtu pieejamas sabiedrībai, no 1979. gada sākta akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma publicēšana. Līdz šim izdoti deviņi sējumi, 10. sējums Precības ir izdevniecībā un nonāks pie lasītājiem līdz dziesmu svētkiem.” Savukārt 11. sējumam Kāzu dziesmām finansējuma trūkst. Jāpiebilst, ka naudu bija cerēts iegūt Latvijas Zinātnes padomes projektu konkursā.

 

Speciāliste skaidro, ka darbs pie akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma līdzinoties folkloras pārmantošanai, jo zināšanas un pieredzi, kas tiek liktas lietā, atlasot, kārtojot un rediģējot dziesmu tekstus publicēšanai, folkloristi nododot no paaudzes paaudzē. Pie šā izdevuma esot strādājušas nu jau trīs folkloristu paaudzes, un, ja nepieciešamā finansējuma trūkuma dēļ darbs tiktu pārtraukts, to atsākt būtu gandrīz neiespējami.

 

Darbs gaida

 

Tautasdziesmu materiāli, kas vēl iekļaujami akadēmiskajā izdevumā, ir kāzu dziesmas, bēru dziesmas un nerātnās tautasdziesmas. Kāzu dziesmu ir daudz – divi sējumi ar apmēram 150 000 tekstiem. Pašlaik kāzu dziesmu projekta finansējums ir ar jautājuma zīmi. LU LFMI direktore, vadošā pētniece Dr. philol. Dace Bula šo situāciju skaidro šādi: “Tautasdziesmu projekts ir specifisks. Tas ir zinātnisks izdevums, kas prasa pieredzi un patiesi akadēmiskas zināšanas. Cilvēkiem, kas strādā pie šo izdevumu sagatavošanas, nevar būt tādas publikācijas kā tiem, kas strādā pie pētījumiem. Šā gada zinātnisko projektu konkursā bija izteikta orientācija uz starptautisko, nevis nacionālo mērogu, tāpēc šajā sistēmā šis projekts neiekļāvās.” Pašlaik rit pēdējais gads valsts pētījumu programmai Nacionālā identitāte. Ja šādu valsts programmu izsludinās arī uz nākamo periodu, būs iespēja iegūt finansējumu tautasdziesmu akadēmiskajam izdevumam un tautasdziesmu izpētei. Līdz šim palīdzīgu roku esot sniedzis Kultūrkapitāla fonds un bijušas sarunas arī Kultūras ministrijā.

 

Nav pat minimālā alga

 

Gada sākums radīja bažas gandrīz visās zinātņu nozarēs. Nebija zināms, kādi projekti ieguvuši finansējumu, un kavējās arī valsts finansējums. D. Bula Neatkarīgajai skaidro sistēmu, no kuras zinātnieki ir atkarīgi: “Visiem zinātniskajiem institūtiem finansējums pārsvarā nāk no trim avotiem. Bāzes finansējumu piešķir Izglītības un zinātnes ministrija, bet visa pārējā nauda tiek izcīnīta projektu konkursos: Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursā un Valsts pētījumu programmā. Valsts finansējumam būtu jānodrošina institūta pastāvēšana – telpu īre, saimnieciskie izdevumi un personāla algas, lai cilvēkiem būtu kāds pamats starplaikā starp projektiem vai kad tiek gatavoti projekti jaunam konkursam.” Viņa norāda, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1316. paredz pētnieku atalgojuma piesaisti augstskolu personāla darba samaksai. Piemēram, vadošā pētnieka bāzes atalgojums tiek samērots ar pusi no profesora algas. Taču līdz ar krīzi institūts saņemot aptuveni piekto daļu no tā, kas pienāktos, tādējādi zinātnisko darbinieku bāzes atalgojums nesasniedz pat minimālo mēnešalgu. Savukārt par smagnējo pārbaudes sistēmu D. Bula teic: “Valsts pētījumu programmā atskaites tiek iesniegtas jau novembrī, bet Izglītības un zinātnes ministrijai paiet ļoti daudz laika izvērtējot. Tādējādi zinātniskie darbinieki nereti spiest pavadīt gada pirmos mēnešus bez atalgojuma. Šā gada situāciju saasināja arī tas, ka Zinātnes padomes projektu konkurss, kam bija jābeidzas pērnā gada decembrī, ir ieildzis līdz pat februāra beigām.” Ja kavējas finansējums, bez naudas iztikt ir sarežģīti. Šā gada sākumā institūta darbinieki nesaņēma darba algu. Kā vienu no iemesliem zinātnieki minēja atskaites – skrupulozo sistēmu, kas no viņiem prasa stingru darbību pārskaitīšanu, bet kas iesprūst pārvaldes līmenī, kur rezultātu izvērtēšana notiek pārāk ilgi. Pētniece un zinātniskā grāda kandidāte Rita Treija piedāva risinājumu problēmai: “Ir Nacionālā bibliotēka, kur ir korekta bibliogrāfiskā datubāze. No taupības viedokļa vai nebūtu iespējams, ka mēs atsauktos uz šo datubāzi un rezultāti tiktu pārbaudīti tur, nevis tiktu katru reizi drukāti?” Zinātnieki ar sāpīgu humoru atstāsta tās izdzīvošanas stratēģijas, kas viņiem jāīsteno neizmaksātās algas laikā – kāds atmetis smēķēšanu, kāds pārvietojas tikai kājām, jo 50 santīmus izdot sabiedriskajam transportam šķitusi izšķērdība, un vēl kāds nevarēja samaksāt īri un domāja par cita darba iespējām, jo “prieku par sabiedrībai nozīmīgo darbu nevar sagriezt un uzlikt uz maizes”.

 

Situācija gada sākumā lika zinātniekiem apvienoties un izteikt protestu, kas ledu ir sakustinājis, pamazām veidojas sarunas starp zinātniekiem un atbildīgo ministriju. Latvijas zinātnieki arī nosūtīja atklāto vēstuli Par nacionālās zinātnes stabilu un ilgtspējīgu attīstību augstākajām valsts amatpersonām un atbildīgajām iestādēm. Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka gatavo atbildi uz vēstuli.

 

Ministrija sola uzlabojumus

 

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta pārstāvji situāciju zinātnē raksturo labāku nekā pedagogiem: “Ar šā gada budžeta palielinājumu ministrija pacēla viszemākās algas pedagogiem, jo krīzes gados pedagogi finansiāli bija daudz smagākā stāvoklī nekā zinātnieki.” Šogad IZM izsludinās divus pētniecības konkursus par kopējo summu 27 miljoni latu, kas nozīmējot, “ka 2013. gada otrajā pusē institūciju rīcībā nonāks apmēram 10 miljoni latu kā avansa maksājums”. IZM solās gatavot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu par finansējuma palielinājumu zinātnei 2014. gadam un turpmākajiem gadiem, cerot, ka līdz 2015. gadam finansējums dubultosies. Tomēr IZM pārstāvji norāda, ka turpmāk pusi no zinātnei nepieciešamajiem līdzekļiem vajadzētu meklēt privātajā sektorā: “Jāuzsver, ka būtisks izdevumu palielinājums pētniecībai un attīstībai nav sedzams tikai no valsts budžeta vai publiskā finansējuma. Starptautiskā pieredze rāda, ka vismaz puse no pētniecības līdzekļiem tiek ģenerēta no uzņēmējdarbības sektora. Tāds ir arī Latvijas mērķis,” skaidro IZM pārstāvji. Vajadzība pēc atskaišu sistēmas pastiprināšanas pamatota ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo jautājumu par zinātnieku līdzekļu pārskatāmu izmantošanu un pētījumu pieejamību sabiedrībai.

 

Tautasdziesmas vajag

 

Latvijas Kultūras akadēmijas lektore un folkloriste Iveta Tāle uzskata, ka gan studentiem, gan citiem cilvēkiem jaunais tautasdziesmu izdevums būtu ļoti nepieciešams. Savukārt Latvijas Universitātes profesors un folklorists Valdis Muktupāvels norāda: “Kamēr nacionālā identitāte ir svarīga, tikmēr nepieciešami arī nacionāli pētījumi. Eiropā ir tendence, ka kultūras jomai tiek piešķirts mazāks budžets nekā citas nozarēs, bet tam ir risks – civilizācijas deģenerācija. Kāzu dziesmas būtu fundamentāla publikācija bez tūlītēja labuma, taču materiālam ir ne tikai nacionāla, bet arī starptautiska nozīme, līdzīgi kā vēdām.”

 

Humanitārie nav vienīgie

 

“Nav pareizi izcelt kādu konkrētu institūtu, jo šādas problēmas pašlaik pastāv visā zinātnē kopumā,” atzīst Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Zinātņu padomei esot iesniegti izvērtēšanai 346 projekti no visām zinātņu nozarēm, no kuriem starptautiskie eksperti augsti novērtējuši 220 projektus. Šo 220 projektu īstenošanai būtu nepieciešami 8 966 546 lati, bet no pieejamajiem 2,266 miljoniem iespējams realizēt tikai 64 projektus. 156 augsti novērtēti zinātnes projekti paliek nerealizēti, jo tiem pietrūkst 6,7 miljonu.