No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
30. jūnijā plkst.16.00 Cēsu Centrālās bibliotēkas Baltajā zālē notiks Daces Cepurītes grāmatas “Cēsu bibliotēka 90 gados” atvēršanas svētki. Lasītājiem tā būs pieejama lielākajās zinātniskajās bibliotēkās un reģionu galvenajās bibliotēkās, protams, Cēsu Centrālajā un bijušā rajona pagastu bibliotēkās.
1919. gada oktobra sākumā Cēsu pilsētas bibliotēka sāka izsniegt grāmatas lasītājiem, šo datumu Cēsu bibliotēkas darbinieki pieņēmuši par bibliotēkas dibināšanas laiku; lai gan vēstures avoti liecina, ka grāmatas un varbūt nelielas bibliotēkas Cēsīs bijušas jau kopš vācu garīdznieku un krustnešu ienākšanas tagadējā Latvijas teritorijā, ir liecības, ka grāmatas bijušas Cēsu ordeņa pilī. Protams, jo tuvāk 20. gadsimtam, jo vairāk grāmatu un bibliotēku – draudzēs, dzimtās, skolās. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Cēsu apriņķī nodibināja vairākas bezmaksas bibliotēkas un bibliotēku biedrības, arī Cēsīs pie vairākām biedrībām izveidoja bibliotēkas. Par to visu var izlasīt grāmatā.
Vēsturniece Dace Cepurīte savāktos materiālus apkopojusi nodaļās: “Cēsu bibliotēkas mājvietas un vadītāji”, “Ceļā uz mūsdienīgu bibliotēku Cēsīs”, “Darbinieki – no entuziasma līdz profesionālismam”, “Uzslavas, apbalvojumi un pagodinājumi”, “Bibliotēkas sejas. Abonements. Lasītavas”, “Reģiona metodiskais un konsultatīvais centrs”, “Publiskais darbs – cēsnieku redzeslokam”. Grāmatu papildina pašu bibliotekāru rakstītais nodaļā “Mans darbs, kolēģi un lasītāji: vērojumi, atmiņas, kuriozi, pārdomas”.
Grāmatas 143 lappusēs rakstītais ir veltījums bibliotēkas 90 darbības gadiem, tās bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem. Bagātīgais ilustratīvais materiāls palīdz labāk atklāt tos laikus, par kuriem esam tikai dzirdējuši, sajust „vēstures elpu”, bet darbinieku fotogrāfijās atpazīt vai iepazīt bijušos un tagadējos bibliotekārus.
Bibliotēkas darbinieki var teikt lielu paldies Dacei Cepurītei par arhīvos un muzejos pavadītajām stundām, meklējot, atrodot un apkopojot materiālus par bibliotēku, atrodot tādas ziņas un vēstures liecības, par kurām pat nenojautām. Grāmata daudz zaudētu no sava pievilcīguma un īpašā šarma, ja te savu mākslinieces aci un roku nebūtu pielikusi māksliniece un maketētāja Anda Nordena. Skaistus ievadvārdus cēsnieku bibliotēkai veltījusi rakstniece un grāmatas redaktore Aina Karele. Bet visam ar savu sirdi, neatslābstošu interesi un neatlaidību klāt stāvēja un darbus vadīja bibliotēkas direktore Natālija Krama. Paldies visiem bijušajiem darbiniekiem un viņu tuviniekiem par fotogrāfijām un citiem materiāliem, kas noderēja ne tikai, rakstot grāmatu, bet arī paliek bibliotēkas vēsturei. Ikviens no šodienas bibliotēkas kolektīva ir devis savu ieguldījumu grāmatas tapšanā.
Grāmata izdota ar Cēsu novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programmas finansiālu atbalstu.
