Pilna informācija par kultūras kanonu, tā nozaru sarakstiem ar atlases kritēriju un sarakstos iekļauto vērtību skaidrojumiem aplūkojams kultūras kanonu mājaslapā "www.kulturaskanons.lv", kur ikvienam ir arī iespējams izteikt savu viedokli par katras nozares sarakstos iekļautajām kultūras vērtībām.
 
Darbs pie kultūras kanona veidošanas tika sākts pagājušā gada nogalē, kad tika izveidota ekspertu darba grupa septiņās nozarēs – arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas un vizuālā māksla.
 
Kā šodien žurnālistiem pastāstīja kultūras kanona patronese un vizuālās mākslas ekspertu darba grupas vadītāja Māra Lāce, sākotnēji pret Latvijas kultūras kanona izveidošanu bija jūtama pretestība, jo ne vienmēr visu lietu salikšana pa plauktiņiem noved pie labiem rezultātiem.
 
"Valstis mēģina identificēt un nosaukt lietas, ar kurām var lepoties un ar kurām šī valsts ir izceļama pārējo valstu vidū. Kultūras kanona izveidošanai katrā nozarē tika atlasīti izcili katras nozares eksperti. Kultūras kanona veidošanai ekspertu darba grupām netika noteikti vienoti kritēriji darbu atlasē. Katras nozares eksperti paši lēma par vērtību atlases kritērijiem," sacīja Lāce.
 
Viņa informēja, ka vizuālās mākslas nozarē eksperti par pamatu noteica skatīt un vērtēt tikai jau mūžības ceļos aizgājušo mākslinieku darbus. Šobrīd sarakstā ir iekļautas 32 vērtības, kas parāda autorus un atsevišķus mākslas darbus, kuri, pēc ekspertu domām, ir devuši nozīmīgus impulsus vizuālās kultūras jomā Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimta beigām.
 
Savukārt arhitektūras un dizaina ekspertu darba grupas vadītājs Jānis Dripe uzsvēra, ka katrā cilvēkā dzīvo savs kultūras kanons, kas ir kultūras vērtību orientieris. Pašlaik arhitektūras un dizaina nozares ekspertu komisija piedāvā 31 arhitektūras un dizaina vērtības sarakstu, kas izveidots kopīgās apspriedēs.
 
Apmainoties viedokļiem un precizējot faktus, eksperti diskutēja par izvirzīto vērtību nozīmi un kvalitāti. Sarakstā iekļauts daudzveidīgs vērtību kopums no sendienām līdz mūsdienām, kur ir gan viens īpašs objekts, gan autors vai autoru grupa ar vairākiem vērtīgiem darbiem. Eksperti strādāja ar pārliecību, ka kultūras procesā vienlīdz nozīmīgas ir pagātnes un mūsdienu arhitektūras un dizaina parādības, gan plašu ievērību un vispārēju atzinību guvušas vērtības, gan mazāk zināmi projekti un autori, kas radījuši tikai vienu darbu.
 
Kino ekspertu darba grupas vadītāja Kristīne Matīsa norādīja, ka kino ir ārkārtīgi populārs un katram skatītājam ir savs viedoklis. "Kultūras kanons nav iepriekš paredzams popularitātes tops no tām filmām, kuras visbiežāk rāda televīzijā. Viens no kultūras kanona uzdevumiem ir runāt par mākslinieciskām vērtībām, un arī latviešu kino jomā ir nozīmīgas lietas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nav kļuvušas tik populāras," sacīja Matīsa.
 
Šajā jomā ekspertu galvenais uzdevums kino darbu atlasē bija uzsvērt mākslinieciskas kvalitātes un dažā gadījumā filmas pat izcelt no aizmirstības. Sarakstā iekļautas arī filmas, kas kļuvušas par pagrieziena punktiem Latvijas kinovēsturē vai arī savā laikā, autoriem par to bieži pat nenojaušot, perfekti iekļāvušās pasaules tendenču kontekstā vai pat apsteigušas to.
 
Vērtējot Latvijas filmu nozares mantojumu, nolemts neiet vieglāko ceļu un neiekļaut kanonā parādības, piemēram, Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu, vai personības. Jo citādi Latvijas kinomākslā, kuras mūžs, salīdzinot ar citām mākslām, ir īss, pavisam vienkārši varētu izvēlēties 12 režisorus, bet 30 izcilus talantus nemaz nevarētu sameklēt. Protams, tādā veidā esam sev sarežģījuši dzīvi un droši vien piedzīvosim asas diskusijas, bet jau tagad ir skaidrs, ka filmu nozares sarakstā noteikti nevarēs tikt iekļautas, teiksim, trīs vai četras Jāņa Streiča vai Herca Franka filmas, tāpēc zināma priekšatlase veikta, sagatavojot jau sarakstu ar šīs nozares 30 kultūras vērtībām, norādīja Matīsa.
 
Savukārt literatūras nozares sarakstā iekļauti nevis konkrēti darbi, bet gan personības, kuru devumu literatūrā raksturo darbi. "Jābalstās ir nevis uz konkrētiem tekstiem, bet uz personībām, jo kultūras kanonā literatūru nespēj reprezentēt atsevišķi teksti," sacīja literatūras ekspertu darba grupas vadītājs Guntis Berelis.
 
Viens no galvenajiem tekstu atlases kritērijiem, par kuru ekspertu darba grupa bija puslīdz vienprātīga, bija, ka izcils rakstnieks ir tāds, kas atļaujas pārkāpt robežas un izmainīt priekšstatus par to, kas ir, ko drīkst un ko spēj literatūra. Savukārt izcils darbs ir teksts, kas savulaik un joprojām iespaido kultūru un darbojas kā citu tekstu ģenerators.
 
Savukārt mūzikas nozares eksperti sarakstu veidoja tā, lai tas dotu iespējami plašu pārskatu par vērtībām latviešu mūzikas nozarē, ar būtisku nosacījumu, ka sarakstā iekļautajiem darbiem jābūt lielākā vai mazākā mērā atpazīstamiem. Sarakstā ietverti gan akadēmiski, gan populāri darbi, līdz ar to tajā atrodams plašs autoru un darbu spektrs – no Johana Gotfrīda Mītela līdz Raimondam Paulam, žurnālistiem pastāstīja mūzikas nozares ekspertu pārstāvis Mikus Čeže.
 
Skatuves mākslas ekspertu darba grupas vadītājs Jānis Siliņš atklāja, ka šīs nozares eksperti atlasīja darbus tā, lai kultūras kanonā tiktu aptverti dramatiskā teātra, leļļu teātra, baleta un pantomīmas uzvedumi. Iekļaušanai sarakstā tika izvēlēti skatuves mākslas notikumi un personības, kas būtiski ietekmējušas teātra un baleta attīstību.
 
"Skatuves māksla it tikai tajā laikā un brīdī, kad skatītājs to redz uz skatuves un izrāde ir iekļauta teātra repertuārā. Teātra mākslā mākslas darbs ir iestudējums, kas ir daudzu komponentu apvienojums – režija, aktieru darbs, scenogrāfija, kustības un dejas, mūzika, kas tieši iedarbojas izrādes konkrētajā laikā un telpā. Tāpēc vairākām pozīcijām sarakstā ir nosaukts viens – zīmīgākais uzvedums, kurā ir gan iestudētāji, gan aktieri, bet atzīmēti arī citi minētā darba nozīmīgi iestudējumi un atsevišķas personības dažādos periodos," informēja Siliņš.
 
Savukārt tautas tradīciju nozares ekspertu darba grupas vadītāja Signe Pujāte informēja, ka šajā nozarē saraksts veidots, par pamatu ņemot divus principus – tradīciju vai to elementu reālu funkcionēšanu mūsdienu sabiedrībā un akadēmiskos folkloras izdevumus, piemēram, Barona Dainas ir simboliska vērtība, kas ir viena no nacionālās kultūras un identitātes stūrakmeņiem.
 
Kanonā iekļautās tradicionālās kultūras parādības ir nozīmīga tautas tikumisko un estētisko vērtību krātuve. Tās raksturo mūsu savdabību Eiropas un pasaules kontekstā, tai pašā laikā norādot uz universālām, daudzām tautām kopīgām sociokulturālām struktūrām – gadskārtu svētki, ģimenes ieražas un citi.
 
"Sarakstā nozīmīga vieta ierādīta amatniecības tradīcijām, kas liecina par paaudzēs pārmantotām prasmēm, iemaņām un meistarīgu, radošu to pielietojumu. Nosauktās parādības ir apliecinājums tādām nozīmīgām vērtībām kā roku darbs un radoša pašizpausme – vēlme darīt un radīt pašam, piemēram, dziedāt, muzicēt, dejot, stāstīt un darināt. Tautas tradīciju uzskaitījumā šobrīd ir iekļautas 27 kultūras parādības, un tā ir iespēja uzskaitījumu papildināt ar trim labām lietām, ņemot vērā sabiedrības ieteikumus," sacīja Pujāte.
 
Šomēnes, lai izzinātu vidusskolu un augstskolu jauniešu viedokli par kultūras kanona un tajā iekļauto vērtību atpazīstamību un uzzinātu viņu priekšstatus par Latvijas kultūras vērtībām, sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju tika veikta aptauja.
 
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe informēja, ka pētījumā tiks apkopoti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie dati. Respondentiem tika taujāts, kā viņi vērtē ekspertu katrā jomā nosauktās 30 kultūras vērtības un ko paši respondenti vēlētos iekļaut šajos sarakstos. Pašlaik vēl tikai tiek apkopoti pētījuma rezultāti, taču provizoriskie rezultāti parāda, ka no ekspertu apkopotā saraksta jauniešiem vājas zināšanas ir vizuālās mākslas jomā, kas skaidrojams ar to, ka sarakstā nav iekļauti jaunie autori, bet gan vecie.
 
Līdz nākamā gada janvāra beigām katras nozares ekspertu uzdevums ir sagatavot kultūras kanona sarakstu ar 12 savas nozares darbiem, kas pēc tam tiks apkopots grāmatā, kas būs arī nozīmīgs palīgs izglītības iestādēm.
 
Kultūras kanona grafiskā dizaina autors ir Kirils Kirasirovs. Grafiskais dizains veidots kā karodziņš – pieturzīme, kas norāda īpaši atzīmējamas vietas Latvijas kultūrvidē.
 
Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūras nozarē.
 
Kultūras kanonā tiks iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslu jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA