Lekcija izvērsīs plašāk LNB pastāvīgajā ekspozīcijā “Grāmata Latvijā” iezīmēto pavārgrāmatu tēmu, kuras izstrādē A. Spalvēna piedalījās kā eksperte. Apmeklētāji varēs gūt pārskatu pār latviešu valodā sarakstīto pavārgrāmatu vēsturi, sākot no pašas pirmās, 1795. gadā izdotās, “Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota”, kas aplūkojama ekspozīcijā “Grāmata Latvijā”, un beidzot ar 2007. gadā izdoto Mārtiņa Sirmā grāmatu “Sirmā Latvija”. Lekcijas laikā klausītājiem būs iespēja pārliecināties, ka pavārgrāmatu stāsti ir ne tikai stāsti par produktiem, tehnoloģijām un to, kā pagatavot ēdienu, bet arī stāsti par cerībām un bailēm, gaumi un centieniem, fantāziju un paranoju, un par mainīgajām sociālajām lomām noteiktos vēsturiskos periodos.

 

“Ēdiena vēstures pētnieki lieto tādu metaforu – “noslīkt buljonā”, lai ilustrētu to, kā biežas lietošanas dēļ iet bojā senu pavārgrāmatu eksemplāri un nākamajām paaudzēm par tiem vairs nekas netiek zināms. Tomēr vēstures gaitā daudzas pavārgrāmatas no zemes virsas un pētnieku redzesloka ir neatgriezeniski pazudušas gan pārāk biežas lietošanas dēļ, gan arī tādēļ, ka aizmirstas, jo nav lietotas nemaz. Tāpēc, manuprāt, manuskripti buljonā neslīkst un ne vienmēr lietojuma biežums ir tas, kas nosaka pavārgrāmatas vērtību pētnieka acīs. Pavārgrāmatas daudz mazāk stāsta par ēdienu un daudz vairāk par mums pašiem, mūsu attieksmi un vērtējumu. Tādēļ lekcijā esmu centusies izsekot tām idejām, kas ietekmē sabiedrības dzīvi noteiktos Latvijas vēstures mezglu punktos, un nofiksēt, kā tas atspoguļojas pavārgrāmatās,” par gaidāmo lekciju stāsta A. Spalvēna.

Pirms un pēc lekcijas Virtakas klasē būs iespēja aplūkot arī īpaši šim pasākumam veidotu pavārgrāmatu ekspresizstādi, kas ļaus apmeklētājiem aplūkot lekcijas laikā pieminētās grāmatas. Tāpat ikviens aicināts apmeklēt ekspozīciju “Grāmata Latvijā”, kas šajā dienā būs atvērta līdz plkst. 20.00.

 

***

Mākslas zinātņu doktore Astra Spalvēna ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” docente. 2015. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā aizstāvējusi doktora disertāciju par ēdiena kultūru un vēsturi Latvijā. Pēc doktora grāda iegūšanas turpina pētniecisko darbu kā neatkarīga pētniece vairākos projektos: 2015. gadā uzsākts pētniecības projekts “Padomju Latvijas virtuve”, 2016. gadā – “Latviešu valodā sarakstīto pavārgrāmatu vēsture”, abus projektus atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds. Regulāri piedalās starptautiskās konferencēs, ir starptautisku zinātnisku publikāciju autore. Pētījumu rezultātus publicē arī plašai auditorijai pieejamā emuārā: https://latvijasvirtuve.wordpress.com