Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs 

Latviešu grāmatai šogad aprit 500 gadi – 1525. gada 8. novembrī tika izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Latvijas Nacionālā bibliotēka šajā jubilejas gadā aicina sabiedrību svinēt lasīšanu un grāmatu kā mūsu kultūras pamatu. Programmas kulminācija gaidāma 2025. gada 8. novembrī ar vērienīgu svinību notikumu “Cauri tumsai ar grāmatu”. Tas norisināsies visas dienas garumā LNB, noslēdzoties ar Lasāmreivu. Vienlaikus svinības izskanēs arī daudzās reģionu bibliotēkās, kur iedzīvotājiem būs iespēja vērot notikuma tiešraidi un dažbrīd pieslēgties Rīgai attālināti. Šo tiešraidi nebūs iespējams skatīties nekur citur – tikai bibliotēkās.

“Cauri tumsai ar grāmatu”, īstenus grāmatnieku un grāmatu mīļotāju svētkus, režisē Reinis Suhanovs – scenogrāfs un režisors, kurš ar saviem darbiem bagātinājis gan Latvijas, gan ārvalstu teātra, operas un lielo kultūras pasākumu vidi. Kandavā dzimušais Suhanovs ir Valmieras teātra režisors, bijis Nacionālā teātra galvenais mākslinieks un vairāku Dziesmu un deju svētku lieluzvedumu mākslinieks.

Viņa profesionālie sasniegumi vairākkārt novērtēti ar Spēlmaņu nakts balvu – 2010., 2018. un 2020. gadā kā scenogrāfam, bet 2024. gadā viņš saņēma balvu “Gada režisors” par izrādi “Pazudušais dēls” Valmieras Drāmas teātrī. Starptautisku atzinību viņš guva jau studiju gados, kad 2007. gadā ieguva Prāgas scenogrāfijas kvadrinnāles balvu kā daudzsološākais jaunais scenogrāfijas talants pasaulē. Šobrīd Reinis Suhanovs pats ir pasniedzējs gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Latvijas Kultūras akadēmijā.

LNB jubilejas programmā sabiedrība tiek aicināta aktīvi iesaistīties un svinēt šo nozīmīgo notikumu kopā:

• “Mans grāmatplaukts” – dalieties ar sava grāmatplaukta fotogrāfiju un stāstu par to, lai kopā veidotu unikālu laikmeta liecību. Fotogrāfijas tiks izdrukātas, iesietas unikālā izdevumā un ievietotas Tautas grāmatu plauktā mūžībai. Pieteikumus (foto un anketu) iespējams iesniegt vēl līdz 8. novembrim (termiņš pagarināts!).
• “Mana dāvana” – ikviens līdz 8. novembrim aicināts uzdāvināt vienu īpašu grāmatu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kas ar personisku ierakstu vai veltījumu tiks svinīgi ievietota Tautas grāmatu plauktā pasākuma “Cauri tumsai ar grāmatu” laikā. Grāmatu var nogādāt LNB (ar norādi “Dāvinājums Tautas grāmatu plauktam”) vai nosūtīt pa pastu.
• “Mana grāmata” – bērni un jaunieši līdz 1. oktobrim tika aicināti radīt savu grāmatu, kas iekļūs īpašā izstādē un, iespējams, arī jubilejas svinību programmas scenārijā.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija saka lielu paldies Reinim Suhanovam par atsaucību un atrasto laiku sarunai par bibliotēkām.

Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Mums ir nacionāla valsts, un latviski izdotu grāmatu lasīšana ir tās drošības elements. Tā ir absolūta greznība – saņemt pētītu un pierakstītu informāciju grāmatā, ko iespējams pavairot gan taustāmā, gan digitālā veidā. Tā ir informācija, ko kultūrtelpa var uztvert, apspriest un pārvērst dialogā. Tas ir viens no pamatiem, lai sabiedrība vispār spētu kļūt jēgpilna.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir tava motivācija tās atbalstīt?

Bibliotēku tīkls ir būtisks ne tikai kultūras, bet visas sabiedrības pamats. Bibliotēka ir kultūras pietura – vieta, kur satikties ar kultūru un ar reālu cilvēku, bibliotekāru. Bibliotēkai ir arī svarīga sociālā funkcija, par kuru pārāk reti runā. Bibliotekāri savā ziņā strādā kā sociālie darbinieki, nodrošinot ne tikai piekļuvi grāmatām, bet arī iedziļinoties lasītāja situācijā. Zinu gadījumus, kad bibliotekārs, jūtot, ka cilvēkam ir grūts dzīves brīdis, piemeklē tieši tādu grāmatu, kas varētu palīdzēt. Bibliotekārs strādā visindividuālākajā iespējamajā veidā, īpaši mazajās bibliotēkās, kur pazīst savus lasītājus. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt ne tikai bibliotēkas, bet arī pašus bibliotekārus.

Par ko priecājies bibliotēku nozarē?

Priecājos, ka joprojām ir cilvēki, kas vēlas strādāt bibliotēkās, un ka joprojām ir cilvēki, kas tajās lasa grāmatas. Taču katrā nozarē svarīga ir t.s. cietā kvalitāte. Mani iepriecina, ka Latvijā joprojām top jaunas bibliotēku ēkas – kā Ventspils Gāliņciemā vai Ogrē. Tas apliecina, ka pašvaldībām ir svarīgi radīt vidi, kurā var kvalitatīvi notikt visas šīs lietas. Tas nozīmē, ka bibliotēkas netiek pamestas novārtā, lai kādi būtu laiki.

Ko iesaki bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Esmu pieredzējis, ka cilvēki stāv un krīt par savām bibliotēkām. Bibliotēka nav tikai telpa, tā pirmām kārtām ir cilvēki – bibliotekāri, kas veido kopienas interesi un piesaisti. Ļoti nozīmīgs ir arī novadpētniecības darbs, ko dara reģionu bibliotēkas. Tas ir stāsts par vietu, kas kļūst par kopienas identitātes daļu. Ja bibliotēka spēj izstāstīt stāstu, ar kuru iedzīvotāji vēlas identificēties, tad viņi būs gatavi bibliotēku atbalstīt un aizstāvēt.

Tavas pirmās atmiņas par bibliotēku?

Es uzaugu mājās, kur visas sienas no grīdas līdz griestiem bija noklātas ar grāmatplauktiem. Grāmatas man vienmēr ir bijušas pašsaprotamas. Lai gan ne vienmēr biju liels lasītājs – vecākiem nācās piepūlēties, lai mani rosinātu. Taču arī vēlāk dzīvē vienmēr esmu rūpējies par savu mājas bibliotēku. Manai dzīvesbiedrei tāpat tā ir ļoti svarīga. Grāmatas ir tā materiālā pasaule, kurā labprāt ieguldu, un dažas pat gaidu un īpaši iegādājos. Jāpiebilst, ka mans tēvs bija grāmatnīcas īpašnieks. Mans pirmais nopelnītais lats bija par malkas nešanu, lai grāmatnīcu varētu apkurināt.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka tevi ir pārsteigusi, iedvesmojusi?

Īpaši daudz laika esmu pavadījis LNB Letonikas lasītavā, kura tolaik vēl atradās Jēkaba ielā. Tur gan strādāju, gan smēlos radošus impulsus scenogrāfijas darbiem. Pat Latvijas Mākslas akadēmijas iestājeksāmena laikā tur nonācu – kad kompozīcijā bija uzdevums izstrādāt Spēlmaņu nakts scenogrāfiju, aizskrēju uz Letoniku, pasūtīju materiālus, un turpat uz vietas radīju skices, ar kurām pēc tam devos atpakaļ uz akadēmiju un nodevu darbu.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Man gribas jautājumu pavērst citādi: vai bibliotekāri saņem pietiekamu atbalstu savam darbam? Kā jau teicu, daudzi, īpaši mazajās bibliotēkās, pilda arī sociālā darbinieka funkcijas. Sociālajiem darbiniekiem ir pieejami atbalsta instrumenti, tostarp psihoemocionālie. Bibliotekāriem šāda atbalsta bieži vien nav. Man šķiet svarīgi izvērtēt, ko nozīmē strādāt bibliotēkā, kur lasītājam bieži vien bibliotekārs ir vienīgais cilvēks, ar kuru aprunāties. Tas ir smags emocionālais darbs, ko katrs dara pēc savām spējām un iespējām. Tāpēc man šķiet, ka ir jādomā par bibliotekāru labbūtību un atbalsta mehānismiem. Tāpat jāvaicā – vai students, kurš izvēlas kļūt par bibliotekāru, zina, kas viņu sagaida un ir tam gatavs?

Vai ir kāda grāmata, kuru iesaki izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Nāku no teātra vides, kur var novērot arī konservatīvu skatījumu. Bibliotēka arī ir konservatīva kultūras iestāde labākajā nozīmē – tā balstās uz klasiskām vērtībām, uz grāmatu un lasīšanu. Teātra nozarē ir izdots rakstu krājums “Spriedzes lauki”, kas aplūko mūsdienu teātra dažādos skatījumus – pedagoģiju, režiju, ekoloģiju, mākslinieciskās prakses. Šis izdevums rosina paskatīties uz teātri plašāk, ne tikai kā uz klasisku dramatisko teātri. Man šķiet, ka arī bibliotēku nozares cilvēkiem būtu interesanti iepazīties ar šiem tekstiem – lai ieraudzītu paralēles un jaunas iespējas savā darbā.

Trīs lietas, kas tev sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Pirmkārt – ģimene. Otrkārt – fiziska kustība, sports, aktivitātes. Treškārt – kultūras patēriņš ārpus man ikdienišķā un pierastā: brauciens uz Igauniju, Lietuvu vai Poliju, lai redzētu kādu izrādi vai izstādi, vai arī Latvijā doties uz, piemēram, popmūzikas koncertu vai muzeju. Citi kultūras lauki – ārpus manas nozares – iedvesmo.

Ko tu novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Novēlu katrai bibliotēkai atrast savas unikālās kvalitātes – paralēlas lasīšanai – un savu vietu kopienas kultūras dzīvē. Tas palīdzēs nostiprināties arī laikā, kad daļa pakalpojumu zaudē aktualitāti. Tā noticis jau vairākkārt pēdējo trīsdesmit gadu laikā, un bibliotēkas vienmēr ir spējušas pielāgoties un turpināt būt. Protams, īstermiņa pakalpojumi – internets bibliotēkā, preses lasīšana uz vietas – mainās, bet galvenais spēks ir dziļajā laukā: pētniecībā un teksta būtības izpratnē. Tieši tur bibliotēkas var atrast savu vietu un nozīmi arī nākotnē.

Paldies!

Aicinām lasīt:

2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvess
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs

2024
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ināra Dundure

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv