Lai gūtu priekšstatu, kā strādā skolu bibliotēkas citur pasaulē, tika izlasīta grāmata “Effective School Librarianship: Successful Profesional Practices from Librarians Around the World”. Izdevumā sarunu veidā intervēti skolu bibliotekāri no visas pasaules. Jautājumi respondentiem ir diezgan līdzīgi, tādēļ var ļoti labi salīdzināt dažādu valstu pieredzi. Grāmatas mērķis – parādīt, kā strādā bibliotekāri dažādās izglītības sistēmās, kā viņi sadarbojas ar skolas personālu un cik viņi ir nozīmīgi skolā. Pavisam tika intervēti 36 skolotāji. Izlases kārtībā tika atlasītas 20 intervijas ar skolu bibliotekāriem.

Iepriekšējās raksta daļās tika apskatīta Eiropas, Amerikas, Āfrikas un Austrālijas pieredze. Šajā – noslēdzošajā – daļā tiks atspoguļoti piecu interviju kopsavilkumi no Āzijas skolu bibliotēkām.

Raksta mērķis ir parādīt, kā savu profesiju un nokļūšanu līdz tai raksturo paši skolas bibliotekāri – kas viņiem patīk savā darbā, kas sagādā grūtības, kāda ir sadarbība ar skolotājiem. Bieži vien liekas, ka citās valstīs ir labāki apstākļi, taču šajās intervijās atklājas dažādi fakti, par to, cik viegli vai grūti ir strādāt konkrētajā valstī par skolas bibliotekāru.

Metodiķe darbā ar skolu bibliotēkām no Fukušimas (Japāna)

Mami Kabayashi ir bakalaura grāds mākslas vēsturē un bibliotekāres sertifikāts. Darbu skolas bibliotēkā viņa ieguva pateicoties draugam, kuram pirms vairākiem gadiem bija teikusi, ka vēlas strādāt skolas bibliotēkā. Trīs gadus pēc šīs sarunas draugs piezvanīja un teica, ka tiek meklēta kvalificēta bibliotekāre skolā. Mami bija ļoti priecīga par šo iespēju un skolas bibliotēkā strādā jau sešus gadus. Pilsētā, kurā viņa strādā, ir divas bibliotekāres-metodiķes. Viņu pārraudzībā ir viena augstskolas un četras pamatskolas bibliotēkas. Mami galvenais uzdevums ir ierasties skolu bibliotēkās uz sarunu ar atbildīgo par bibliotēku un sniegt padomus. Katru skolu viņa apciemo divas reizes nedēļā. Katrā skolā ir skolotājs, kurš atbild par bibliotēku. Mami ir ierobežots uzturēšanās laiks katrā no skolu bibliotēkām, tāpēc viņa daudz uztic skolotājiem darīt pašiem. Piemēram, laika trūkuma dēļ viņa nevar palīdzēt izplānot visu mācību stundu bibliotēkā, bet var sniegt ieteikumus, kā to labāk izdarīt. Mami ir panākusi to, ka skolu bibliotēkās grāmatas uz mājām var ņemt ikviens, jo iepriekš grāmatas varēja saņemt tikai tie skolēni, kuri ir biedri grāmatu klubā un arī tad uz ļoti ierobežotu laika posmu. Lai veicinātu lasīšanu skolēnu vidū, Mami ieviesa lasīšanas pases, kurām otrā pusē var uzlīmēt uzlīmi par katru izlasīto grāmatu. Skolēniem patīk šī aktivitāte, un viņi savā starpā dižojas ar izlasītajām grāmatām. Vislielākais prieks Mami ir tad, kad skolēni nāk pie viņas un stāsta, ko ir izlasījuši grāmatā, kuru viņa bija ieteikusi. Ikviens skolēns, kurš ienāk bibliotēkā, ir laipni gaidīts, un to viņa uzskata par sasniegumu savā karjerā.

Skolas vadībai ir svarīgi, lai bibliotēka būtu vizuāli pievilcīga un pilna ar skolēniem

Gloria Chan strādā vidusskolas bibliotēkā Hongkongā, Ķīnā. Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu ķīniešu valodā un literatūrā un skolotāja-bibliotekāra diplomu. Kad Gloria uzsāka savas darba gaitas vidusskolā, viņa strādāja par skolotāju. Skolas direktors piedāvāja viņai darbu skolas bibliotēkā, jo viņa bija ieguvusi labu izglītību, un tas, pēc skolas direktora domām, ir būtiski. Viena no pirmajām aktivitātēm, kuru Gloria īstenoja, bija brauciens pēc jaunajām grāmatām. Sākumskolas skolēni kopā ar skolotāju-bibliotekāri un skolotājiem devās uz grāmatnīcu un izvēlējās grāmatas, kurām būtu jābūt skolas bibliotēkā. Gloria ne tikai ir skolotāja-bibliotekāre, bet arī pasniedz ķīniešu valodu, darbojas vecāku un skolotāju komitejā, palīdz rīkot skolas pasākumus. Gloria uzsver, ka ļoti svarīga ir mūžizglītība. Viņa informē par šādu iespēju ne tikai skolotājus, bet arī skolēnus. Gloria pati arī labprāt apmeklē dažādus kursus, izglītojas un turpina sevi pilnveidot. Skolā, kurā viņa strādā, ir saprotošs direktors, kurš atbalsta lasīšanas veicināšanu, tāpēc bibliotēka saņem pietiekamu finansējumu gan grāmatu iegādei, gan bibliotēkas labiekārtošanai. Ja kāds brauc ciemos uz skolu, pirmā telpa, kas tiek parādīta, ir skolas bibliotēka. Kad bija iespējams renovēt skolas bibliotēku, Gloria devās uz citām skolām, lai paskatītos, kā citur ir iekārtotas bibliotēkas. Skolas direktors viņai deva iespēju arī iesaistīties skolas bibliotēkas pārveides procesā. Lai iegūtu finansējumu, viņa nosūtīja 200 vēstules dažādām institūcijām ar lūgumu ziedot līdzekļus skolas bibliotēkas renovācijai. Skolas tīmekļvietnē var iepazīties ar skolas bibliotēkas skicēm un to, kā notika renovācijas process.

Sadarbība ar skolotājiem ir liels izaicinājums

Zarah Gagatiga strādā skolas bibliotēkā. Viņai ir bakalaura grāds bibliotēkzinātnē. Paralēli darbam bibliotēkā, pasniedz informācijpratības stundas 9.–12. klasei. Savā darba pieredzē viņa ir novērojusi, ka īpaši grūti ir sadarboties ar skolotājiem, kuri ir gados vecāki. Vecākā gadagājuma skolotāji uzskata, ka viņi prot visu un var iztikt bez bibliotēkas un modernajām tehnoloģijām. Lai atrisinātu šo situāciju, skolas bibliotekāre rīko pasākumus, kuros iepazīstina ar skolas bibliotēku, tās pakalpojumiem un tehnoloģiju izmantošanu. Regulāri rīko kafijas pauzes ar skolotājiem un pārrunā jaunākās aktualitātes. Kā veiksmīgas bibliotēkas aktivitātes Zarah min grāmatu autoru ciemošanos bibliotēkā un aktivitāti, kad grāmatas tiek saliktas viena virs otras horizontāli, tādējādi veidojot dzeju no grāmatu nosaukumiem. Vislielāko gandarījumu viņai sniedz darbs ar skolēniem, kad viņi pievēršas pētniecībai un kopā ar Zarah atklāj jaunas, līdz šim nezināmas lietas. Viņa parāda, cik svarīgi ir sameklēt informāciju dažādos informācijas avotos un ka informācija bieži vien ir jāmeklē ilgi, lai tā būtu drošticama. Lai arī sadarbība ar skolotājiem ir diezgan slikta, ir skolotāji, kuri aicina skolēnus doties pie skolas bibliotekāres, lai viņa parādītu, kā pareizāk meklēt informāciju, kā atrast pareizos atslēgvārdus un izmantot datubāzes. Zarah par šādu pavērsienu ir ļoti priecīga, taču atzīst, ka vēl tāls ceļš ejams, lai sadarbība ar skolotājiem būtu laba.

Bibliotēkas mediju eksperts, kuram patīk meklēt informāciju

Jeremiah O’Sullivan ir skolas bibliotēkas mediju eksperts, kurš strādā nelielā starptautiskā skolā Katmandu, Nepālā. Jeremiah ir bakalaura un maģistra grāds pedagoģijā. Pirms darba skolas bibliotēkā viņš pasniedza matemātiku un sociālās zinības. Skolā, kurā viņš strādā, mācās 240 skolēni – 120 ir pamatskolas skolēni un 120 vidusskolas skolēni. Puse no skolēniem ir no dažādām pasaules valstīm. Lielākā daļa viņu vecāku ir diplomāti. Paralēli darbam bibliotēkā Jeremiah pasniedz divas mācību stundas dienā pamatskolas skolēniem. Stundu un mācību plāns tiek sagatavots tiešsaistē, jo ne vienmēr ir iespēja sanākt visiem skolotājiem kopā. Tas ir ērti un moderni. Skolotāji ir pateicīgi, ka Jeremiah ir tik zinošs tehnoloģijās un spēj piemeklēt ērtākos rīkus, lai būtu vieglāk plānot un pasniegt mācību stundas. Par vienu no savām labākajām prasmēm Jeremiah uzskata informācijas meklēšanu. Vislielākais prieks viņam par skolēniem, kuri no pasīviem lasītājiem ir kļuvuši par aktīviem lasītājiem.

Skolotājs-bibliotekārs, kura misija ir veicināt informācijpratīgu jauno paaudzi

Zakir Hossain ir skolotājs-bibliotekārs starptautiskā skolā, pētnieks, mūžizglītības entuziasts no Vjetnamas. Viņam ir bakalaura grāds politoloģijā, filozofijā un vēsturē un maģistra grāds bibliotēkzinātnē. Aktīvi darbojas dažādās organizācijās un biedrībās, ir ceļošanas, reālistiskās daiļliteratūras un interneta piekritējs. Savu karjeru skolā sācis kā skolotājs. Vjetnamā un Zakir dzimtenē Bangladešā skolu bibliotēkas netiek pienācīgi novērtētas – bieži vien skolā tādu nemaz nav, vai arī – ja ir, tajās nestrādā kvalificēts bibliotekārs. Skolu bibliotēkās, kuras atrodas lauku teritorijās, grāmatu skaits ir ļoti mazs, trūkst finansējuma bibliotēku labiekārtošanai. Skolas bibliotēkā Zakir ir divas atbildības – bibliotekārie darbi un informācijpratība, kā arī dažreiz viņš organizē mācību stundas bibliotēkā. Ikdienā viņš strādā viens pats, taču pāris reizes mēnesī nāk asistents, kurš palīdz veikt jauno grāmatu katalogierakstus un citus bibliotekāros darbus, kurus Zakir nav paspējis izdarīt. Zakir regulāri tiekas ar skolēniem, kuri ir pieķerti plaģiātismā – viņš skaidro rīcības sekas un atgādina, kā jāmeklē informācija. Kā veiksmīgākās aktivitātes bibliotēkā Zakir min skaļo lasīšanu, mūžizglītības popularizēšanu, skolēnu informēšanu par akadēmisko godīgumu, citēšanas nozīmīgumu un meklēšanas iespēju dažādību. Visas šīs aktivitātes bibliotekārs piedāvā saviem skolēniem.

Secinājumi

Āzijā skolu bibliotekāri ir ļoti dažādi, taču visi ir sava darba entuziasti. Vieni pilda savus darba pienākumus atbilstoši darba līgumam, taču citi dara daudz vairāk, jo vēlas, lai skolēni būtu izglītoti, informācijpratīgi un digitālpratīgi. Āzijas lauku teritorijās skolu bibliotēku lielākoties nav, bet ja ir – tās ir mazas, ar nepietiekamu krājumu un neizglītotu bibliotekāru.

Skolu bibliotekāri izprot mūžizglītības nozīmīgumu un ar savu piemēru to rāda skolēniem un skolotājiem. Skolas bibliotekāram ir nepārtraukti sevi jāpilnveido, jāapgūst jaunas prasmes un jāizglīto arī citi. Tas ir grūts uzdevums, taču mērķis ir ilgtspējīgs, cēls un nozīmīgs visai sabiedrībai.

Lai skolas bibliotekārs varētu realizēt savus plānus, ir nepieciešams atbalsts no skolas direktora, skolotājiem un skolēniem. Sadarbības rezultātā veidojas spēcīga komanda, kurai rūp skolēnu attīstība un ir vēlme sagatavot viņus veiksmīgai pieaugušo dzīvei.

 

Rakstu sagatavoja:
Madara Freivalde
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
e-pasts: madara.freivalde@lnb.lv