Šajos ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši jau teju 30 cilvēki, bet vairāki tūkstoši palikuši bez pajumtes. Kopējā izdegušo mežu un krūmāju platība ir lielāka par 10 miljoniem hektāru. Austrālijas dabai nodarītais kaitējums ir prātam neaptverams, un atstās sekas ne tikai uz Austrālijas, bet arī visas pasaules nākotni.

Klimata pārmaiņu izraisītās sekas

Nav noslēpums, ka viens no lielākajiem Austrālijas ugunsgrēku cēloņiem ir klimata pārmaiņas, kuru dēļ vasaras ir kļuvušas garākas, karstākas un sausākas – 2019. gada vasara ir līdz šim karstākā Austrālijas vēsturē. Ugunsgrēku izplatīšanos veicina ne tikai karstums, bet arī spēcīgais vējš un pērkona negaisi bez lietus. Vairums ugunsgrēku plosās Austrālijas austrumkrastā, un to mērogs ir lielākais līdz šim pieredzētais, tādēļ ugunsgrēku dūmi pāri Klusajam okeānam virzās apkārt pasaulei un izplatās visos virzienos. Kā atzinuši zinātnieki, šie dūmi var mērot tūkstošiem kilometru lielu attālumu un ietekmēt atmosfēras apstākļus globālā mērogā, piemēram, izraisot daudz negaisu un veicinot tālāku klimata sasilšanu uz visas planētas. Tiek lēsts, ka Austrālijas austrumpiekrasti nesen piemeklējušās vētras, lietusgāzes un krusa ir šo ugunsgrēku izraisītās klimatiskās sekas.

Austrālijas ugunsgrēki ir pievērsuši visas pasaules uzmanību, cilvēki ne tikai dalās ar informāciju, bet arī sniedz finansiālu atbalstu cietušajiem. Diskusijas par to, ka ugunsgrēku apmērs ir saistāms ar notiekošajām klimata pārmaiņām, nonākušas ne tikai līdz Austrālijas valdībai, bet arī starptautiskajām organizācijām.

Bibliotēku loma

Palīdzību postošo ugunsgrēku krīzes pārvarēšanā sniedz arī Austrālijas bibliotēkas, kas tiek izmantotas gan kā evakuācijas centri un patvērums no dūmiem, gan kā vietas, kur cilvēki var piekļūt informācijai un gūt atelpu, palīdzību un mierinājumu. Kāda Austrālijas bibliotēka par savu ieguldījumu raksta šādus vārdus: “Tajā briesmīgajā dienā, kad debesis bija sarkanas un ārā bija grūti elpot, bibliotēka bija pārpildīta ar uztrauktām ģimenēm un viņu suņiem, kaķiem, putniem, jūrascūciņām un citiem dzīvniekiem. Mēs nodrošinājām viņus ar ūdeni, tēju, kafiju un uzkodām, palīdzējām ar informāciju par iespējām atrast pajumti un evakuācijas centrus. Bērniem tika piedāvātas lasīšanas un zīmēšanas nodarbības, un ģimenes pamazām atguva mieru un spēku tālākai rīcībai. Mēs arī ievācām šo cilvēku kontaktinformāciju, lai varētu informēt viņu radus un draugus, ka viņu tuvinieki atrodas bibliotēkā.”

Diemžēl ugunsgrēki apdraud arī bibliotēkas, un Austrālijas Bibliotēku un informācijas asociācija (Australian Library and Information Association, ALIA) kā lielākā vadošā Austrālijas bibliotekāru apvienība veic regulāru situācijas monitoringu un nepieciešamības gadījumā sniedz nepieciešamo atbalstu šīm bibliotēkām. Tā kā ugunsnelaimes un citas dabas katastrofas Austrālijā ir salīdzinoši ikdienišķa parādība, ALIA ir izstrādājusi vairākus dokumentus bibliotēku rīcībai katastrofu gadījumos, kā arī sagatavojusi ieteikumus bibliotēkām par to, kā palīdzēt ugunsgrēkos cietušajiem cilvēkiem un dzīvniekiem.

Starp citu, pirms 10 gadiem – postošo 2010. gada ugunsgrēku laikā – ALIA īstenoja iniciatīvu “Atjaunošana ar grāmatām” (Rebuilding with Books initiative), kuras laikā bibliotēkas, izdevēji, biedrības un citi atbalstītāji ziedoja grāmatas gan ģimenēm, kuru grāmatu kolekcijas bija sadegušas kopā ar viņu mājokļiem, gan ugunsgrēku laikā cietušajām bibliotēkām. Protams, bez grāmatām cietušajiem ir nepieciešama arī cita veida palīdzība, piemēram, naudas ziedojumi, tādēļ ALIA un Austrālijas bibliotēkas aktīvi iesaistās arī ziedojumu vākšanā un izplatīšanā cietušajiem iedzīvotajiem un bibliotēkām.

Bibliotēku loma atbalsta sniegšanā ir ļoti nozīmīga, taču tikpat svarīgi ir saglabāt informāciju, tādēļ Austrālijas bibliotēkas ievāc visus vēstījumus – gan iespiestos, gan elektroniskos –, kas saistīti ar ugunsgrēku norisi, lai šo informāciju varētu nodot nākamajām paaudzēm un izmantot pētniecībā.

Ko var darīt Latvijas bibliotēkas?

Lai gan Latvijas bibliotēkas atrodas salīdzinoši mierīgā planētas vietā, kuru neapdraud tādas dabas katastrofas kā citviet pasaulē, mums visiem tomēr der apdomāt un jau jau laikus plānot savu rīcību dažādās ārkārtas situācijās, jo tajā brīdī, kad šāds mirklis pienāks, plānošanai nebūs laika. Vienmēr ir ļoti noderīgi, ja par ārkārtas situācijām tiek domāts laikus, un mēs esam droši, ka mums allaž ir pieejams dokuments, kur varam bez vilcināšanās ielūkoties un gūt ieteikumus, kā rīkoties. Austrālijas bibliotēku piemērs skaidri pierāda gan to, ka ārkārtas situācijām ir jābūt gataviem laikus, gan to, ka arī bibliotēkas var sniegt nozīmīgu atbalstu šajās situācijās.

 

Pēc “Skaties.lv”, “Nra.lv”, “Tvnet.lv” un ALIA tiešsaistes materiāliem sagatavojusi:
Māra Jēkabsone
LNB Bibliotēku attīstības centra
Galvenā bibliotekāre