Tikšanās reizē abi pētnieki stāstīs par 20. gadsimta 80. gadu nogali un 90. gadiem – strauju politisku un ekonomisku pārmaiņu laiku, kad procesi pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ietekmēja visas dzīves jomas. Būtiskas pārmaiņas piedzīvoja arī grāmatniecība un poligrāfija, un tās vistiešāk ietekmēja pāreja no plānveida sociālistiskā ekonomiskā modeļa uz privāto uzņēmējdarbību, personīgās iniciatīvas un jaunu tehnoloģiju ienākšana nozarē. Šajā periodā nozares valsts uzņēmumi tika privatizēti vai beidza pastāvēt, paralēli pieauga privātā saimnieciskā darbība, un grāmatniecībā tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi. 90. gadu sākumā, salīdzinot ar padomju periodu, būtiski pieauga publicēto grāmatu un plašsaziņas līdzekļu nosaukumu skaits, cenzūras atcelšana ļāva publicēt daudzus iepriekš nepieejamus, sevišķi trimdas, darbus, to vidū gan Anšlava Eglīša un pirmskara rakstnieku paaudzes, gan arī daudzu Latvijā līdz tam nezināmu autoru grāmatas. Savukārt konkurencē ar citu mediju attīstību, īpaši ar televīzijas programmu paplašināšanos un interneta attīstību 90. gadu otrā pusē, sāka kristies izdevumu metieni. Savu lomu spēlēja arī dzīves dārdzības pieaugums un pirktspējas kritums. Tomēr Latvijas grāmatniecība un poligrāfija spēja pārvarēt izaicinājumus un radīt pamatu, uz kura attīstīties un pastāvēt 21. gadsimtā.

Attēls no Ērika Hānberga grāmatas “Preses nams ne mirkli nav rimis”, Rīga: Due, 2008

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
Informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500

Ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” rīko “Siguldas devons” sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

 

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Devons
www.facebook.com/siguldasdevons/