Pasākuma vadmotīvs bija ietverts trīs atslēgvārdos – “Sadarbība, zināšanas, radošums – mūsdienu bibliotekāra izaicinājums”.

 

Šī gada saietā piedalījās liels speciālistu skaits – ieskaitot organizatorus un lektorus, ap 120 cilvēku. Bija pārstāvēti visi Vidzemes reģioni. Saietu kuplināja arī viešņas no Kurzemes — Liepājas Centrālās Zinātniskās bibliotēkas Projektu koordinācijas nodaļas vadītāja, metodiķe Anita Zūna un konkursa “Drošs internets” laureāte, Valtera filiālbibliotēkas darbiniece Ērika Korāte. Pasākuma galvenā organizētāja kopā ar LBB VN valdi bija Ogres Centrālā bibliotēka (OCB), kas LBB pievienojusies 2009.gadā. OCB bija parūpējusies gan par finansiālu, gan morālu Ogres novada pašvaldības atbalstu šim pasākumam. Katrs dalībnieks saņēma dāvanā mapīti, bloknotu un pildspalvu ar novada simboliem.

 

Tradicionāli pasākumu ievadīja novada pašvaldības, kultūras darba vadītāju apsveikuma vārdi. Novada domes priekšsēdētāja Vita Pūķe cildināja bibliotekārus par to, ka viņi prot efektīvi izmantot modernās informācijas tehnoloģijas ne vien paši, bet iemāca tās lietot arī iedzīvotājiem. Īpaši viņa izcēla Lauberes pagasta bibliotēkas vadītāju Maigu Livčāni, kura sadarbībā ar vietējo mākslinieci un jauniešiem iekārtojusi radošo izpausmju telpu jauniešiem. Gadiem ar neatslābstošu entuziasmu darbojas arī Madlienas bibliotēkas un Meņģeles bibliotēkas vadītājas.

 

Novada pašvaldības kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka slavēja bibliotekārus kā saprotošus sadarbības partnerus un, novēlot viņiem izbaudīt satikšanās prieku, gūt jaunas atziņas un aizmirst uz brīdi ikdienas rūpes, katrai bibliotēkai dāvināja novada dzejnieku vārsmu krājumu “Sirdsdoma”. Tajā iekļauta arī pedagoga, žurnālista Ulda Prancāna dzeja — autors bija pasākuma dalībnieku vidū, lai iegūtu informāciju saieta atspoguļošanai laikrakstā “Ogres Vēstis”, kur viņš darbojas kā korespondents un nereti raksta arī par novada bibliotēku notikumiem.

 

Ogres reģiona kultūrvēsturiskie objekti

 

OCB direktore Maruta Jēkabsone ar lepnumu uzsvēra, ka Ogres reģionā, Ikšķiles novadā atrodas Latvijas ģeogrāfiskais centrs, no kura netālu fiksēts arī Baltijas ģeogrāfiskais centrs. Katra novada (Ikšķiles, Ķeguma, Ogres, Lielvārdes) centrā ir pilsēta — visas sagrupējušās Daugavas labajā krastā. Viena no reģiona pērlēm ir senā kūrortpilsēta Ogre, kas padomju gados pārtapusi par tekstilrūpniecības centru, tās savrupmāju lepno nošķirtību papildinājis vienveidīgu piecstāvu blokmāju rajons rūpnīcas “Ogres trikotāža” strādniekiem. Nianse, ko saieta otrajā dienā pavēstīja Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbiniece — blokmāju celtniecībai nepieciešamās grants ieguvei ticis krietni noplicināts pilsētas augstākais — Ķentes pilskalns, no kura virsotnes pirms norakšanas varēja pārlūkot visu tuvējo apkārtni. Par laimi, padomju ierēdniecības izdoma nav aizsniegusies līdz Ogres grīvai — tās gleznainā ieteka likteņupē Daugavā ir aplūkojama ikvienam, kas šķērso Ogres tiltus.

 

M.Jēkabsone attēlos demonstrēja reģiona interesantākos apskates objektus: svētā Meinarda salu Ikšķilē, kur pirms vairāk nekā 800 gadiem augustīnietis Meinards sāka celt pirmo zināmo kristīgo baznīcu Latvijas teritorijā. Augustā, kad notiek Rīgas hidroelektrostacijas iekārtu pārbaude un ūdenskrātuvē tiek pazemināts ūdens līmenis, līdz salai var aizstaigāt kājām. Paula Kundziņa projektētā un pirmās Latvijas Republikas laikā celtā Ikšķiles evaņģēliski luteriskā baznīca, kurā trīsdesmit gadus (1968-1998) atradās LNB depozitārijs; Nāves sala, kas atstājusi neizdzēšamas pēdas Latvijas vēsturē smago Pirmā pasaules kara cīņu dēļ. M.Jēkabsone atgādināja, ka Ķeguma novadā atrodas vecākā Latvijas HES, kas uzcelta 1940. gadā (tās teritorijā atvērts arī Enerģētikas muzejs). Motosporta cienītājiem būs pazīstama trase “Zelta zirgs”, kur regulāri notiek arī pasaules līmeņa sacensības šajā sporta veidā. Katram latvietim apmeklējama Lielvārde. Ne tādēļ vien, ka šeit dzīvojis un varoņeposu “Lāčplēsis” uzrakstījis dzejnieks Andrejs Pumpurs, viņa dzīvei un daiļradei veltītajā muzejā apskatāma arī mītiem apvītā Lielvārdes josta. Padomju gados, dzejnieka dzimšanas dienā 22. septembrī muzeju gluži kā svētvietu apmeklēja simtiem latviskās dzīvesziņas un folkloras cienītāju. Kad 1988. gadā tika svinēta eposa pirmizdevuma simtgade, šeit pēc vairāk nekā 40 gadu pārtraukuma, pirmoreiz publiski tika pacelts līdz tam aizliegtais sarkanbaltsarkanais karogs. Lielvārde ir Rīgas vienaudze, arī dibināta 1201. gadā un tajā celtā ordeņa pils, no kuras gan atlikušas vien drupas, ir vecāka nekā Rīgā. Netālu no mūra pils drupām un Pumpura muzeja slejas Uldevena — no tēstiem baļķiem celta pils, ko kopā ar vietējiem amatniekiem senlatviešu stilā būvē un iekārto mākslinieks Agris Liepiņš. Pils apmeklējums ļauj ne tikai iepazīt senlatviešu sadzīves apstākļus, bet uzlaikot viņiem raksturīgu apģērbu un izmēģināt viņu ikdienas piederumus.

 

Ogres novada apceļotājus direktore aicināja izstaigāt Lazdukalna dendroloģisko parku Pārogrē. Tā labiekārtošana un papildināšana ar citzemju augiem pirms vairāk nekā 30 gadiem bija vienas ģimenes iniciatīva, bet tagad tajā iesaistījusies visa sabiedrība. Jāpiebilst, ka saieta otrajā dienā konferences dalībniekiem bija iespēja skatīt Lazdukalnu pašu acīm. Lazdukalns patiešām viscaur noaudzis lazdām, tas valdzina ar lielu skujkoku dažādību, sakoptību un krāšņām divu krāsu ūdensrozēm parka dīķī. Uzņēmīgākie uzkāpa arī parka skatu tornī, lai palūkotos uz Daugavu un Ogri no zilo kalnu perspektīvas.

 

Progresa un radošuma zīmē

 

Pēc reģiona kultūrvēsturiskā apskata saieta programma ievirzījās filozofiskā gultnē. Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova aicināja iedziļināties progresa vērtībā. Progress jeb attīstība ir jēdziens, kas mūsdienās atskan no gandrīz visām tribīnēm, tas ir mūsu galvenais pilnveides dzinulis — strādāt arvien vairāk un efektīvāk, lai dzīvotu arvien labāk. Paradokss: straujais dzīves ritums, nebeidzamās pārmaiņas un vajadzība reaģēt uz tām arvien ierobežo laiku, ko vēlamies un varam veltīt apkārtējās vides procesu un sevis paša apjēgsmei. Tehnoloģiskais un intelektuālo sasniegumu progress kļūst aizvien straujāks, taču cilvēces ētiskās problēmas paliek nemainīgas jau tūkstošiem gadu, tas nereti noved pie ekoloģiskām un ekonomiskām katastrofām. Tehnoloģisko iespēju pārpilnības laikmetā cilvēces vairākums nevar justies komfortabli, jo tam pietrūkst gan laika, gan drošības, gan tīras vides, patiesu, dziļu un skaistu pārdzīvojumu, piederības sajūtas, situāciju iepriekšparedzamības, pasaules integritātes izjūtas. Bibliotekāru uzdevums ir apzināties šo deficītu kopumu un jēgpilni uz tiem reaģēt, uzsvēra LBB priekšsēdētāja.

 

LNB direktors Andris Vilks pievērsās vēl vienam aktuālam jēdzienam “radošums”. Tas caurvij pārvaldes iestāžu dokumentus kā buramvārds, kas varētu mūsu valsti izvest no krīzes un stagnācijas un nodrošinātu nemitīgu progresu. Pēdējā laikā radošumam veltītas gan vairākas “mācībgrāmatas”, gan neskaitāmi semināri un konferences. Taču nav skaidrības par šī jēdziena saturu, tā interpretācijas ir ļoti atšķirīgas. Šķiet, nav arī gatavas receptes, kā kļūt un būt radošam. Varbūt tā nemaz nav vajadzīga, galvenais, saskatīt darbošanās iespējas un sadarbības partnerus savā vidē? — klātesošajiem retoriski vaicāja lektors. 2012. gada 14. martā radošuma nedēļas ietvaros vairāki ministri parakstīja nodomu protokolu par sadarbību Radošās Latvijas platformas izveidē, “lai sekmētu radošā potenciāla apzināšanu un izmantošanu Latvijas konkurētspējas stiprināšanā, tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā” . Tālab iecerēts pārskatīt radošo industriju sektoru, līdz šim tajā bija iekļautas nozares, kurās radītās kultūras vērtības var pārvērst produktos un pārdot. Diskusijā piedalījās pētnieki no Lielbritānijas, kas piedāvāja plašāku radošo industriju sektora traktējumu — tas ietver aktivitātes, kurām ir vērtībrades potenciāls, veidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu. Tajā iekļautas 11 dažādas nozares, 26 profesiju grupas. To skaitā līdzās rakstniekiem, komponistiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību vadītājiem, arhitektiem atrodami arī bibliotekāri, viņu palīgi, arhīvisti un muzeju speciālisti.  Šķiet, ka sektora aplūkojums iesaistīto profesiju kontekstā ir daudzkārt precīzāks par analīzi nozaru kontekstā, jo ne visi radošo industriju sektorā strādājošie veic radošu darbu, savukārt daudzi radošo profesiju pārstāvji darbojas ārpus definētā sektora. Latvijas bibliotekāru uzdevums ir raudzīties, lai radošuma veicināšanas stratēģijās un citos dokumentos netiktu piemirsts bibliotēku potenciāls. A.Vilks klātesošos iepazīstināja ar LNB vēstījumu, kas tika nolasīts 14. marta diskusijā. Tajā uzsvērta bibliotēku loma indivīda intelektuālajā izaugsmē, viņa radošo iespēju atraisīšanā. Cerams, ka vēstījums tiks publicēts, lai to varētu izmantot nozares programmatisko nostādņu veidošanā.

 

Un tomēr — vai “radošumu” vajag birokratizēt un institucionalizēt? Vai radošums neizriet no cilvēka brīvības izjūtas? Cik brīvs mūsdienu Latvijā var justies indivīds? Nav runa par iespēju anonīmi apvainot līdzcilvēkus interneta komentāros vai pārkāpt satiksmes noteikumus un palikt nesodītam. Manā skatījumā īsta brīvība ir tad, ja sabiedrība ļauj cilvēkam būt tādam, kāds viņš ir vai vēlas būt — arī citādam, atšķirīgam un tomēr viņu uzklausa, respektē, atzīst par draudzības un mīlestības cienīgu.

 

Ar padomiem projektizstrādē, sabiedriskajās attiecībās neskopojās arī žurnālists, rakstnieks, Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) Literatūras nozares priekšsēdētājs, Latvijas Televīzijas raidījumā “100 g kultūras” vadītājs Arno Jundze. Viņš uzsvēra, ka nacionālās literatūras popularizēšana ir viena no VKKF prioritātēm, tādēļ bibliotekāriem ir lielas iespējas gūt no tā finansējumu rakstnieku un lasītāju tikšanās sarīkojumiem. Ņemot vērā sīvo konkurenci starp līdzvērtīgiem projektiem, pasākumu plāniem jābūt saskaņotiem ar literātiem, izmaksu tāmēm — precīzām. A.Jundze arī aicināja bibliotekārus uzstājīgāk reklamēt savus pasākumus medijiem, lai gūtu plašāku sarīkojumu publicitāti. Ielūgums nosūtāms ne vien pa e-pastu, bet  izteicams mutiski, nekautrējoties žurnālistiem piezvanīt. Mūsdienās — jo esi uzstājīgāks, jo lielākas iespējas tikt pamanītam. Komunikācijā ar medijiem gan jāievēro divi pamatnosacījumi: informācija par pasākumu iesniedzama savlaicīgi (vismaz divas nedēļas iepriekš), vēstij jābūt lakoniskai un skaidrai — jau sākumā norādot, kad, kur, kas, kādēļ un kā notiks. Klātesošie vēlējās dzirdēt  A.Jundzes viedokli arī par literatūru. Rakstnieks atzina, ka būtu nepieciešams daudz vairāk recenziju par jaunākajiem izdevumiem nekā šobrīd pieejams, jo bibliotekāriem, skolotājiem un citiem interesentiem tās palīdz orientēties lielajā grāmatu piedāvājumā. Diemžēl mediji tās publicē nelabprāt, jo kultūras informācijai ir daudz mazāk patērētāju nekā, piemēram, sporta apskatiem. Rakstniecībai nekad vairs nebūs tāda prestiža un reklamēšanas iespēju kā padomjlaikos, kad rakstnieki tika uzklausīti un daudzināti kā nācijas garīgie vadoņi bez formālās varas, ļaudis stāvēja rindā, lai iegādātos biļetes uz literārajiem pasākumiem, atzina A.Jundze. Tomēr arī mūsdienās ir autori, piemēram, Inga Ābele, Nora Ikstena, kuru darbi varētu kļūt par latviešu literatūras zelta klasiku, uzsvēra lektors. Tas liecina, ka nacionālajai literatūrai ir nākotne.

 

Pēc šīs sarunas notika LBB VN vadības vēlēšanas. Lielā vienprātībā par priekšsēdētāju atkal tika ievēlēta Gunta Romanovska, kas šajā amatā darbojas jau kopš VN izveides. Izmaiņas netika ieviestas arī VN valdes sastāvā, kur pārstāvēti visi Vidzemes reģioni.

 

Saieta pirmā diena noslēdzās ar emocionāli piesātinātu aktiera Jāņa Paukštello koncertu, kurā viņš runāja Imanta Ziedoņa vārsmas un dziedāja latviešu autoru dziesmas. Bibliotekāri varēja iegādāties Līgas Blauas grāmatu par Jāni Paukštello “Tintē, bet balts” (Jumava, 2011) un iegūt aktiera autogrāfu. Vēlāk bija iespēja izdziedāties Cēsu Centrālās bibliotēkas jauno speciālistu ģitārspēles pavadījumā. Daļa dalībnieku deva priekšroku sarunām, sēžot tvaika pirtī, saunā vai gremdējoties džakuzi vannā.

 

Kā kļūt laimīgam?

 

Uzdrošināšanās dzīvot saskaņā ar saviem principiem un vērtībām kā veiksmes (laimes?) priekšnoteikums — šī atziņa caurauda arī lekcijas par laika un stresa pārvaldību, ko otrajā dienā sniedza vadībzinātņu doktors, Latvijas Universitātes un Semināru un konsultāciju centra lektors Andris Putniņš. Neraugoties uz pieaugošo bibliotekāru darba slodzi, ko nosaka bibliotēkas kā informācijas, kultūras un komunikācijas centra daudzfunkcionalitāte, bibliotekāri spiesti regulāri iesaistīties daudzās, no “augšas” uztieptās kampaņās, pametot novārtā obligātos ikdienas pienākumus. Nespēja tikt galā ar darbiem, ko mēs uzskatām par patiesi svarīgiem, rada sasprindzinājumu, kas, ilglaicīgi saglabājoties, var neatgriezeniski iedragāt mūsu veselību. Lektors ieteica bibliotekāriem pašiem skaidri definēt bibliotēkas funkciju robežas, protams, saskaņojot savu amatpienākumu spektru ar pārvaldes iestādēm. Profesors mudināja bibliotekārus segmentēt lietotāju grupas, izceļot prioritārās kategorijas un veltot tām vislielāko uzmanību. Viņš arī atgādināja principu, kas atvasināts no itāļu inženiera un ekonomista Vilfredo Pareto (1848- 1923) pētījumiem: 20% darba laika var paveikt 80% darba apjoma. Tādēļ būtu vēlams nodrošināt sev iespēju ik dienu pāris stundas pastrādāt netraucēti. Profesors pajokoja, ka šajā ziņā ieguvēji ir ļaudis, kas rītos ceļas agrāk par citiem un vienatnē var nodoties intensīvam darbam. Visiem pazīstams būs arī princips, kas ieguvis nosaukumu “Eizenhauera matrica” (Dvaits Eizenhauers bija ASV 34. prezidents) — pirms ķeries pie darbiem, izplāno to optimālāko veikšanas secību. A.Putniņš arī uzsvēra, ka ikvienam cilvēkam nepieciešama atslodze no darba. Tiem, kam allaž tai pietrūkst laika, jāieklausās sevī un jānoskaidro, kā īsajā brīvbrīdī visefektīvāk atpūsties. Viņš aicināja sekot amerikāņu psihologa Ērika Berna (1910–1970) padomam un ik pa laikam izanalizēt savas dzīves ritumu. Vispirms izveidojams grafiks, kurā atspoguļojamas tās jomas, kurām veltām savu laiku. Pēc tam noskaidrojams, kuriem sektoriem atvēlam visvairāk laika; kuros sektoros ir mums nozīmīgākie cilvēki un cik daudz laika viņiem dāvājam; vai ļaudis, kuriem veltām visvairāk laika un enerģijas, mums atbild ar to pašu? Pēc šīs analīzes pilnveidojams dzīves scenārijs, kurā fiksējams arī dzīves mērķis, prioritātes un plāns to īstenošanai.

 

Bibliotēku aktualitātes

 

Kā jau ierasts, VN konferencēs, dalībnieki tika iepazīstināti ne vien ar vietējo kultūrvidi, bet arī bibliotēku darbu. M.Jēkabsone uzsvēra, ka reģionā darbojas divas konkursa Gaismas nesējs laureātes: Maiga Livčāne, kas titulu ieguva 2009. gadā un Ikšķiles novada Tīnūžu bibliotēkas vadītāja Ludmila Jēkabsone, kas kļuva par gaismas nesēju gadu vēlāk. Reģiona bibliotekāru personāls (54 darbinieki) papildinās arī ar jauniem akadēmiski izglītotiem speciālistiem. 2011. gadā Lielvārdes pilsētas bibliotēkā darbu uzsākusi Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas absolvente Laura Ose, divas viņas kolēģes novadā turpina akadēmiskās izglītības ieguvi nozarē Latvijas Universitātē, bet viena studē bibliotēku zinības Latvijas Kultūras koledžā. M.Jēkabsone pauda prieku arī par Birzgales pagasta bibliotēku, kas pērnā gada nogalē pārcelta uz izremontētām, gaišām un siltām telpām, kur iekārtots arī bērnu stūrītis. Līdz tam bibliotēka atradās vienā ēkā ar veikalu un netika pienācīgi apkurināta. Bibliotēku informācijas sistēma “Alise” ir 15 bibliotēkās, reģiona kopkatalogā parādīti 80% bibliotēku krājuma. 8 bibliotēku resursi katalogā atspoguļoti pilnībā. Šogad noslēgusies reģiona bibliotēku atkārtotā akreditācija, kas gan pašiem, gan vērtētājiem ļāvusi konstatēt kā sasniegumus, tā nepilnības. OCB uz citu bibliotēku fona spilgti izceļas ar speciālu, atraktīvu mācību programmu pirmskolas vecuma bērniem. Uz mācībām viņi tiek aicināti vienu, divas reizes mēnesī, lai apgūtu noteiktu tēmu. M.Jēkabsone pauda bažas par to, ka krītas bibliotēkās lasošo bērnu skaits, arī literatūras izsniegums. Tas izskaidrojams gan ar vispārējo bērnu skaita samazināšanos, gan plašajām brīvā laika pavadīšanas iespējām (grāmatu lasīšanu aizstāj datorspēles, TV pārraides u.c.).

 

Daudz jaunu atziņu varēja iegūt arī bibliotekāru pieredzes apmaiņā. Maiga Livčāne stāstīja par Lauberes bibliotēkas piedalīšanos Zemkopības ministrijas un biedrības “Zaļās mājas” konkursā “Mans mazais pārgājiens”, kura mērķis ir papildināt skolēnu zināšanas par mežu un tā izmantošanas iespējām. Arī daudzi lauku bērni nepazīst kokus, atzina enerģiskā bibliotekāre. Lai sastādītu Lauberes mežu bagātību aprakstu, skolēni iepazina tuvējo apkārtni, kopā ar bibliotekāri sameklēja nepieciešamo informāciju interneta resursos u.c. materiālos. Bija arī dzejas lasījums, kurā, klausoties dzejas rindās, skolēni origami tehnikā no papīra locīja putnus. Kad no Zemkopības ministrijas tika saņemti godaraksti un uzlīmes, tika nolemts piedalīties arī šī gada konkursā.

 

Savukārt Alsviķu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Meļķe stāstīja par senioru apmācību datoru un interneta lietošanā. Šim darbam bibliotekāre veltījusi vairākus simtus darba stundu, un atzīst, ka tas devis abpusējs labumu: bibliotēka ieguvusi vairākus desmitus jaunu lasītāju, bet kursu dalībnieki — jaunas zināšanas, komunikācijas iespējas un draugus. Tādēļ viņi jau pauduši bibliotekārei vēlmi “atkal kaut ko pamācīties”. Bibliotēka ir īstā vieta, kur rasties un uzziedēt brīvas, nereglamentētas mācīšanās priekam!

 

Ogres un Tīnūžu vērtības

 

Saieta izskaņā dalībnieki varēja apmeklēt gan Tīnūžu pagasta bibliotēku, gan turpat līdzās Ikšķiles novada kultūras mantojuma centru “Tīnūžu muiža”, gan Ogres Vēstures un mākslas muzeju. Tīnūžu centrs iepriecināja ar glītām restaurētām muižas ēkām, renovēto tautas namu. Kaut nelielas, bet gaišas un glītas ir pagasta bibliotēkas telpas tautas nama pirmajā stāvā. Bibliotekāre uzskata, ka finansējums krājuma papildināšanai ir pietiekams, jo pērn iegādātas vairāk nekā 450 grāmatu, arī periodikas piedāvājums ir plašs. Interesi piesaistīja telpas centrā izliktā “Ikšķiles almanaha” trīs laidieni (2005, 2007, 2010), kuros publicēti izsmeļoši pazīstamu Latvijas un arī ārvalstu speciālistu raksti par novada, tajā skaitā kultūras biedrību un bibliotēku vēsturi. Prieks, ka almanahi pilnībā publicēti internetā un izlasāmi novada pašvaldības vietnē http://www.ikskile.lv/lv/novads/almanahs. Ne katrs Latvijas novads var lepoties ar tāda līmeņa turpinājumizdevumiem novadpētniecībā, turklāt mūsdienās! Tādējādi Tīnūžu bibliotēka ir viena no retajām pagasta bibliotēkām, kuras vēsture ir ne vien padziļināti izpētīta, bet arī publicēta plaši pieejamā izdevumā.

 

Pārsteidzoši atraktīva bija arī kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” ekspozīcija, kurā izmantoti gandrīz vai vienīgi Nāves salā izraktie I Pasaules kara dalībnieku sadzīves piederumi, ieroči un kaujas munīcija. Pēc šī muzeja apmeklējuma bija jāsecina — ar neierastiem un moderniem informācijas izteiksmes līdzekļiem var panākt daudz spēcīgāku iespaidu nekā, demonstrējot vērtīgiem priekšmetiem piekrautas vitrīnas. Arī Ogres Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija nebija liela, taču tai bija savs kolorīts: “Juliuss Blūthner” firmas pašspēlējošās klavieres ar skaistiem akokgriezumiem, izgatavotas pirms gandrīz 120 gadiem, vairāk nekā 90 gadus vecs putekļsūcējs un matu fēns — visi priekšmeti funkcionējoši! Vairāki vecmeistaru darbi : Vilhelma Purvīša “Rīga — Citadele”, Kārļa Hūna skice “Krogā” un Kārļa Brencēna glezna “Sievietes galva”.

 

Saieta dalībnieki varēja doties mājup ar gandarījumu: krietni papildināta zināšanu bagāža, gūts estētisks baudījums, iepazīstot Turkalnes, Tīnūžu un Ogres skaistumu, nostiprinātas draudzības saites ar kolēģiem. Tās ļaus gan paplašināt sadarbību, gan kļūt vēl radošākiem.

 

Paldies Guntai Romanovskai un Marutai Jēkabsonei par iespēju piedalīties saietā.

 

Uz tikšanos nākamgad Valmieras novadā!

 

Raksta pilnā versija tiks publicēta žurnāla “Bibliotēku Pasaule” 57. numurā.

 

Pasākuma fotogrāfijas aplūkojamas Limbažu Galvenās bibliotēkas tīmekļa vietnē.