No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Zelta mētelīti uzmetis plecos, bija ieradies rudens. Raibajos gumijas zābakos ieautās kājas naski kustējās soļu ritmā, bet rokas izmisīgi vandījās pa kabatām cerībā atrast cimdus. Pirkstu gali jau metās tumši sārti, bet draiskules ziemas sūtītie nerātņi krusas graudi tikai smējās. Taču Latvijas Neredzīgo bibliotēkā bija silti un mājīgi.
Tur bija sanācis daudz ļaužu, lai parunātu par svarīgiem jautājumiem un ieklausītos mūzikas skaņās.
Jau otro gadu pēc kārtas “Latvijas Neredzīgo bibliotēka” Starptautiskās Baltā spieķa dienas ietvaros rīkoja muzikāli informatīvu sarīkojumu BALTĀ SPIEĶA DZIESMA. Šogad izglītojošā un emocionālā gaisotnē ikviens pasākuma apmeklētājs saņēma noderīgu informāciju par suņiem-pavadoņiem, par asistentiem un ar tiem saistītiem Ministru kabineta noteikumiem, par palīglīdzekļu pasūtīšanas un saņemšanas iespējām, kā arī par drošību uz ceļa. Emocionālo piepildījumu sniedza petterapijas dalībnieki — Latvijas Kinoloģiskās federācijas pārstāvji un viņu draudzīgie suņi.
Pasākums iesākās ar iepriekšējā gadā aizsākto tēmu par speciāli apmācīto suņu-pavadoņu tiesībām apmeklēt sabiedriskās vietas bez bailēm tikt izraidītiem. Par šo jautājumu runāja Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rehabilitācijas centra vadītāja Māra Henele. Viņa informēja, ka projekta ietvaros, ko realizē LNB sadarbībā ar Labklājības ministriju, tiks sagatavoti vien trīs suņi-pavadoņi deviņu plānoto vietā, taču jautājums par tiesībām suņiem apmeklēt sabiedriskas vietas vēl tikšot risināts. Pašlaik Latvijā nav nokārtots tiesiskais statuss tādā līmenī, lai neredzīgs cilvēks ar suni-pavadoni varētu apmeklēt sabiedriskās instances. Heneles kundze norādīja, ka visa informācija par suņiem-pavadoņiem ir iekļauta LNB informatīvajā izdevumā “Suņi-pavadoņi”, ko var saņemt Rehabilitācijas centrā gan redzīgo, gan Braila rakstā. Jāpiebilst, ka pašlaik pieprasījums pēc suņiem-pavadoņiem ir lielāks nekā piedāvājums.
Ne mazāk svarīgs jautājums pasākumā bija par jauno Invaliditātes likumu, kas stāsies spēkā ar 2011. gada 1. septembri. Tajā paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā I grupas redzes invalīdiem tiks nodrošināti asistentu pakalpojumi. Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākais referents Jevgēņijs Strebkovs informēja klātesošos par šo pakalpojumu pieejamību un nepieciešamajiem dokumentiem, lai tos varētu saņemt (vairāk informācijas par šo tēmu kādā no nākamajiem “Rosmes” numuriem). Sākot ar 2011. gadu asistenta pakalpojumi ar 10 stundām nedēļā būs pieejami I grupas redzes invalīdiem no 18 gadu vecuma, bet jaunākiem bērniem un 40 stundas nedēļā būs pieejami tikai no 2013. gada. Šie pakalpojumi nebūs pieejami tiem invalīdiem, kuri saņem valsts pabalstu. Jāteic, ka pilnīgu skaidrību topošajos pakalpojumos Strebkova kungs nespēja ieviest, jo pats likums un izstrādātie Ministru kabineta noteikumi ir jauni, un tos “pieslīpēt” varēs tikai darba procesa gaitā. Šobrīd tā arī palika neatbildēts Strazdumuižas skolas direktores Ligitas Ģeidas uzdotais jautājums par potenciālo asistentu skaitu un viņu pienākumiem saistībā ar bērniem-redzes invalīdiem, taču ikviens, kuram ir kādi neskaidri jautājumi šajā sakarā, var zvanīt Strebkova kungam pa tālruni 67021674 vai meklēt informāciju Labklājības ministrijas mājaslapā: www.lm.gov.lv.
