Valodu te varēs mācīties gan dažāda līmeņa kursos, gan darbojoties  tandēmā ar kādu igauni, gan apmeklējot valodas kafejnīcas un klubiņus,  gan virtuāli. Nodarbības sāksies jau nākamajā nedēļā.


Igauņu valodas mājas atklāšanā trešdien tika rīkots ātrrunāšanas  konkurss, kurā savu igauņu valodas prasmi varēja apliecināt televīzijas  operators Mustafa Čeliks, komiķis Stjuarts Džonsons un jaunā uzņēmēja  Jevgeņija Trofimova.


Kā uzsvērusi Igaunijas Integrācijas fonda vadītāja Irēne Keosāre, uz  valodas māju aicināts ikviens neatkarīgi no tā, kāda ir viņa dzimtā  valoda un zināšanu līmenis igauņu valodā.


“Igauņu valodas māja būs tā vieta, kur visi varēs saņemt vajadzīgo  padomu, atbalstu un valodas praksi, kas palīdzēs veidot kopīgu sarunu un  domu telpu dažādu tautību cilvēkiem,” viņa norādījusi.


“Katrs cilvēks, kas runā igauniski, ir vērtīgs kā mūsu kultūras nesējs,”  atzinis Igaunijas kultūras ministrs Indreks Sārs. “Mūsu valodas  lietotāju lokam nav jāaprobežojas ar Igaunijas sabiedrību vien – kādēļ  gan lai neizvirzām sev tādu mērķi, par kādu sapņo Igaunijas Institūta vadītājs Marts Meri, proti, palielināt igauņu valodas pratēju skaitu  līdz pusotram miljonam?” viņš vaicājis.


Igauņu valodas mājas vadītāja Olga Seliščeva solījusi gādāt, lai šī  vieta būtu mājīga un lai te būtu interesanti pavadīt laiku.


“Lielākajai daļai cilvēku, kas pārcēlušies dzīvot uz Igauniju, valodas  zināšanas ir pasīvas, un mūsu mērķis ir sagādāt viņiem pēc iespējas  lielākas iespējas praktizēties,” viņa stāstījusi. “Gaidām, ka  iesaistīsies arī cilvēki, kuriem igauņu valoda ir dzimtā, – ja vēlēsies,  viņi paši varēs darboties tandēmā un, iespējams, apgūt kādu jaunu valodu.”


Igauņu valodas māju dibinājis Integrācijas fonds. Tās izveide finansēta par Eiropas sociālā fonda un Kultūras ministrijas līdzekļiem.

 

 
©LETA