Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji ir īpaši aicināti dalīties savos atmiņu stāstos par Baltijas ceļa akciju.

 

Projekts Europeana 1989 tika svinīgi atklāts 8. jūnijā Varšavā ar publiskām debatēm un kolekcijas pirmo digitālo materiālu apkopošanu. Atklāšanā piedalījās Eiropas partnervalstu projekta īpašie vēstnieki. Latviju atklāšanas pasākumā pārstāvēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Europeana 1989 projekta Latvijas vēstniece, politiķe un žurnāliste Sarmīte Ēlerte.

 

Lietuvas projekta vēstnieka lomu uzņēmies viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis), savukārt Igauniju pārstāv Igaunijas neatkarības kustības līderis un politiķis Tunne Kelams (Tunne Kelam), Čehiju – tulkotājs un viens no “Samta revolūcijas” aktīvistiem Petrs Januška (Petr Janyška), Vāciju – publicists un cilvēktiesību aizstāvis Volfgangs Templins (Wolfgang Templin), Ungāriju – bijušais disidents un cilvēktiesību aktīvists Laszlo Rajks (László Rajk), Poliju – rakstnieks, publicists un politiķis, pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara Tadeušs Mazoveckis (Tadeusz Mazowiecki), kā arī fotožurnālists Kriss Nīdentals (Chris Niedenthal), kurš dokumentējis gan dzīvi aiz Dzelzs priekšskara, gan tā krišanas laikā. Nīdentāla darbi saņēmuši starptautiskus apbalvojumus un publicēti lielākajos pasaules medijos.

 

Debašu noslēgumā projekta vēstnieki klātesošos iepazīstināja ar saviem atmiņu stāstiem un līdzpaņemtajām piemiņas lietām, tādejādi aizsākot 1989. gada liecību vākšanas dienas. Atnestās piemiņas lietas bija ļoti dažādas, sākot ar brošūrām un rotaļu lācīti līdz pat šim brīdim lielākajam digitalizētajam objektam – 80.gados Polijā ražotai “Polonez” automašīnai. Projekta Latvijas vēstnieces Sarmītes Ēlertes līdzpaņemtā atmiņu liecība bija radioaparāts “Abava” – lieta, ko neatkarības laikā teju katrs Latvijas iedzīvotājs nēsāja sev līdzi, lai sekotu straujajai notikumu attīstībai. Radioaparāts tika nofotografēts un tā attēls augšupielādēts Europeana 1989 tīmekļa vietnē www.europeana1989.eu

 

“Divi miljoni cilvēku no visām Baltijas valstīm sadevās rokās uz 15 minūtēm, lai miermīlīgi parādītu pasaulei, ka neatkarība ir nepieciešama visās valstīs. Man tas bija ļoti emocionāls notikums. Domāju, ka tie, kas piedalījās Baltijas ceļā, šo notikumu atminēsies visu mūžu,” uzsver Sarmīte Ēlerte, deputāte un Europeana 1989 vēstniece Latvijā.

 

Baltijas valstu kontekstā Europeana 1989 mērķis ir elektroniski atainot vēsturiskos Baltijas ceļa notikumus projekta digitālajā kartē. Sākot no šodienas Baltijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties, pievienojot savu atmiņu stāstus, fotogrāfijas, video vai skaņas ierakstus un atzīmēt kartē to vietu, kur stāvējuši 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļa laikā.

 

“Vēsture nav tikai muzejos un citās institūcijās glabātie materiāli, vēsture ir tas, ko piedzīvojuši un pieredzējuši reāli cilvēki. Mums ir jālepojas ar savu pieredzi un uzkrātajām zināšanām par valsts notikumiem, tāpēc stāstos par pagātni mums ir jādalās, lai veidotu valsts vēsturi,” saka Džila Kazinsa (Jill Cousins), Europeana izpilddirektore.

 

Liecību apkopošanas dienas Rīgā norisināsies no 22. līdz 24. augustam, Esplanādes parkā iepretim Raiņa piemineklim, nodibinājuma “Rīga 2014” atvērtajā birojā – “Esplanāde 2014”. 22. augustā nodibinājuma “Rīga 2014” teltī Esplanādē vienlaikus norisināsies arī projekta Europeana Newspapers informācijas diena, kas vērsīs uzmanību uz tādu nozīmīgu digitālās bibliotēkas satura segmentu kā laikraksti un žurnāli. Šobrīd Europeana nodrošina piekļuvi 23 miljoniem digitalizētu grāmatu, filmu, gleznu, muzeja objektu un arhīva dokumentu no aptuveni 2200 satura veidotājiem visā Eiropā, tajā skaitā arī materiāliem no Latvijas. Latvijas Nacionālā bibliotēka drīzumā piedāvās vēl papildus 500 000 lapaspuses digitalizētu laikrakstu gan Europeana, gan LNB laikrakstu bibliotēkā www.periodika.lv lasītājiem.

 

Viļņā stāstu apkopošanas dienas ir paredzētas 9. un 10. augustā; Paņevežā – 13. augustā; Tallinā no 30. līdz 31. augustam savas atmiņu liecības iesniegt tiks aicināti Igaunijas iedzīvotāji.

 

Projekts Baltijas valstīs tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Lietuvas Nacionālo bibliotēku un Igaunijas Nacionālo bibliotēku: www.lnb.lv, www.lnb.lt, www.nlib.ee.

 

Par projektu

 

2014. gadā pasaule svinēs ievērojamā 1989. gada 25. gadadienu, kad tika sagrauti mūri un robežas, un Eiropas ļaudis atkal kļuva vienoti. Europeana 1989 projekta mērķis ir radīt spilgtu un pilnīgu ainu par revolucionārajiem notikumiem Eiropā, aicinot katras projektā iesaistītās valsts iedzīvotājus dalīties ar saviem stāstiem, fotogrāfijām, video un skaņas ierakstiem. Projekta rezultātā tiks izveidots lielisks arhīvs, kuru varēs izmantot pētniecības, mācību vai izklaides nolūkos.

1989. gada projekts ir daļa no Eiropas digitālās bibliotēkas, muzeja un arhīva – Europeana. Europeana veidotāji tic vēstures veidošanai un kultūras brīvai pieejamībai ikvienam un visur, un strādā, lai radītu jaunus veidus, kā cilvēkus iepazīstināt ar viņu kultūras vēsturi.

Plašāka informācija par projektu ir pieejama tīmekļa vietnē: www.europeana.eu vai www.europeana1989.eu