Atskats uz Latvijas speciālistu dalību BiblioCon 2026 Berlīnē 

BiblioCon 2026 jeb 114. Vācijas Bibliotekāru asociācijas konference ir lielākais bibliotēku nozares notikums vāciski runājošajā pasaulē. Šogad tā notika no 19. līdz 22. maijam Estrel kongresu centrā Berlīnē. Pasākums ar devīzi “Analogais satiek algoritmu” (Analog trifft Algorithmus) pievērsās inovatīvām pieejām, kas savieno tradicionālo bibliotēku darbu ar digitālās transformācijas jautājumiem. Šogad kongresu apmeklēja 4508 dalībnieki no 36 valstīm (uzreiz pēc Vācijas skaitliski vairāk dalībnieku no ārvalstīm bija no vāciski runājošām zemēm – Austrijas un Šveices) un četriem kontinentiem. Pasākuma ietvaros notika 308 sesijas, 10 praktiskās darbnīcas ar iespēju iesaistīties un izmēģināt un 12 sesijas Berlīnes bibliotēkās. Profesionālajā izstāde piedalījās 146 izstādes dalībnieki – komerciālās un nekomerciālās organizācijas. Savukārt laukumā pie konferences centra notika bibliobusu un cita grāmatu piegādes transporta parāde un demonstrācijas.

Bibliotēku aprīkojuma parāde

Bibliotēku aprīkojuma parāde

19. maijā, kongresa atklāšanas dienā, ārvalstu speciālistu sesijā “Starptautiska iedvesma: impulsi no globālās bibliotēku kopienas” LNB direktore Dagnija Baltiņa prezentēja izmaiņas un grozījumus Latvijas Bibliotēku likumā (prezentācija).

Kongresa otrajā dienā, 20. maijā, Viktorija Piščikova un Mirjama Štengere no Frankfurtes Universitātes bibliotēkas Freiraum atvērta formāta diskusiju telpā prezentēja svarīgākās atziņas no manifesta “Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests” (prezentācija), kas ir pieejams arī angļu un vācu valodā, rosinot diskusiju par jautājumiem: “Kā lasīšana var kļūt par ikdienas dzīves daļu ārpus bibliotēkas vides? Vai šāds manifests būtu vajadzīgs arī Vācijai un kāds būtu tā fokuss? Kādas būs bibliotēkas pēc 5 vai 500 gadiem?”

Kopā ar vācu un ukraiņu kolēģiem Dagnija Baltiņa piedalījās paneļdiskusijā “Apdraudējumā – no Ukrainas līdz citām vietām pasaulē: bibliotēkas, zinātne un demokrātija”. Diskusija aplūkoja bibliotēku lomu kara, dezinformācijas un autoritārisma apstākļos, īpaši Ukrainā un Baltijas reģionā. Tās galvenais secinājums: bibliotēkas var stiprināt cita citu un veicināt sabiedrības noturību pret autoritārām tendencēm, un starptautiskajai sadarbībai ir ļoti liela nozīme.

Eva Radova sesijā “Speciālo kolekciju izmantošana” uzstājās ar priekšlasījumu “Latvijas Digitālā bibliotēka un tās loma reģionālajā attīstībā: atziņas no Latvijas reģionālajām bibliotēkām” (prezentācija).

Pēcpusdienā ar muzikālu pārsteigumu no Berlīnes Latviešu kora un “Satikšanās un iepazīšanās” stundu Vācijas Bibliotēku asociāciju stūrītī Elīna Veļa, Dagnija Baltiņa, Viktorija Piščikova un Jautrīte Mežjāne tikās ar interesentiem, aicinot uzzināt vairāk par bibliotēkām un bibliotēku nozari Latvijā, veidot jaunus kontaktus, kā arī gūt jaunas idejas un iedvesmu iespējamai nākotnes sadarbībai.

21. maijā partnervalstu sadarbības ietvarā LBB Mārketinga sekcijas vadītāja Elīna Veļa kopā ar vācu kolēģiem Freiraum diskusiju telpā uzstājās interaktīvā laboratorijā “Darīt daudz ar ierobežotiem resursiem: mikroinovācijas Vācijas un Latvijas bibliotēkās” (prezentācija), kur tika aplūkotas zemu izmaksu idejas un praktiski piemēri, kā arī kopā ar klātesošajiem izstrādāti risinājumi, kurus ikdienā var īstenot jebkurā bibliotēkā.

Paneļdiskusijā “Analogais mantojums – algoritmiskā nākotne: bibliotēkas Latvijā un Vācijā mākslīgā intelekta laikmetā” prominenti vācu speciālisti kopā ar Dagniju Baltiņu un Latvijas Mākslīgā intelekta centra direktori Gunu Puci diskutēja par MI ietekmi uz lasīšanu, grāmatām un bibliotēkām: vai tas maina izglītības lomu, padara bibliotekārus svarīgākus vai liekus, un kā līdzsvarot iespējas ar riskiemI. Diskusiju vadīja Andreass Zalcs (Andreas Salz) no UNESCO Vācijas Nacionālās komisijas.

Vēl vienu Freiraum pasākumu organizēja Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) Eiropas Reģionālās grupas izpildkomitejas locekļi, tostarp Dagnija Baltiņa. Dialoga un koprades formātā auditorija iepazinās ar IFLA Eiropas grupas darbu un kliedēja izplatītus mītus par federāciju kopumā. Kopīgi tika iezīmētas arī grupas turpmākās darbības prioritātes (prezentācija).

Eva Radova:

Dalība BiblioCon konferencē Berlīnē bija ļoti vērtīga profesionālā pieredze, kas ļāva iepazīties ar jaunākajām tendencēm bibliotēku nozarē, īpaši digitalizācijas tehnoloģiju un pakalpojumu attīstības jomā. Konference pulcēja nozares ekspertus no dažādām valstīm, sniedzot iespēju gan prezentēt savu pieredzi, gan gūt jaunas idejas un kontaktus turpmākai sadarbībai.

Nozīmīga konferences daļa bija izstāžu zona, kur tika prezentētas modernākās bibliotēku digitalizācijas iekārtas un tehnoloģijas. Tajā bija iespējams iepazīties ar augstas izšķirtspējas grāmatu skeneriem, automatizētām dokumentu apstrādes līnijām, kā arī risinājumiem lielapjoma kultūras mantojuma digitalizācijai.

Viktorija Piščikova:

BiblioCon konferences laikā man bija iespēja veidot jaunus kontaktus ar kolēģiem no Vācijas, informēt par Latviju un aicināt apmeklēt Latvijas bibliotēkas, kā arī apspriest sadarbības aktivitātes ar Vācijas Bibliotekāru asociāciju.

Bija noderīgi apmeklēt profesionālo izstādi, kur iepazinos ar aktuālajām dizaina tendencēm un mēbeļu piedāvājumu lasītavu iekārtošanai, tostarp bērnu stūrīšiem un akustiskajām kabīnēm.

Bija vērtīgi vēlreiz apmeklēt Amerikas Memoriālo bibliotēku (Amerika-Gedenkbibliothek), kur pieteiktās ekskursijas vietā notika lekcija par pasākumu organizēšanu bibliotēkās. Tika runāts par pasākumu kvalitātes, veiksmes un ietekmes faktoriem, jo ne vienmēr skaitliskie rādītāji ir izšķirošais faktors. Arī nelielām auditorijām paredzētie pasākumi ir svarīgi un ar paliekošu nozīmi.

Latvijas pārstāvju dalība šī gada BiblioCon noslēdzās ar tīklošanās pasākumu Šprē upes krastā. Nākamais kongress notiks Nirnbergā 2027. gadā no 22. līdz 25. jūnijam. Aicinām pieteikties!

Informāciju sagatavoja:
Viktorija Piščikova
Padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos
Latvijas Nacionālā bibliotēka
viktorija.piscikova@lnb.lv