Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bibliotēka Jērcēnmuižā 

Sestais stāsts ir par Jērcēnmuižu. Raksta autore ir Jērcēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse, kura Jērcēnu pagastā dzīvo kopš dzimšanas, pirmos dzīves gadus – mājā, kurā tobrīd atradās Jērcēnu pagasta bibliotēka. No 7. klases jau vēlējās kļūt par bibliotekāri un strādāt Jērcēnu pagasta bibliotēkā, 1990. gadā pabeidza LU bibliotekārus, atgriezās savā pagastā un tā paša gada 1. augustā sāka strādāt Jērcēnu pagasta bibliotēkā, kas šobrīd atrodas Jērcēnmuižas freileņu mājā. Ilvija vāc, apkopo un pēta novadpētniecības materiālus, ikdienā tos iedzīvinot kultūrvēsturiskos stāstos par muižu un pagastu. 

Ja saka – Jērcēnu pagasta bibliotēka –, domājam – Jērcēnmuiža.

Ceļš līdz bibliotēkai pagastā ir saikne ar muižu kā saimniecisko centru Jaunjērcēnu un Ķeižu muižu teritorijās. Līdz 1928. gadam Jērcēnu pagasta iedzīvotājiem bibliotēka nav bijusi pieejama, bijušas tikai skolu bibliotēkas.
Vispirms skola tika atvērta Krustuļu mājās – Ķeižu muižas teritorijā, kuras īpašnieks bija Haralds fon Loudons. Savukārt Jaunjērcēnu muižas īpašnieks barons Pauls Justīns fon Krīdeners 1855. gadā ap Mārtiņiem atvēris Jaunjērcēnu pagasta skolu sava pagasta bērniem Mustiņu mājas saimnieka Jāņa Vintera dzīvoklī. 1875. gadā Jaunjērcēnu pagasta vietnieku pulks sācis spriest par jaunas skolas būvi. 1877. gadā jaunā ēka bijusi gatava, un vecā Mustiņu skola ar šo gadu beigusi darboties. Lai bibliotēkai būtu apmeklētāji, bija nepieciešams apmācīt lasītprasmē un izglītot ļaudis.

1852. gadā Pauls fon Krīdeners par 45 000 rubļiem iegādājās Jaunjērcēnu muižu (Wohlfahrtslinde) un apmetās tajā uz dzīvi ar savu ģimeni. Turpmākajos gados tika veikta muižas atjaunošana, uzbūvējot kungu māju, stalli un pārējās saimniecības ēkas un veidojot Jaunjērcēnmuižas parku. Šeit piedzima un dzīvoja trīs Krīdeneru bērni – dēls Adalberts (08.06.1857–9.11.1933) un meitas Anna (1852–1919) un Marta (1860–1944), kuras nebija precējušās. Adalberts fon Krīdeners 1900. gadā blakus kungu mājai uzbūvēja māju māsām – tā saukto freileņu māju, kura saglabājusies līdz mūsdienām.

Adalberts pamatizglītību apguvis mājmācībā, par ko nenoliedzami liecina Krīdeneru ģimenei piederošas bibliotēkas atrašanās Jaunjērcēnu kungu mājā kā fundamentāls izglītības pamats. Tas liecina arī par viņa mūža hobija – ornitoloģijas – un ornitologa profesijas izvēli. Turpmāko izglītību ieguvis Vācijā – Drēzdenē –, mācoties pie privātskolotājiem, privātā ģimnāzijā, kā arī mācījies prestižajā Karaliskajā meža akadēmijā (Königliche Forstakademie Tharandt), kuru absolvējot saņēmis mežziņa diplomu.

Adalbertam patikušas vācu komponista Riharda Vāgnera operas, tāpēc viņš regulāri apmeklējis Baireitas mūzikas festivālu. Savukārt viņa māsas Jaunjērcēnmuižas freileņu mājā savus viesu iepriecinājušas ar muzikāliem pārsteigumiem.

Pēc studijām atgriezies dzimtenē – Jaunjērcēnmuižā –, Adalberts, apsaimniekojis muižas mežus un pēc tēva aiziešanas mūžībā – visu saimniecību. Mūsdienu Latvijas teritorijā 19.–20. gadsimtu mijā ar vietējās dabas izpēti aktīvi darbojušies daži desmiti vācbaltiešu izcelsmes entuziasti. Vislielākais šādu dabas pētnieku skaits vēsturiski ir saistīts ar Vidzemi, un viens no aktīvākajiem entuziastiem bija profesionāls mežsargs barons Adalberts fon Krīdeners no Jaunjērcēnmuižas. Brīvo laiku veltījis medībām un ar tām saistītajām aktivitātēm, tostarp publicistikai. Viņa vārds ornitoloģijā ir pazīstams galvenokārt kā vairāku grāmatu autors par putniem, bet publikāciju analīze liecina par viņa interesi par dažādu medījamo sugu bioloģijas un uzvedības izzināšanu. Viņš ir autors vairāk nekā 40 publikācijām par putniem vācu valodā, kas izdotas gandrīz pusgadsimta laikā, kā arī vēl dažiem desmitiem publikāciju par mežsaimniecības jautājumiem un par medību dzīvniekiem.

Adalberta fon Krīdenera biogrāfijas pētnieks Ruslans Matrozis raksta, ka “ņemot vērā tā laika tradīcijas un Adalberta padziļināto interesi par medību literatūru, viņš noteikti bija izveidojis labu privāto bibliotēku, bet līdz šim nav atrasta informācija par tās sastāvu un turpmāko likteni juku laikos pēc 1918. gada, kad viņš uz visiem laikiem pameta dzimteni. Izdevās atrast vien informāciju, ka vismaz 1903. gadā viņam bija izveidots savs ekslibris un ka 1905. gadā viņš iestājies vācu ekslibru biedrībā. Iespējams, ka Krīdenera bibliotēka palika Jaunjērcēnu muižā un gāja bojā turpmākajos gados, atrodoties aktīvās karadarbības zonā”.

Bibliotēka noteikti atradusies kādā no Jaunjērcēnmuižas kungu mājas pirmā stāva telpām. Pieejamā telpu plānojumā varam tikai iztēloties, kurā no istabām tā bija.

1918. gada beigās Adalberts (61 gada vecumā) ar ģimeni pameta dzimteni, izceļojot uz Vāciju, un apmetās uz pastāvīgu dzīvi Jēnā. Trimdas gados Krīdeners pievērsās rakstīšanai, publicējot četras grāmatas par putniem, pārstrādājot arī divas iepriekš izdotās un izpārdotās monogrāfijas par vistveidīgajiem putniem.
Neatkarīgajā Latvijā Krīdeners bijis ievēlēts par vācu mednieku biedrības “Deutscher Jägerbund” goda biedru. Vairākos pasākumos klātesošajiem tika nolasīti viņa raksti. Pēc Krīdenera aiziešanas mūžībā 1933. gada 9. novembrī biedrība Latvijā rīkojusi viņa piemiņai veltītu pasākumu.

Nodibinoties Latvijas Republikai, agrārās reformas laikā Jaunjērcēnu muižas zemes tika sadalītas jaunsaimniekiem. Jaunjērcēnu kungu mājā piešķirtas telpas Strenču virsmežniecībai (8. iecirkņa mežniecībai), telefoncentrālei, biedrībām. Laika gaitā šī ēka pēc Krīdeneru došanās trimdā uz Vāciju bijusi vienmēr pieejama pagasta ļaudīm. Līdz Otrajam pasaules karam muižas dzīvojamās ēkas izmantotas sabiedriskām aktivitātēm.

Pagasta valdes vīri sāka domāt arī par bibliotēkas nepieciešamību pagastā. 1928. gadā Strenču Strādnieku patērētāju biedrības bibliotēka atvēra nodaļu Jērcēnos, kas strādāja ar sekmēm. Tas radīja priekšnosacījumus, lai 1929. gadā Jērcēnu pagasta valde lūgtu Kultūras fonda domei piešķirt Jērcēnu pagasta padomei tautas bibliotēkas ierīkošanai Jērcēnu pagasta namā 500–600 sējumu iesietu grāmatu komplektu. “Nams – vienstāvu ķieģeļu mūra ēka, atrodas uz pagasta pašvaldībai piederošais Jēņu mājas zemes, kuru 1865. gadā pagasta pašvaldība pirkšanas ceļā ieguvusi no bijušās Vecjērcēnu muižas īpašnieka. Pagasta nama telpas piemērotas pagasta vajadzībām un labā stāvoklī. [..] Tanīs pašās telpās 1929. gadā nodibināta pagasta padomes bibliotēka ar Kultūras fonda atbalstu un pagasta pašvaldības līdzekļiem. Bibliotēkā uz 1936. gada 1. jūliju 875 dažāda satura grāmatas ar 76 lasītājiem,” tā rakstīts 1936. gada 30. jūlija laikrakstā “Brīvā Zeme”.

Pēc Otrā pasaules kara muižas freileņu mājā tiek izvietotas kolhoza administratīvās telpas un tautas nams, ar laiku arī bibliotēkas grāmatu apmaiņas punkts. Iet laiks, un mainās bibliotēkas darbinieki, arī bibliotēka maina atrašanās vietas.

1991. gada rudenī Jērcēnu pagasta bibliotēka tiek pārvietota uz telpām blakus Jaunjērcēnmuižai. Sācies pārmaiņu laiks, kolhozi reorganizējas, freileņu mājā ir telpas ciema padomei, turpina darboties tautas nams.

1988. gadā bija veikts remonts trim telpām – lielajai zālei, tradīciju zālei un kamīnzālei, tas ļoti uzlabo muižas telpu estētiku.

Deviņdesmito gadu sākumā tiek kārtotas īpašumu robežas un dokumenti. Par Krīdeneriem nekas nav zināms, un Jērcēnu pagasta īpašuma tiesībās tiek reģistrēta daļa no Jaunjērcēnmuižas kompleksa, piešķirot nosaukumu – Jērcēnmuiža. Kungu mājas vairs nav, jo tā nojaukta 1986. gadā kā pussagruvis grausts. Ir saglabājušās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma kungu mājas fotogrāfijas. Pateicoties apkopotajiem materiāliem par muižu, radās iespēja ar pašvaldības finansējumu realizēt sapni par Jaunjērcēnmuižas kungu mājas maketu, ko izveidoja Santa Paegle 2019. gadā mērogā 1 : 25. Tas tiek eksponēts freileņu mājas verandā.

1993. gada septembrī bibliotēkai radās iespēja no netālu esošās ēkas pārcelties uz Jērcēnmuižas freileņu māju. Šeit vienā ēkā darbojas Jērcēnu tautas nams, Jērcēnu pagasta pašvaldība, Strenču mežniecība, un bibliotēkai veidojas veiksmīga sadarbība ar visām iestādēm. Šeit bibliotēka ir notikumu un aktivitāšu centrā, kā jau muižā pienākas.

1995. gada februārī ar bibliotēkas domu biedru komandas iniciatīvu un pašvaldības atbalstu sāka iznākt ikmēneša izdevums “Jērcēnu Pagasta Avīzīte/Jērcēnu Ziņas”. Daudziem atmiņā ir tikšanās ar dažādām personībām klubiņā “Pie kamīna”. 1999. gadā tika savākta un apkopota informācija par Jērcēnu pagastu. Lai tā nepaliktu sagūlusies tikai mapēs, tika izmēģināts startēt Kultūrkapitāla fondā, lai gūtu finansējumu bukleta izdošanai par Jērcēnu pagastu, mēģinājums bija veiksmīgs, un tika saņemts atbalsts pilnā apmērā. 1999. augustā Jērcēnu pagasta bibliotēka sadarbībā ar Vidzemes bibliotekāru biedrību rīkoja pirmo divu dienu saietu Jērcēnmuižā. Programma bija ļoti bagāta un piesātināta, piedalījās 58 dalībnieki – bibliotekāri no visas Vidzemes un citiem reģioniem (Jēkabpils). Tā bija uzdrīkstēšanās un izaicinājums, pēc kura bibliotēka bija pierādījusi savu vietu pagasta dzīves kultūrvidē. Pagasta iedzīvotājiem tiek rīkoti teātra un ekskursiju braucieni. 2001. gadā ar pašvaldības atbalstu tika rakstīts nākamais projekts “Informācijas centra izveide Jērcēnmuižā”. Piešķirtie līdzekļi tika izlietoti otrā stāva koridoru kāpņu remontam, pirmā stāva priekštelpas, koridora, sanitārā mezgla, vestibila – verandas remontam, apkures sistēmas modernizācijai, darba telpu iekārtošanai bibliotēkā, iegādājoties datorus, programmas, mēbeles, biroja krēslus un sedzot interneta pieslēguma izmaksas.

Vienlaikus ar ikdienas bibliotēkas pakalpojumiem un aktivitātēm bibliotēka sadarbojas ar Jērcēnu pagasta tautas namu pasākumu rīkošanā – notiek gadskārtu ieražu svētki, ģimeņu tradīciju svētki, valsts svētku un Jērcēnu pagasta svētku organizēšana, vides sakopšanas talkas.

Bibliotēka apkopojusi pagasta vēsturi, izzināta muižas vēsture un ir vēlme, lai šīs vietas skaistumu novērtē ne tikai vietējie iedzīvotāji, kuriem patīk apmeklēt freileņu māju. Latvijā ir nodibināta Latvijas Piļu un muižu asociācija, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību kultūras mantojumam – muižām. Jērcēnu pagasta vadība atbalstīja ideju iestāties šajā biedrībā, tādā veidā dodot iespēju muižai nokļūt tūrisma apritē.

2006. gada 1. martā Jērcēnmuiža kļuva par pilntiesīgu Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedri. Bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse ir tās pilnvarotā persona pārstāvēt muižu asociācijā. 2007. gadā Jērcēnmuiža pirmo reizi piedalījās akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”, uzņemot individuālos muižu apceļotājus. Tika gūta pirmā pieredze stāstīt stāstus par muižu, pagasta vēsturi un šodienu. Akcijas dalībnieki, iesūtot anketas un vērtējot apceļotās muižas, bibliotekāri Ilviju atzina par labāko stāstnieci. 2017. gadā Jērcēnu bibliotēka iekļauta arī stāstu bibliotēku tīklā. Pateicoties ornitologam un ornitoloģijas vēstures pētniekam Ruslanam Matrozim, tika iegūta informācija par Jērcēnmuižas barona nozīmi Latvijas dabas izpētē. Bibliotēka, esot muižas telpās, aktīvi iesaistījās vides izglītības popularizēšanā, pat vēl sākotnēji nezinot par muižas pēdējā saimnieka saikni ar putnu pētīšanu. Vietējie mednieki iesaistījās izglītojošo pasākumu organizēšanā – pavasarī putnu būrīšu gatavošanā, dižozola – Kaņepju ozola – sakopšanā un vides uzturēšanas pasākumos, notiek izzinoši pārgājieni uz Sedas purva takām, putnu vērošanas torni. Vietējam dabas entuziastam ir putnu izbāžņu privātkolekcija, kuras eksponāti tiek laipni atvēlēti pasākumu vizuālajam noformējumam. Kādu laiku muižas klētī atradās izstāžu zāle (2009–2022), kurā bija apskatāma putnu izbāžņu un medību trofeju pastāvīga ekspozīcija. Tā kopā ar gida stāstījumu par putniem un medību norisi Jērcēnmuižas apkaimē bija ļoti novērtēta ekskursantu – apmeklētāju vidū.

Bibliotēka ir kļuvusi par vēstnesi kultūras mantojumam, jo kopš 2007. gada tiek vadītas ekskursijas ar mērķi iedzīvināt un aktualizēt novadpētniecības materiālus. Piesaistot projekta finansējumu, ir uzšūti muižas tērpu komplekti baronam, baronesei, freilenēm un dienestmeitai, kurus izmanto, vadot ekskursijas un muižas vēsturei veltītus pasākumus. No 2022. gada, sadarbojoties ar Ruslanu Matrozi un vietējām nevalstiskajām organizācijām, tiek organizēti izglītojoši pasākumi par Krīdenera aktivitātēm un sasniegumiem ornitoloģijā Latvijas teritorijā 20. gs. sākumā. Pateicoties ekskursantiem no Vācijas, kuri palīdzēja atrast kontaktus ar Adalberta fon Krīdenera pēctečiem, Krīdeneri ļoti rezervēti, bet laipni ir dalījušies ar sava dzimtas arhīva foto materiāliem.

2012. gadā notika pirmais ”Leģendu nakts muižās” pasākums, un ik gadu tas turpinās. Pasākumu temati, kas saplūst ar papildinošo kultūras programmu: Jērcēnmuižas stāsti ar biszāļu smārdu, Mednieku namā muižas mežkungs piedāvā izmēģināt roku ģēģerēšanā, pārbaudīt savas zināšanas par “lidoņu cilti” un mācīties izmērīt “bauru laika rotu”, notiek sajūtu spēles Jērcēnmuižā un muižas parkā.

2015. gadā pēc iedzīvotāju vēlmēm bibliotēka iniciēja ārstnieciskās vingrošanas klubiņu – ārstniecisko vingrošanu sertificēta fizioterapeita vadībā. Var jau teikt, ka tas neatbilst bibliotēkas profilam, bet Jērcēnu bibliotēka aktivitāšu ziņā radusi iet netradicionālus ceļus, un izrādās, tas ir pareizais ceļš, kas citiem jaunums – Jērcēnos jau ikdiena!

Bibliotēka Jērcēnmuižā. (No bibliotēkas materiāliem)

Jērcēnmuižas freileņu māja šobrīd. (No bibliotēkas materiāliem)

Esmu pateicīga un lepna, ka gadu gaitā bibliotēkas mājvieta ir Jērcēnmuiža. Pašlaik tas pat izskatās ļoti izšķiroši, jo bibliotēka Jērcēnu pagastā ir palikusi vienīgā pašvaldības iestāde pašvaldībai piederošā ēkā. Pagasta iedzīvotājiem tā ir vieta, kur saņemt pagasta bibliotēkas pakalpojumus, saikne ar pašvaldību un kultūrtelpa pasākumiem.

Vienmēr ar lepnumu esmu teikusi, ka esmu no Jērcēniem – Jērcēnmuižas, arī Adalberts fon Krīdeners esot vienmēr lepni norādījis, ka viņš ir no Wohlfahrtslinde (Jaunjērcēnmuižas). Tik daudz vienojošu lietu no senatnes līdz šim brīdim – vides izglītība, viesmīlība – par to varam lasīt arī Adalberta laikabiedru Elzes un Rūdolfa fon Kampenhauzenu “Atmiņās no vecās Vidzemes”.

Parasti muižās ir arī savs spoks – baltās, zaļās dāmas… Mums ir mūsu muižas gars, kuru saucam par Krīdeneru, jo acīmredzot viņa enerģija ir atgriezusies dzimtajā vietā, par kuru bija atmiņas un sāpēja sirds, esot trimdā. Es un arī citi kolēģi agrāk, kad šajā ēkā bijām vairāk darbinieku, esam jutuši sargājošu KĀDA klātesamība. Un šī sajūta joprojām virmo gaisā. Savureiz viņš “spēlējas” ar datortehniku bibliotēkā, pat klaudzinot klaviatūras taustiņus, vai uzņemas rūpes par bibliotēkas apmeklētājiem – ekskursantiem, lai muižas durvis atvērtos arī ārpus darbalaika, pat bez iepriekšēja brīdinājuma.

Jērcēnmuiža – Jērcēnu pagasta bibliotēka.

Izmantotā literatūra:
1. Matrozis, Ruslans. (2024) Adalberta fon Krīdenera (1857–1933) ieguldījums ornitoloģijas attīstībā Latvijā: No ornitoloģijas vēstures. Putni Dabā, 94, 34.–41.
2. Kampenhauzena fon, Elze. (2023). Atmiņas no vecās Vidzemes: Elzes un Rūdolfa stāsts. No vācu val. tulkojusi Indra Čekstere. Rīga: Madris. 221 lpp.
3. Pinzule, Ilona. (2011). Kultūras tūrisma iespēju novērtējums Jērcēnmuižā: gada projekts. Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlība vadības fakultāte. Valmiera. 63 lpp.

Aicinām lasīt:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Strazdumuižas kungu nams
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bramberģes muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Pelču muižas pils
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bišumuiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Šlokenbekas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jērcēnmuiža

Rakstu sagatavoja:
Ilvija Ķimse
Jērcēnu pagasta bibliotēkas vadītāja (Jērcēnmuižas atslēgu glabātāja)