Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā 24.janvārī ar lasītājiem tikās dzejnieks, rakstnieks un dziesminieks Andris Akmentiņš Valsts kultūrkapitāla atbalstītā projekta “Es un Tu bibliotēkā” ietvaros.
Tikšanās galvenā tēma bija Andra Akmentiņa pirmais romāns “Skolotāji”, kas noslēdz izdevniecības “Dienas grāmata” 13 romānu ciklu “Mēs. Latvija, XX gadsimts.” Rakstnieks pastāstīja, ka romānu viņš ir uzrakstījis gada laikā, ka gandrīz visi grāmatā atspoguļotie notikumi ir reāli un patiešām minētajā laika posmā notikuši. Galvenie varoņi ir izdomāti, salikti kopā no vairākiem skolotājiem vai arī viena skolotāja dzīve iemiesojusies vairākos tēlos. “Skolotāji” sākas ar Staļina bērēm un turpinās ar Hruščova “atkušņa” dzīves atainojumu. Romāns ir sadalīts četrās grāmatās – Sarmas grāmata, Tēva grāmata, Jāņa grāmata, Veltas grāmata un – katras centrā ir kāds lauku skolotājs vai skolotāja ar atšķirīgu dzīves pieredzi un savu skatījumu un izpratni uz notiekošo. Andris Akmentiņš atklāja, ka viņa māte skolotāja lasījusi “Skolotājus”, līdz teikusi –“tu esi mani pazaudējis, jo sākumā viņa domāja, ka tas ir par viņas dzīvi,” paskaidroja rakstnieks. “Mierināju – tu esi iekšā trijās skolotājās.“
Savu stāstu par grāmatu “Skolotāji” autors sāka ar pēdējo nodaļu – Veltas grāmatu, pakāpeniski izejot cauri romāna vēstījumam un galveno varoņu dzīves notikumiem uz kārtējo pārmaiņu fona, iedziļinoties tā laika cilvēku būtībā. Asprātīgais un labestīga humora pilnais stāstījums par šo sarežģīto laika posmu un tā laika cilvēku psiholoģiskais vērtējums salīdzinājumā ar mūsdienu sabiedrību, bieži lika pasākuma dalībniekiem smieties un aizdomāties arī par savu dzīvi. Kas tad mēs esam, salīdzinājumā ar mūsu vecākiem un vecvecākiem, kādas ir mūsu dzīves vērtības?
Pasākumā turpinājumā Andris Akmentiņš pastāstīja par saviem nākotnes plāniem, ka gaidāms jauns dzejas krājums ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Topošā bērnu dzejas krājuma dzejoļu lasījums izsauca jautrību auditorijā un lika justies kā bērniem – viegli, jautri un atbrīvoti. Paldies dzejniekam Andrim Akmentiņam par šiem jaukajiem mirkļiem!
Tikšanās noslēdzās ar dziesminieka Andra Akmentiņa izpildīto dziesmu “Pļavās”.
Ziņu sagatavoja:
Dzidra Kalvāne
Līvānu novada Centrālās bibliotēkas
Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja
