“Mūsu darbam ir ietekme”: Intervija ar starptautiskās organizācijas EIFL direktori Rimu Kuprīti 

EIFL jau vairāk nekā 25 gadus strādā, lai mazinātu ekonomiskos, juridiskos un tehnoloģiskos šķēršļus piekļuvei zināšanām. Organizācija savu darbību sāka 1999. gadā, laikā, kad straujā pāreja no drukātajiem uz elektroniskajiem resursiem pavēra jaunas iespējas bibliotēkām, bet vienlaikus izgaismoja lielās atšķirības informācijas pieejamībā dažādās pasaules valstīs. Arī Latvija EIFL tīklam pievienojās jau tā pirmajā darbības gadā.

Sākotnēji Latviju EIFL pārstāvēja bibliotēku konsorcijs, kas bija izveidots bibliotēku automatizācijas sistēmas ieviešanai, bet vēlāk EIFL partnera un nacionālā koordinatora funkcijas uzņēmās Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC). Kopš 2024. gada EIFL partneris Latvijā ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas koordinē sadarbību ar organizāciju un e-resursu licencēšanu. EIFL risina sarunas ar izdevējiem un informācijas resursu piegādātājiem, panākot partnerorganizācijām un to bibliotēkām bezmaksas vai izdevīgākus piekļuves nosacījumus komerciālajiem e-resursiem. EIFL vienošanās ar izdevējiem sniedz arī Latvijas autoriem iespēju publicēt rakstus atvērtajā piekļuvē, saņemot pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no rakstu apstrādes maksas.

Šajos gados mainījusies gan tehnoloģiju vide, gan veidi, kā tiek radītas, publicētas un izmantotas zināšanas, un līdz ar tiem paplašinājies arī EIFL darbības lauks. No sākotnējā mērķa nodrošināt bibliotēkām pieejamākus elektronisko zinātnisko žurnālu abonementus organizācija izaugusi par starptautisku tīklu, kura uzmanības lokā ir atvērtā piekļuve un atvērtā zinātne, autortiesības un bibliotēku tiesības digitālajā vidē, elektronisko resursu licencēšana, kā arī publisko bibliotēku attīstība un digitālo tehnoloģiju izmantošana kopienu vajadzībām.

Ar EIFL vēsturi kopš tās pirmsākumiem cieši saistīta organizācijas direktore, Lietuvā dzimusī Rima Kuprīte. Pirms EIFL izveides viņa strādāja Atvērtās sabiedrības institūtā (Open Society Institute, OSI) Budapeštā, kur vadīja Tīkla bibliotēku programmu (Network Library Programme). Tieši tur 90. gadu beigās aizsākās darbs, no kura izauga EIFL – meklējot ilgtspējīgākus veidus, kā bibliotēkām valstīs ar ierobežotiem resursiem nodrošināt piekļuvi aktuālajai zinātniskajai informācijai. Kad 2003. gadā EIFL kļuva par neatkarīgu organizāciju, Kuprīte kļuva par tās direktori un vada organizāciju joprojām. 2008. gadā Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA) viņai piešķīra IFLA medaļu par ieguldījumu starptautiskajā bibliotekārajā darbā.

Rimai Kuprītei ir arī sena un personiska saikne ar Latviju. Jau 90. gados, strādājot OSI tīkla bibliotēku programmā, viņa iepazinās ar toreizējo Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, kurš darbojās programmas konsultatīvajā padomē. Latvijas pieredze bibliotēku sadarbībā un kopīgas automatizācijas sistēmas ieviešanā kļuva par vienu no pieredzes piemēriem, veidojot topošo EIFL tīklu. Savukārt 2015. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka Andra Vilka vadībā Gaismas pilī uzņēma EIFL Ģenerālo asambleju.

Latvijas Bibliotēku portāls aicināja Rimu Kuprīti sarunā atskatīties uz EIFL ceļu no organizācijas pirmsākumiem līdz mūsdienām un gandrīz 30 gadus ilgo sadarbību ar Latviju, kā arī runāt par atvērtās zinātnes un atvērtās piekļuves attīstību, bibliotēku tiesībām digitālajā vidē, mākslīgā intelekta radītajiem izaicinājumiem un bibliotēku lomu mainīgajā sabiedrībā. Sarunā atgriežamies arī pie Andra Vilka un viņa ieguldījuma EIFL un starptautiskajā bibliotēku kopienā, bet noslēgumā – pie pašas Rimas Kuprītes attiecībām ar grāmatām, bibliotēkām un lasīšanu.

Latvija ir EIFL dalībniece jau vairāk nekā 20 gadus. Daudziem Latvijas bibliotekāriem saīsinājums EIFL ir labi zināms un nav jāizskaidro. Taču bibliotekāru paaudzes laika gaitā mainās. Varbūt sāksim ar atskatu vēsturē: kā tika dibināta EIFL un kā šo vairāk nekā 20 gadu laikā ir mainījusies organizācija, tās misija un prioritātes?

1999. gadā, kad EIFL sāka darbu, es strādāju Atvērtās sabiedrības institūtā OSI, kas ir daļa no Sorosa fondu tīkla. Mēs saņēmām pieteikumus no bijušās Padomju Savienības universitāšu bibliotēkām, kas lūdza grantus drukāto žurnālu abonēšanai. Taču šie abonementi bija dārgi un ilga tikai vienu gadu. Tāpēc šādi granti nebija ilgtspējīgi, un mēs zinājām, ka tūkstošiem bibliotēku arī citās jaunattīstības valstīs ir nepieciešama piekļuve jaunākajai zinātniskajai informācijai. Publicēšanas nozarē paātrinoties pārejai no drukas uz digitālo vidi, mēs saskatījām iespēju atrisināt problēmu, kā nodrošināt piekļuvi aktuālajiem pilntekstu rakstiem. OSI vienojās ar lielo satura agregatoru EBSCO par 99 % atlaidi tiešsaistes žurnāliem visām bibliotēkām valstīs, kurās darbojās Sorosa fondi, kā arī par bezmaksas satura piegādi DVD-ROM formātā tām bibliotēkām, kurām bija slikti interneta savienojumi. Beidzot mēs varējām nodrošināt piekļuvi vairāk nekā 3500 pilntekstu žurnāliem.

Nākamais izaicinājums bija panākt, lai bibliotekāri un zinātnieki uzzinātu par šo piedāvājumu un spētu jaunos elektroniskos resursus izmantot pēc iespējas labāk. OSI Tīkla bibliotēku programma sāka apvienot bibliotēkas konsorcijos, lai bibliotekāri varētu dalīties prasmēs un zināšanās. Vien trijos gados mēs izveidojām bibliotēku konsorcijus vairāk nekā 30 jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīs. Latvijā jau bija bibliotēku konsorcijs, kas bija izveidots, lai ieviestu bibliotēku automatizācijas sistēmu, un šis konsorcijs kļuva par mūsu partneri. Šie bibliotēku konsorciji veidoja EIFL tīkla kodolu, un 2003. gadā EIFL kļuva par neatkarīgu organizāciju.

Mūsu misija ir nodrošināt piekļuvi zināšanām. Sākumā mēs koncentrējāmies uz finansiālo šķēršļu novēršanu, lai nodrošinātu piekļuvi abonējamam zinātniskajam saturam. Lai gan mums izdevās vienoties par abonēšanas cenām, kas bibliotēku konsorcijiem bija pieņemamas, drīz vien saskārāmies ar citu finansiālu šķērsli: izdevēji, lai atvērtu piekļuvi pētniecības rakstiem, sāka ieviest rakstu apstrādes maksas (Article Processing Charges, APC). Sākām sarunas ar izdevējiem par APC atlaidēm vai atbrīvojumiem autoriem no EIFL partnervalstīm.

Mēs esam paplašinājuši savu darbu, lai palielinātu atvērtajā piekļuvē pieejamā satura apjomu un veicinātu tādu moderno autortiesību likumu pieņemšanu, kas maksimāli palielinātu piekļuvi. Sadarbojamies arī ar publiskajām bibliotēkām Āfrikā, aizstāvot to intereses valdību priekšā, lai uzlabotu bibliotēku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jeb IKT infrastruktūru, un apmācām publisko bibliotēku darbiniekus izmantot digitālās tehnoloģijas savu kopienu apkalpošanai.

Šobrīd dalību EIFL turpina salīdzinoši maz Austrumeiropas valstu, pārsvarā – mazās valstis kā Baltijas valstis, Slovēnija u.c. Kā Jūs to skaidrotu? Kādēļ tieši mazām valstīm dalība EIFL ir tik svarīga?

1999. gadā, kad EIFL sāka darbu, daudzas no valstīm, ar kurām mēs strādājām, bija tieši Austrumeiropā. Kopš tā laika šīs valstis ir iestājušās ES, taču izvēlējušās palikt EIFL sastāvā, jo redz ieguvumus, īpaši saistībā ar piekļuvi bezmaksas vai atlaižu komerciālajiem e-resursiem. Mēs arī nodrošinām apmācību un konsultācijas, lai palīdzētu bibliotēku konsorcijiem pašiem vest sarunas ar izdevējiem. EIFL ir lielisks veids, kā sekot līdzi tendencēm zinātniskajā komunikācijā: mūsu partneru bibliotēku konsorciji piedalās ikgadējā EIFL Ģenerālajā asamblejā, kurā mēs dalāmies zināšanās un veidojam kontaktus, tiekamies ar izdevējiem un aicinām ekspertus apspriest aktuālus jautājumus, kas ietekmē piekļuvi zināšanām.

Atvērtā zinātne (Open Science, OS) un atvērtā piekļuve (Open Access, OA) EIFL darbā kļūst arvien nozīmīgākas. Kā EIFL iesaistījās atvērtās zinātnes kustībā? Kādas tendences Jūs saskatāt atvērtajā piekļuvē un kā, Jūsuprāt, tās ietekmēs EIFL darbu turpmākajos gados?

EIFL bija viena no Budapeštas Atvērtās piekļuves iniciatīvas (BOAI) sākotnējām parakstītājām. Šī iniciatīva 2002. gadā ieviesa terminu “atvērtā piekļuve” un aizsāka globālu kampaņu par tūlītēju, tiešsaistes, bezmaksas un neierobežotu piekļuvi visai recenzētajai pētniecības literatūrai. 2003. gada sākumā EIFL uzsāka Atvērtās piekļuves programmu (EIFL-OA), lai īstenotu BOAI redzējumu, veicinātu izpratni par atvērto piekļuvi, izveidotu atvērtās piekļuves žurnālus un repozitorijus un ieviestu atvērtās piekļuves politikas mūsu partnervalstīs.

Gadu gaitā mēs paplašinājām atbalstu plašākām atvērtās zinātnes aktivitātēm. Kad Eiropas Komisija atzina, ka pētniecības dati ir tikpat svarīgi kā publikācijas, un 2012. gadā paziņoja, ka eksperimentēs ar atvērto piekļuvi pētniecības datiem, EIFL atbalstīja atvērto datu apmācību pētniekiem Eiropas Savienības (ES) finansētajos OpenAIRE projektos. Mēs arī vadījām apmācības citā ES finansētā projektā FOSTER (Facilitate Open Science Training for European Research) no 2014. līdz 2019. gadam, un Rīgas Tehniskā universitāte 2018. gadā uzņēma vienu no mūsu atvērtās zinātnes apmācību nometnēm (bootcamp) treneriem no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Šobrīd tendence ir virzība uz arvien plašāku, taisnīgāku un iekļaujošāku dalību atvērtajā zinātnē. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamība nodrošināt atbalstošu vidi ar infrastruktūru, prasmēm un institucionālu atbalstu, kas dod pētniekiem iespēju un mudina piedalīties atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes aktivitātēs.

EIFL iesaistās dažādos veidos: mēs atbalstām institucionālo un nacionālo atvērtās piekļuves repozitoriju izveidi un izmantošanu; aizstāvam tiesību saglabāšanu (rights retention) un sekundārās publicēšanas tiesības institucionālajās politikās un nacionālajos likumos, lai ar repozitoriju palīdzību veicinātu tūlītēju atvērto piekļuvi pētniecībai; aizstāvam politikas ietvarus, kas rada stimulus atvērtās zinātnes praktizēšanai; pilnveidojam atvērtās zinātnes apmācītāju prasmes; stiprinām žurnālus, kas neprasa maksu ne par lasīšanu, ne par publicēšanu (dimanta atvērtā piekļuve, Diamond OA). Piemēram, mēs kopā ar citiem partneriem vadām kopienas attīstību, prasmju un apmācību jomu, kā arī noderīgu vadlīniju un citu resursu izveidi Eiropas Dimanta kapacitātes centrā (European Diamond Capacity Hub, EDCH), un drīz noslēgsim projektu Āfrikā, kas stiprina dimanta atvērtās piekļuves publicēšanas ilgtspēju un aptver simtiem žurnālu. 2027. gadā mēs piedalīsimies jaunā Eiropas projektā, kas veicina taisnīgāku un iekļaujošāku dalību atvērtajā zinātnē.

Liels uzsvars EIFL darbībā ir uz autortiesību jautājumiem, būt bibliotēku interešu lobijam jautājumos, kas saistīti ar autortiesībām digitālajā vidē. Kas šobrīd ir aktuālākais šajā jomā? Par ko EIFL iestājas?

Aktuālākie jautājumi šodien attiecas uz digitālajiem resursiem: jānodrošina, lai bibliotēkām un to lietotājiem būtu nepieciešamās juridiskās tiesības, piemēram, autortiesību izņēmumi, kas darbojas elektroniskajā vidē, e-resursu licences, kas respektē autortiesību likumos noteiktos izņēmumus, un tiesības izmantot digitālos pētniecības rīkus, piemēram, teksta un datu ieguvei (text and data mining). Mēs piedalāmies likumu pārskatīšanas procesos, lai šie jautājumi tiktu risināti, kad EIFL partnervalstīs tiek atjaunināti autortiesību likumi. Piemēram, mēs atbildam uz sabiedriskajām apspriešanām, sniedzot komentārus par grozījumiem, kas nepieciešami, lai bibliotēkas varētu pildīt savu sabiedriskā pakalpojuma misiju.

Eiropas līmenī mēs aizstāvam saskaņotu, obligātu pētniecības izņēmumu, kas garantētu tiesības veikt pētniecību un dalīties ar pētījumu rezultātiem, kā arī visā ES spēkā esošu sekundārās publicēšanas tiesību (Secondary Publication Right, SPR) ieviešanu, kas dotu valsts finansētu pētījumu autoriem juridiskas tiesības dalīties ar savu darbu atvērtās piekļuves repozitorijos. (2025. gadā mēs kopā ar Latvijas Universitātes bibliotēku Starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļas ietvaros organizējām semināru tīmeklī par sekundārās publicēšanas tiesību jautājumiem.) Šie pasākumi, mūsuprāt, ir nepieciešami, lai sasniegtu Eiropas Pētniecības telpas (European Research Area, ERA) akta mērķus, kura uzdevums ir stiprināt Eiropas pētniecības infrasruktūru un novērst šķēršļus pētnieku, zinātnisko zināšanu un inovāciju brīvai apritei.

Mēs atbalstām arī bibliotēkas ES kandidātvalstīs, piemēram, Ukrainā un Moldovā, kuras saskaņo savus likumus ar Eiropas autortiesību direktīvām un regulām saistībā ar ES iestāšanās sarunām. Mēs cītīgi strādājam, lai nodrošinātu, ka šo valstu iedzīvotājiem ir tās pašas tiesības un brīvības, kas bibliotēkām, izglītībai un pētniecībai piemīt visā ES, tostarp Latvijā.

Un, protams, mēs turpinām globāli aizstāvēt Marrākešas līguma par personām ar drukas lasīšanas traucējumiem pieņemšanu partnervalstīs. Tuvojoties tā spēkā stāšanās 10. gadadienai 2026. gada 30. septembrī, EIFL lepojas ar savu lomu, palīdzot nodrošināt, lai Marrākešas līgums tiktu sekmīgi īstenots visā pasaulē.

Ko Jūs ieteiktu Latvijas bibliotēkām, lai tās plašāk un efektīvāk izmantotu EIFL piedāvātās iespējas un resursus?

EIFL sadarbojas ar bibliotēku konsorcijiem. Latvijā mūsu partnere ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas vada e-resursu licencēšanu Latvijā un sadarbību ar EIFL. Nesen no Latvijas Universitātes ir iecelts pārstāvis, kas sadarbosies ar EIFL atvērtās piekļuves jautājumos. Laba komunikācija starp EIFL un koordinatoriem ir būtiska, un tālāk EIFL saņemtās informācijas nodošana konsorcija bibliotēkām nodrošina iespēju efektīvi izmantot piedāvātās iespējas. EIFL partneru konsorciji un to bibliotēkas var piekļūt EIFL darbinieku zināšanām un EIFL tīklam. Bibliotēku apmācītāji var pievienoties EIFL atvērtās zinātnes apmācītāju kopienai (kontaktinformācija ir pieejama EIFL-OA programmas vietnē), un, ja jūs interesē dimanta atvērtās piekļuves publicēšana, varat pievienoties EDCH forumam.

Lai būtu lietas kursā par EIFL aktualitātēm, abonējiet mūsu jaunumu vēstuli un sekojiet mums sociālajos tīklos.

Kā, Jūsuprāt, mūsdienās mainās bibliotēku loma? No EIFL skatpunkta raugoties, kā Jūs redzat bibliotēku lomu un nozīmi, reaģējot uz daudzajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras sabiedrība?

Manas profesionālās darbības laikā bibliotēku loma ir apšaubīta daudzkārt. Kad parādījās e-grāmatas, radās jautājumi par drukātajām grāmatām, un, kad cilvēki sāka pieslēgties internetam no mājām vai ar mobilajiem tālruņiem, radās jautājumi par bibliotēku nepieciešamību. Manuprāt, bibliotēkas turpinās attīstīties, pielāgojoties mainīgajiem apstākļiem, kamēr vien bibliotekāri konsekventi apgūs jaunas prasmes un cieši ievēros savu apkalpoto kopienu vajadzības. Bibliotēkas ir uzticamas vietas, tāpēc ir svarīgi šo uzticību saglabāt.

Jums bija ilggadēja draudzība un profesionālas attiecības ar Andri Vilku, bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru. Ko Jūs visspilgtāk atceraties par Andri un viņa ieguldījumu EIFL un plašākā starptautiskajā bibliotēku sabiedrībā? Ko jums personīgi nozīmēja viņa draudzība un atbalsts?

Andris bija patiess draugs – gan man, gan EIFL – vienmēr gatavs sniegt padomu un dalīties idejās, kas bija gan praktiskas, gan brīnumainas. Pirmoreiz satikāmies 90. gados, kad Andris darbojās OSI Tīkla bibliotēku tīklu programmas padomdevēju valdē, bet es biju programmas vadītāja. Kad OSI izveidoja EIFL kā organizāciju, Andris dalījās ar mums Latvijas pieredzē par to, kā bibliotēku konsorcijs kopīgi ievieš vienotu bibliotēku automatizācijas sistēmu. Mēs patiešām guvām daudz no Andra zināšanām un pieredzes, kā arī no viņa dedzīgās ticības zināšanu sabiedrības veidošanai un bibliotēku lomai piekļuves nodrošināšanā zināšanām. Mūsu draudzība turpinājās gadu gaitā – tikāmies konferencēs un citos pasākumos, vienmēr ar sirsnīgu apskāvienu. 2015. gadā Andris laipni piekrita uzņemt EIFL Ģenerālo asambleju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, toreiz jaunajā Gaismas pils ēkā. Mēs visi atceramies sirsnīgo uzņemšanu, ko viņš sagatavoja delegātiem no EIFL partnervalstīm. Un es ar prieku saņēmu Andra ielūgumu uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas 105. gadadienas svinībām 2024. gadā, kur es satiku Andri klātienē, diemžēl, pēdējo reizi. Mums joprojām pietrūkst viņa siltuma, gudrības un gara dāsnuma.

Jūs esat vadījusi EIFL kopš tās dibināšanas 2003. gadā. Atskatoties uz vairāk nekā divām dekādēm, ar ko Jūs lepojaties visvairāk? Un kādus svarīgākos izaicinājumus un iespējas Jūs saskatāt EIFL turpmākajos gados?

EIFL ir nostiprinājusies kā globāli labi pazīstama organizācija. Tas, ka mēs saņemam finansējumu no dažādiem avotiem, liecina, ka mūsu darbam ir ietekme. Tas ir kopdarbs. Es īpaši lepojos ar EIFL uzticamo pamatkomandu, kas organizācijā ir palikusi kopš pašiem pirmsākumiem, un vienmēr esmu priecīga, kad dzirdu par jauniem vai uzlabotiem pakalpojumiem, ko bibliotēkas sniedz saviem lietotājiem.

Mainīgā ainava zinātniskajā komunikācijā un mākslīgā intelekta turpmākā attīstība ir divas jomas, kurām mēs sekosim cieši, jo tās ietekmē arī mūsu darbu.

Kāda loma Jūsu pašas dzīvē un personības attīstībā ir bijusi bibliotēkām, grāmatām un lasīšanai?

Grāmatas un bibliotēkas mani ir valdzinājušas kopš bērnības. Lasu grāmatas, cik vien sevi atceros. Atminos, kā vasaras brīvlaikā apmeklēju skolas bibliotēku, palīdzēju bibliotekārei sakārtot mācību grāmatas jaunajam mācību gadam un apzīmogoju jaunās grāmatas, lai tās varētu izsniegt skolēniem. Es arī izvēlējos studēt bibliotēkzinātni un savu profesionālo karjeru turpināju, strādājot ar bibliotēkām.

Vai Jums joprojām izdodas atrast laiku lasīšanai? Kāds ir Jūsu vēlamais formāts – drukāts vai digitāls? Un kādas grāmatas Jums patīk lasīt?

Laiku drukātai grāmatai es vienmēr atradīšu, parasti tas ir detektīvromāns.

Paldies par interviju!

www.eifl.net