Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Šodien, 3. maijā notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas spāru svētki, atzīmējot faktu, ka būs sasniegta celtnes augstākā virsotne – 67,07 metri.
Apsveikumu Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei nosūtījis arī UNESCO ģenerāldirektores vietnieks Komunikācijas un informācijas jautājumos Jānis Kārkliņš.
Tajā viņš norāda, ka spāru svētki ir simbolisks mirklis, lai novērtētu uzcelto un apstātos, kopīgi pārdomājot, kā projekts ceļams tālāk, kādas idejas, vērtības un vēlējumus tam dot un ko tajā ielikt turpmāk.
“Šie svētki ir nozīmīgs mirklis Latvijas iedzīvotājiem, un es novēlu ikvienam paņemt no šīs dienas līdzi apziņu, ka Latvijai rūp sabiedrības izglītība un zināšanas un ka Latvija spēj un grib iestāties par labklājību, kuras pamatā ir izglītība, zinātne un kultūra,” savā apsveikumā saka Jānis Kārkliņš.
UNESCO jau ilgstoši ir atbalstījusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un iestājies par tā virzību un nozīmību zināšanu sabiedrības veicināšanā, ko apliecina 1999. gadā UNESCO pieņemtā Rezolūcija Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstam.
Ir tikai divas bibliotēkas pasaulē – Latvijas Nacionālā bibliotēka un Aleksandrijas bibliotēka -, kuras ir saņēmušas šādu UNESCO atbalstu un novērtējumu. “Tas raksturo pašas dalībvalsts apņemšanos iestāties par tādas zināšanu sabiedrības veidošanos un attīstību, kurā ikviens cilvēks var gūt labumu un izbaudīt zināšanu, bibliotēkās sniegto iespēju, mācīšanās, informācijas un savstarpējās domu apmaiņas augļus,” uzsver UNESCO ģenerāldirektores vietnieks.
1999. gada 17. novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 30. sesijā tika pieņemta UNESCO rezolūcija Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta atbalstam, aicinot organizācijas dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nodrošināt visu iespējamo atbalstu šī projekta īstenošanai. 2000.gadā tika izveidota Starptautiskā ekspertu padome Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, un tajā darbojas pasaules vadošie bibliotēku, arhīvu un kultūras nozaru speciālisti.
