Bibliotēku izglītojošās darbības jautājums tika aktualizēts, lai kopā pārrunātu šo nepārtrauktā attīstībā esošo bibliotēkas funkciju. Kā diskusiju subjekti tika izvēlētas trīs lielas izglītojošās darbības mērķgrupas: skolēni – izglītošana saistīta ar kompetenču pieeju izglītībā, pieaugušie – izglītošana saistīta ar dzīves pratībām, paši bibliotekāri – profesionālā pilnveide saistīta ar kompetencēm.

Tālāk sekos konspektīvs un apkopojošs Domnīcā skarto jautājumu pārskats un minēti aktīvie Domnīcas runātāji.

Skolēni

Lai sekmīgi plānotu bibliotēkas atbalstu izglītības iestādēm, pedagogiem, skolēniem un vecākiem kompetenču pieejas īstenošanā, svarīgi izvērtēt esošo situāciju. Tika skatīti galvenie bibliotēku darbības virzieni un tendences darbā ar bērniem, pusaudžiem un jauniešiem 2019. un 2020.gadā.

Saskatāma veiksmīga pielāgošanās Covid19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, attālinātā komunikācija, jauni darba veidi un iespējas, jauni pakalpojumi virtuālajā vidē, sadarbība ar skolotājiem un izglītības iestādēm saistībā ar kompetenču pieejas izglītībā attīstību, bibliotēku krājumu pārskatīšana un izvērtēšana. Sakarā ar to, ka skolēni arvien vairāk skatās, klausās un lasa informāciju citās valodās, īpaši angļu valodā, bibliotēkās tiek iegādātas grāmatas svešvalodās. Tāpat bibliotēkas krājums tiek papildināts ar jaunu daudzveidīgu un kvalitatīvu Latvijas izdevēju literatūru. Tika runāts par aktualitātēm bibliotēkās, analizēti galvenie statistikas rādītāji, tādi, kā bibliotēku lietotāju skaits, bibliotēku apmeklējums un izsniegums. Apkopotā veidā atklājās bibliotēku lasīšanas veicināšanas pasākumu un aktivitāšu lielā daudzveidība. Tika akcentēta sadarbības ar ģimenēm nozīme.

Svarīgi saprast, ko darām, kāpēc to darām, kā varam integrēt mācību jomas, caurviju prasmes, tikumus/vērtības darbā ar skolēniem. Ir rūpīgi jāpārdomā skolēnu mērķgrupu izvēle un atbilstošu norišu organizēšana.
Rītdienas skola un rītdienas bibliotēka cieši saistīta ar bibliotekāra digitālajām un sociāli emocionālajām kompetencēm. Uzsvērts, ja neko nemainīs, nekas arī nemainīsies. Nepārprotami Skola 2030 ir ietekmējusi bibliotēkas darbību. Mērķis ir kopīgs – mācīties dzīvot komplicētā un nenoteiktā pasaulē, kur skola atbild par zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopumu, bet bibliotēka profesionāli gatava un atvērta izglītības procesa atbalstam (bibliotekārais un pedagoģiskais aspekts). Līdz ar to rodas jautājumi, kas jārisina: kā ietekmēt, kā izprast, kā atbalstīt, kā sadarboties? Svarīga ir personalizēta/individualizēta pieeja katram skolēnam ar atbilstošas infrastruktūras bibliotēkas vidi, kas atbalsta un motivē bērnu, pusaudžu un jauniešu mācīšanās pieredzi.

Turpmāk jāmeklē risinājumi, kā salāgot skolas mērķus un bibliotēkas mērķus. Jāatceras, ka izglītot nozīmē dot izglītību un zināšanas, būt kādam par zināšanu avotu. Tas jau arī ir viens no bibliotēkas uzdevumiem, ko sagaida sabiedrība.

Daudzkārt pieskārāmies jautājumam par bibliotēkas un bibliotekāra lomu un vietu skolēna pašvadītajās mācībās. Domnīcas laikā tika intervēti arī paši skolēni, kuri pastāstīja, kā mācās, kur iegūst informāciju mācību vajadzībām, kā izmanto bibliotēkas iespējas, kādas ir viņu intereses.

Kā īpaša grupa ir neērtie 7. – 9.klašu skolēni. Tika analizēti iemesli, kāpēc bibliotekāram šī klašu grupa/vecuma grupa rada grūtības. Kā piemēri vizuāli demonstrētas 8.klases jaunās mācību programmas latviešu valodā, datorikā, literatūrā un runāts par to, kā bibliotekārs varētu tās pielietot savā darbā. Tiek meklēti atbalsta risinājumi šai skolēnu grupai. Skola iziet ārpus fiziskajām ēkas sienām. Mācību process tiek organizēts ārpus klases un ārpus skolas. Tas var notikt arī bibliotēkā. Notiek atsacīšanās no 40 minūšu stundu modeļa. Tiek modelēta un notiek pāreja uz pāra stundu nodarbībām un stundu cikliem. Skolēniem ir svarīgi iesaistīties un līdzdarboties, domāt, risināt problēmas, uzņemties atbildību, nebūt pasīviem vērotājiem. Var veidot abpusēju sadarbību, kad arī skola/skolēns sniedz atbalstu bibliotēkai, piemēram, palīdz papildināt bibliotēkas novadpētniecības krājumu (videosižeti par vietējām/lokālām lietām, notikumiem un cilvēkiem, dzimtas atmiņu stāsti, pētniecības darbi, radošie darbi u.tml.). Izskanēja doma, ka gandrīz viss ir atkarīgs no bibliotekāra individuālās vēlmes un kreativitātes, lai darbotos radoši, strādātu un sniegtu atbalstu skolēniem.

Bibliotēkām kā resursu centriem ir liela nozīme mācību jomu un tajās ietilpstošo mācību priekšmetu apguvē. Ir nopietni jāizvērtē bērnu nodaļu krājumu satura atbilstība mācību vajadzībām, īpaši 7. – 9.klašu skolēnu vajadzībām.

Būtisks ir bibliotekāra humānais atbalsts skolēnam. Skolēns ir un būs mūsu uzmanības centrā, tāpēc mīlestība uz cilvēkiem, cieņa pret tiem, rūpes par cilvēku labklājību ir mūsu darba ikdiena. Tas ir atbalsts, kā būt apdomīgam, kā kļūt labākam, kā būt pozitīvās attiecībās, kā būt pateicīgam, kā būt zinātkāram, kā bagātināt valodu, kā pašvadīti mācīties. Humānisms ir neatņemama bibliotekāra profesijas daļa. Pausta pārliecība, ka bibliotekārs var būt blakus un sniegt emocionāli psiholoģisku atbalstu skolēnam šajā grūtajā laikā.

Tika uzsvērts, ka laika gaitā mainās skolēni, mainās metodes, mainās prioritātes, bet mērķi paliek. Ir aicinājums pašiem uzdrīkstēties mainīties un meklēt domubiedrus. No bibliotēkas puses sagaidāma dialektika, elastība, mainība, jauna virzība un dažādība. Tika plašāk skaidroti publisko un skolu bibliotekāru izaicinājumi, kur nozīmīgu vietu ieņem arī jaunā digitālā norma un prioritāšu maiņa. Visas aktuālās uz bibliotēku izaugsmi vērstas pārmaiņas ir ieguvumi skolēniem. Izskanēja atziņa, ka skolēnu ieguvumi raksturo arī bibliotēkas reputāciju.

Pieaugušie

Izglītojošās darbības mērķis – personības izaugsme. Svarīgi zināt uz pieaugušo izglītību attiecināmo terminu (piemēram, izglītība un mūžizglītība, prasme mācīties, kompetence, kompetenču izglītība, ceļš no kompetences uz lietpratību u.c.) skaidrojumus. Runājām par cilvēka dzīves meistarību, ar to saprotot – caurviju informācijpratību veselībpratības, finanšpratības, kultūrpratības/izglītības, vecākpratības/ģimeņu pratības, medijpratības, politikpratības/valsts pārvaldes jomās. Dzīves meistarībā un lietpratībā informācijpratība ir caurvija visām citām pratībām.

Īpaši svarīgs ir ekonomiski aktīvais pieaugušais un viņa attīstības/mācību mērķi. Tika iztirzāti cilvēka dzīves posmi, attīstības uzdevumi un izglītības vajadzības, zināšanu raksturojums, izejot no vajadzībām. Pašvaldības un bibliotēkas veic iedzīvotāju aptaujas par pieaugušo izglītības iespējām un vēlmēm. Tiek veikti arī cita veida pētījumi, piemēram, Latvijas 40 – 45 gadu veca iedzīvotāja profils un raksturojums. Tiek rīkoti dažādi projektu konkursi pieaugušo izglītotājiem, kuros var piedalīties arī bibliotēkas.

Liels atbalsts pieaugušo izglītotājiem ir EPALE Latvija platforma. Šeit ir informācija par aktuālāko pieaugušo izglītībā Latvijā un Eiropā kopumā. Izveidota EPALE Akadēmija, kuras mērķis – veidot Latvijas pieaugušo izglītības profesionāļu kopienu, stiprināt tās sadarbību un informācijas apmaiņu. Tika sniegta informācija par plānotajiem tuvākajiem pasākumiem, akcentēti 2021.gada tematiskie fokusi, pieaugušo izglītības attīstības virzieni un prioritātes.

Jādomā arī par jautājumu, cik mēs esam gatavi globālajiem izaicinājumiem? Iepazināmies ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) skatījumu uz izturētspējīgas sabiedrības veidošanu dažādos sektoros: izglītībā, dabas zinātnēs, humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kultūrā, komunikācijā un informācijā, pildot ideju laboratorijas, informācijas centralizētāja, standartu noteicēja, starptautiskās sadarbības katalizatora un kapacitātes cēlēja funkcijas. Lielāka uzmanība pievērsta medijpratības un informācijpratības, mantojuma programmas, valodas, globālā pilsoniskuma izglītības, mākslīgā intelekta ētikas, dezinfodēmijas jautājumiem.

Pieaugušo izglītotājiem nepieciešamas zināšanas andragoģijā un atbilstošas kompetences. Skaidrojām andragoģijas (pieaugušo izglītības) virzienu attīstības saistību ar pieaugušo kā izglītojamo, viņa mācīšanās iemesliem un resursiem, mācīšanās fokusu/objektu, mācīšanās motivāciju. Svarīga ir pasniedzēja jaunā loma mācību procesā, jo notiek mācīšanās procesa transformācija. Akcents likts uz pieaugušo pašvadītām mācībām un refleksiju. Notiek izmaiņas tradicionālajos priekšstatos par mācīšanos. Uz jautājumu, ko darīt šobrīd, izskanēja ieteikumi: izkāpt no rāmjiem, sadziedēt spārnus, kvalitāte pāri kvantitātei.

Bibliotekāri

Veicot izglītojošo darbību bibliotēkā, jāpārzina “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027.” Pamatnostādņu virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no izglītības līmeņa un formāta. Runājām arī par izglītības kvalitātes monitoringu un vērtēšanas kritērijiem.

Ievērojamas izmaiņas paredzamas Profesionālās izglītības likumā. Viena no tām – stiprināt nozaru ekspertu padomes, kuru darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Vairākus gadus un pašreiz bibliotēku nozare tiek pārstāvēta Drukas un mediju tehnoloģiju Nozares ekspertu padomē (NEP). Šajās NEP tiek veidotas nozaru profesiju kartes. Viss iepriekš minētais cieši saistīts ar konkrētās nozares kvalifikāciju struktūras dokumenta izveidi. Dokumentā norādīts nozares profesiju vispārīgs raksturojums, ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskats, norādīti profesiju un specializāciju profesionālās kvalifikācijas līmeņi. Mūsu nozarē šādas kvalifikāciju struktūras izstrāde pabeigta šī gada jūnijā un dokuments iesniegts Valsts izglītības satura centrā (VISC) tālākai saskaņošanai. Skaidrojām, kas ir nozares kvalifikāciju struktūra, kādi ir jaunie profesijas standarti bibliotēku nozarē, skaidrojām profesijas standarta nepieciešamību, pielietojumu un nozīmi.

Bibliotēkās vienmēr ir aktuāls jautājums par bibliotekāru profesionālajām kompetencēm un to pilnveidi. Runājām par atšķirību starp profesionālās pilnveides un kvalifikācijas jēdzieniem, skatījāmies kompetences un kvalifikācijas kategoriju salīdzinājumu. Tika uzsvērtas personības īpašības, profesionālā attīstība, mācīšanās darba vietā, profesionālā izcilība, kas cieši saistīta ar radošumu mūsu profesijā. Radošums veicina profesionālo jaunradi, inovācijas un jauninājumus bibliotēkā. Būtu pārdomāti jāizvērtē darba produktivitāte (efektivitāte/laiks) un produktivitātes zuduma iemesli.

Domnīcas dalībnieki iepazinās ar mācību un studiju iespējām LNB Kompetenču attīstības centrā un Latvijas Kultūras koledžā, kā arī ar divu profesiju standartu projektu saturu – profesijas standartu “Bibliotekārs” (4.LKI) un profesijas standartu “Bibliotēkas informācijas speciālists” (5.LKI). Standarti nosaka profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus pienākumu veikšanai, nosaka konkrētās profesijas unikalitāti un to, ar ko tā atšķiras no citām profesijām. Ar profesiju standartiem jāiepazīstas katram, kurš ieņem konkrētu amatu, uz kuru standarts attiecināms, jo standartā bez pienākumiem un uzdevumiem noteiktas arī nepieciešamās zināšanas priekšstata, izpratnes un pielietošanas līmenī, nepieciešamās prasmes un attieksmes, kas raksturo noteiktu kompetenci. Jāpiebilst, ka profesijas standarts “Bibliotekārs” 2021.gada 13.oktobrī apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) ekspertu sanāksmē un ieguvis nozares normatīva dokumenta spēku.

Jau Domnīcas sākumā līdz ar profesijas standarta “Bibliotekārs” projekta izstrādes noslēgumu radās objektīva nepieciešamība veikt mērījumu, kā reālais praksē esošais bibliotekāru kompetenču līmenis atbilst standartā noteiktajam. LNB Kompetenču attīstības centrā tika veikts Latvijas bibliotekāru (pētījuma anketas aizpildīja 1049 respondenti, kas ir 34,58% no visiem bibliotekārajiem darbiniekiem) profesionālo kompetenču pašvērtējuma pētījums. Kompetenču līmenis tika noteikts piecos kompetenču blokos: bibliotēku informācijas sistēmu (BIS) pārvaldība, krājuma pārvaldība, bibliotekārie un informācijas pakalpojumi, elektronisko resursus pārvaldība un pašvadīta bibliotēkas darba procesu organizēšana un nodrošināšana.

Kopumā kompetenču līmeņa raksturojums ir optimāls un augsts. Viszemāk vērtētas kompetences elektronisko resursu pārvaldīšanā un izmantošanā (vidējā balle ir 6,49), visaugstāk – bibliotekāro un informācijas pakalpojumu nodrošināšana (vidējā balle ir 7,84). Kompetenču savstarpējā korelācija rāda, ka iespējams pakalpojumu sniegšana ir nedaudz pārvērtēta, jo zemā kompetence darbā ar elektroniskajiem resursiem nevar nodrošināt pilnvērtīgus informācijas pakalpojumus.

Zināmā mērā pārsteidza atbilžu skaits sadaļā “nesaprotu kompetenci”, piemēram, kas ir spēja veikt digitalizētā dokumenta pēcapstrādi, saglabāt digitālos dokumentus, izmantot atbilstošas tehnoloģiskās iespējas un programmatūru; spēja izstrādāt bibliotēkas gada budžeta tāmi; spēja ievadīt un aktualizēt datus Latvijas kultūras datu portālā “Kultūras dati”; spēja sniegt konsultāciju, izvērtēt konsultācijas atbilstību, lietderību un kvalitāti; spēja izstrādāt lokālās kultūrvides krājuma komplektēšanas profila dokumentu; spēja ar izpratni veikt darba procesus komplektēšanas modulī un citas kompetences.

Pētījuma rezultātu pilns ziņojums būs pieejams 2022.gada sākumā Latvijas  Bibliotēku portālā www.biblioteka.lv  un LNB Kompetenču attīstības centra interneta vietnē www.macies.lnb.lv

Nozarē svarīgs jautājums ir par kompetences vērtēšanas/atzīšanas iespējām. Mums ir iespēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanai/atzīšanai. Uzzinājām par eksāmena kārtošanas iespējām, organizāciju, pretendenta pienākumiem un atbildību esošajā situācijā.

Pārrunājām bibliotekāru profesionālo pilnveides un gatavošanās kvalifikācijas eksāmenam pieredzi reģionos. Vairākās bibliotēkās ir izstrādātas un pašvaldībās licencētas 30 un vairāk stundu apjoma izglītības programmas bibliotekāra pamatzināšanu apguvei jaunajiem darbiniekiem un tiem darbiniekiem, kas pretendē uz kvalifikācijas eksāmena kārtošanu. Tiek izmantotas iespējas mācīties dažādu izglītības projektu ietvaros. Zināms izaicinājums ir gatavošanās kvalifikācijas eksāmenam. Palīdzējis arī mācību palīglīdzeklis “Informācijas un bibliotēku zinību pamati”, dažādi kursi un individuālās konsultācijas pie speciālistiem, pirmseksāmena konsultācijas LNB Kompetenču attīstības centrā. Svarīga nozīme regulāram un sistemātiskam darbam visa gada garumā. Sniegts dažāds metodiskais atbalsts, organizēti semināri, notikušas praktiskas darbnīcas un nodarbības, pieaicināti lektori.

Pēc katras kursu vai semināru dienas bibliotekāri aizpilda novērtējuma/refleksijas anketas. Vairāk iepazināmies ar LNB Kompetenču attīstības centra apkopotajām anketās minētajām Latvijas bibliotekāru (933 anketas) mācību vajadzībām un tendencēm 2016. – 2020.gadā. Ir atdalītas bibliotekāru profesionālās kompetences un vispārējās kompetences. Kā svarīgākās profesionālās mācību vajadzības minētas datubāzes un digitālie resursi, darbs ar bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, bibliotekārais darbs, informācijas meklēšana, bibliotēku informācijas sistēmas (BIS). Savukārt vispārējās kompetences nepieciešams pilnveidot digitalizācijā un digitālajās prasmēs, psiholoģijā, svešvalodās un to lietošanā, saskarsmē un komunikācijā, maketēšanā, noformēšanā un dizainā.

Runājām arī par problēmām ar vakanču aizpildīšanu bibliotēkā. Raksturojot personālu un kompetentu darbinieku nepieciešamību, jāsecina, ka ir grūti atrast atbilstošu darbinieku ar profesionālo vai augstāko bibliotekāro izglītību. To apliecina pieteikumi uz vakancēm un darba intervijas, kā arī pretendentu priekšstats par amatu/profesiju bibliotekārs un to, kādi darba pienākumi būs jāveic.

Bibliotēku speciālistu viedokļi diskusiju daļā tika izteikti par šādiem jautājumiem:

  • Kāda ir bibliotēkas loma, nozīme un misija sabiedrības izglītojošajā darbībā vispār (arī citu institūciju, ka veic izglītojošo darbību, kontekstā)?
  • Kā būtu jābūt – izglītojošā darbība ir tikai viens no bibliotēkas darba interesantiem virzieniem vai tomēr izglītojošā darbība jānostiprina kā bibliotēkas darba dokumentēta funkcija?
  • Kādu svarīgu problēmjautājumu bibliotēkas izglītojošajā darbībā izvirzāt aktualizēšanai kādā no šī gada Domnīcām?
  • Kādam šodien un rīt reāli un hipotētiski jābūt bibliotekāram, kurš strādā ar skolēniem (zināšanas, prasmes, attieksmes pret pārmaiņām u.tml.)?
  • Vai kaut kas jāmaina, jāpārveido, jāizbeidz, jāpapildina, jārada no jauna darbā ar skolēniem (1.- 5.klašu skolēni (bērni), 6.- 9.klašu skolēni (pusaudži), 10.-12.klašu skolēni (jaunieši))?
  • Kāds atbalsts tika sniegts reģiona bibliotēku darbiniekiem, lai veiksmīgi sagatavotos un nokārtotu eksternāta profesionālās kvalifikācijas eksāmenu?
  • Kāpēc bibliotēkas mazāk strādā ar ekonomiski aktīviem kopienas iedzīvotājiem lietpratības kontekstā? Vai ir nepieciešams šai lielajai mērķgrupai pievērst vairāk uzmanību, piedāvāt dažādas izglītojošas norises? ? Kāpēc jā vai nē?
  • Kāpēc bibliotekāri izvairās nopietni strādāt ar 7.-9.klašu skolēniem. Ko un kā darīt tālāk?

Prezentācijas

Ar prezentācijām uzstājās Beāte Lielmane (UNESCO LNK), Sanda Roze (EPALE Latvija), Agnese Pašāne, Dženija Dzirkale-Maļavkina, Viktorija Aleksejeva, Silvija Dzalbe (LNB KAC), Madara Freivalde (LNB BAC), Daina Valeine (LKK), Alīna Pūce (Valmiera), Anna Pakere (Daugavpils LCB), Rūta Bokta, Iveta Erica (Gulbene), Itija Vespere (Kuldīga), Aija Jankava (Olaine), Vita Romanovska (Balvi).

Intervijas

Mums bija ļoti svarīgs arī pašu skolēnu viedoklis par to, kā viņi mācās, kur meklē informāciju, ko lasa, ko dara brīvajā laikā. Ar to februāra Domnīcā attālinātajās vairāk nekā pusstundu ilgajās intervijās dalījās 9.klases skolniece Madlēna Keiša, 10.klases skolēns Mikus Keišs (Aizkraukle) un 11.klases skolniece Maria Atme (Ogre).

Viedokļi

Savus viedokļus par izvirzītajiem problēmjautājumiem pauda un pieredzē dalījās Krīstīne Kīne (Valmiera), Anna Pakere (Daugavpils LCB), Astra Pumpura (Ventspils), Agnese Pašāne (LNB KAC), Māra Jēkabsone (LNB BAC, LBB), Lāsma Leiņa-Sviridenko (Rēzekne), Liāna Podziņa (Limbaži), Elita Zirne (Ludza), Daina Girvaite (Kuldīga), Zaiga Eglīte (Cēsis), Daiga Puķīte (Madona), Linda Langenfelde (LR KM), Inta Ulmane (Stende),Inita Siņica (Salaspils), Vineta Pranča (Olaine).

Domnīcas 2021 moderatores pienākumus visa gada garumā veica Dženija Dzirkale-Maļavkina (LNB KAC).

 

Rakstu sagatavoja:

Dženija Dzirkale-Maļavkina
Domnīcas 2021 moderatore
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Kompetenču attīstības centrs