E-pakalpojumu dažādība un skaits ar katru gadu pieaug, taču ne visi iedzīvotāji ir gatavi tos izmantot. Lai tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ neizmanto e-vides sniegtās iespējas, tomēr būtu iespēja vienuviet un maksimāli tuvu dzīvesvietai saņemt pašvaldību un valsts iestāžu pakalpojumus, konsultācijas, kā arī praktisku palīdzību darbā ar datoru, internetu un e-pakalpojumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību jau 2015. gadā uzsāka Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla izveidi novados. VPVKAC veidoti pēc t.s. vienas pieturas aģentūras principa – tās ir pakalpojumu pieteikšanas vietas, kur iedzīvotāji vienuviet var pieteikt pieprasītākos valsts tiešās pārvaldes iestāžu pakalpojumus. Tāpat centros var saņemt konsultācijas par e-pakalpojumiem un praktisku palīdzību gan e-pakalpojumu pieteikšanā, gan darbā ar datoru, internetu, jautājumos par e-adreses izveidi u.tml., kā arī pašvaldības pakalpojumus, kurus paredzēts sniegt vienotajā klientu apkalpošanas centrā.

VPVKAC tīkla paplašināšanā nozīmīgu lomu ieņem bibliotēkas, jo bibliotēkas vienmēr ir bijušas nozīmīgi sadarbības partneri publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Iemesli, kādēļ bibliotēkas ir ļoti piemērotas vietas VPVKAC izveidei

1. Piemērota atrašanās vieta, telpas un infrastruktūra, kompetenti darbinieki

Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku tīkls veido plašu un vienmērīgu teritoriālo pārklājumu. Bibliotēkas parasti atrodas pašvaldības centrā (tātad ir ērta piekļuve), tajās jau ir izveidotas klientu pieņemšanas telpas (infrastruktūra nav jāveido no jauna). Visās pašvaldību publiskajās bibliotēkās ir pieejami datori un brīvpieejas internets. Tajās strādā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) pārzinoši bibliotekāri ar lieliskām klientu apkalpošanas prasmēm, kuri jau daudzus gadus visām iedzīvotāju grupām palīdz apgūt pamata e-prasmes un sniedz konsultācijas IKT un arī e-pakalpojumu izmantošanā (daudzās bibliotēkās pat izstrādātas un ieviestas speciālas mācību programmas lietotājiem, piemēram, datoru un interneta prasmju apguve senioriem).
Turklāt ļoti daudzi Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku bibliotekāri ir apguvuši VARAM īstenoto integrētās komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” un kļuvuši par digitālajiem aģentiem.

2. Popularitāte iedzīvotāju vidū

Gadu gaitā bibliotēkas ir kļuvušas par plašiem informācijas un pakalpojumu centriem, bibliotēkas ir arī iedzīvotājiem ierastākie publiski pieejamie interneta izmantošanas punkti. Un sabiedrība ir plaši informēta par bibliotēku piedāvājumu. Nav mazsvarīgi arī tas, ka salīdzinājumā ar citām iestādēm bibliotēkām ir apmeklētājiem ļoti draudzīgas iestādes tēls. Jo bibliotēka vienmēr ir bijusi ‘vieta, kurā visi ir gaidīti un kas visiem ir atvērta’

3. Bibliotēku lietotāji – potenciāli VPVKAC klienti

Bibliotēku lietotāju lokā ir daudzi, kam nepieciešams atbalsts e-pakalpojumu izmantošanā – gan zemnieki un uzņēmēji, gan darba meklētāji, gan cilvēki vecuma grupā virs 55 gadiem, pensionāri, bezdarbnieki u. c. sociāli neaizsargātās grupas.

4. Bibliotēkas jau līdz šim ir bijušas e-pakalpojumu pieejas punkti un atbalsta centri

Bibliotekāriem turklāt tas nav nekas jauns – arī līdz šim vairums bibliotēku sniedza un turpina sniegt atbalstu iedzīvotājiem valsts, pašvaldību un komercsabiedrību elektronisko u.c. pakalpojumu izmantošanā: konsultē un palīdz “Latvenergo” un “Lattelecom” e-pakalpojumu, internetbanku izmantošanā, dzīvesvietas deklarēšanā, elektronisko platību maksājumu pieteikumu aizpildīšanā Lauku atbalsta dienestam, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanā, projektu pieteikumu sagatavošanā, darba meklēšanā, biļešu iegādē un preses pasūtīšanā internetā utt. Bibliotēku telpas saviem pasākumiem labprāt izmanto gan pašvaldību iestādes, gan dažādas organizācijas un citas iestādes. Tajās tiek rīkotas iedzīvotāju sapulces, iekārtoti vēlēšanu iecirkņi. Daudzās bibliotēkās tiek organizētas speciālistu konsultācijas un sniegti dažādi pakalpojumi, piemēram, tiek nodrošināts Lauku atbalsta dienesta speciālista, sociālā dienesta speciālista, bankas darbinieka, pasta darbinieka, policista, pašvaldības kasiera darbs. Ir tādas pašvaldību bibliotēkas, kurās bibliotekāra amata pienākumi jau ir apvienoti ar citiem amata pienākumiem.

5. Bibliotēkas resursi – papildus pievienotā vērtība

Papildus e-pakalpojumiem bibliotēkās iedzīvotāji var saņemt ārkārtīgi plašu informacionālo pakalpojumu klāstu un piekļuvi bagātīgiem informacionālajiem resursiem.

Bet bibliotekāru vidū cirkulē arī bažas par vairākām problēmām, ierobežojumiem un riskiem, kas saistīti ar VPVKAC izveidi bibliotēkās. Tā ir gan novecojusi IKT infrastruktūra, nepietiekamas bibliotekāru zināšanas un prasmes, nepiemērotas telpas, bibliotekāru pārslodze, u.c. Tāpēc šis ir jautājums, kas bibliotekārajā vidē vienmēr ir raisījis diezgan pretrunīgus viedokļus. No vienas puses, valsts un pašvaldību e-pakalpojumu sniegšanas uzņemšanās ir iespēja gan saglabāt esošo bibliotēku tīklu, gan nostiprināt bibliotēku nozīmīgumu sabiedrībā. No otras puses, bažas par bibliotēkas identitātes apdraudējumu.

Plašāk par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu lasiet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē, kā arī rakstos “Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri – ‘vienas pieturas’ aģentūras valsts un pašvaldību pakalpojumiem” un  “Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri – jauna iespēja bibliotēkām”.

Pasākuma laikā par Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem stāstīja un uz jautājumiem atbildēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu politikas īstenošanas koordinācijas nodaļas vadītāja Maija Anspoka.

Maijas Anspokas prezentācija

Latvijas bibliotēku pieredze VPVKAC pakalpojumu nodrošināšanā

Ar Kokneses pilsētas pieredzi VPVKAC izveidē un pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī ieguvumiem vietējai kopienai iepazīstināja Kokneses pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Poiša un Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Dainis Vingris.

Kokneses bibliotēkas pieredze

Jau vairāk kā trīs gadus Kokneses bibliotēkā darbojas Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, kurā iedzīvotāji var saņemt vairākus valsts iestāžu pakalpojumus uz vietas, nedodoties uz katru valsts iestādi atsevišķi. Divi darbinieki, papildus bibliotekārajam darbam, veic klientu apkalpošanas centra pienākumus, tādejādi ir iespēja vienai otru aizvietot, nepārtraucot VPVKAC darbību.
Bibliotēkā klientu apkalpošanas centra vajadzībām ir iekārtota atsevišķa telpa, kur aizverot durvis, klients var saņemt privāti vajadzīgo pakalpojumu.

Iemesli, kāpēc VPVKAC tika iekārtots bibliotēkas telpās:

  • Jo Kokneses gadījumā, bibliotēka atrodas centrā, atšķirībā no Kokneses pašvaldības, apmeklētājiem tā ir ērtāka piekļuve.
  • Bibliotēkā jau bija sakārtota vide, atbilstošs aprīkojums, internets, zinoši, apmācīti darbinieki, kuri jau daļu no klientu apkalpošanas centra veiktajiem pakalpojumiem sniedza kā bibliotekāri, apmācot un konsultējot apmeklētājus.
  • Apmeklētājiem tā jau ir zināma vieta, kur atnākot uz klientu apkalpošanas centru, var apskatīties bibliotēkā izliktās izstādes, iepazīties ar jaunākajām grāmatām un presi, piedalīties bibliotēkas rīkotajos pasākumos, pieaug apmeklējumu skaits.
  • Nostrādā arī cilvēciskais faktors, jo pie savējiem jau ir vieglāk atnākt ar savām problēmām.
  • Plusi noteikti ir iegūtās zināšanas, jo KAC darbiniekiem notiek regulāras apmācības, bez kurām nevarētu strādāt, jo pieejamo pakalpojumu skaits arvien pieaug. Pieaug arī darbinieku atbildība par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem.
  • Par dotāciju līdzekļiem tika iegādāta jauna datortehnika: portatīvais un stacionārais dators, skeneris, kopētājs u.c. Veikts arī telpu remonts.
  • Kā mīnusu varu minēt – mazāk laika atliek bibliotekārajam darbam.

Pasākumā nevarēja piedalīties, bet savu pieredzi iesūtīja arī Ķekavas novada pašvaldības Baldones bibliotēkas vadītāja Inga Pipare un Ērgļu bibliotēkas bērnu nodaļas bibliotekāre Inga Stiebriņa.

Baldones bibliotēkas pieredze

1. Ar ko ir jārēķinās bibliotēkai, ja pašvaldība pieņem lēmumu par VPVKAC atvēršanu bibliotēkā? Kas ir mainījies?

Palielinās apmeklētāji ar dažādām problēmām, kuras iedzīvotāji nevar, nemāk un nevēlās risināt personīgi. Attiecīgi, klientu speciālistam ir jābūt ļoti zinošam jautājumos, kas saistīti ar valsts institūcijām un to sniegtajiem pakalpojumiem. No pieredzes zinām, ka cilvēkiem ir ļoti dažādas problēmas un jautājumi, ko risināt, un ne vienmēr mēs esam apmācīti un informēti par šiem jautājumiem. Piemēram, palīdzība izsaukumam un vīzas noformēšanai no dažādām valstīm, mūža pensijas polises noformēšana, dažādas valsts arhīva izziņas u.c.

Bibliotekāram palielinās zināšanu bāze, bet līdz ar to arī ikdienas pienākumi, kas ietekmē bibliotekāra pamatpienākumu veikšanu. Īpaši intensīvs un aizņemts mēnesis ir marts, kad iedzīvotāji iesniedz VID deklarācijas. Diemžēl valsts finansējums nav motivējošs, lai darbinieks uzņemtos papildus pienākumus, kur ir ļoti atbildīgi un prasa daudz specifiskas zināšanas. No pieredzes varam secināt, ka valstī bibliotekārs ir nostādīts tādā pozīcijā, ka viņš ir plaša profila speciālists, kurš ir apmācīts un jau tāpat šo visu dara, kas nebūt neatbilst patiesībai.

2. Kādi ir ieguvumi / zaudējumi bibliotēkai?

Viens no ieguvumiem ir tas, ka palielinās apmeklējumu skaits, bet par bibliotēkas lasītājiem diemžēl kļūst tikai neliels skaits apmeklētāju. Tāpat ir palielinājusies darbinieku zināšanu bāze, kas vienmēr profesionālā ziņā ir ieguvums.

Pie zaudējumiem varētu minēt faktu, ka VPVKAC darba laiks ir pakārtots bibliotēkas darba laikam un tas nozīmē, ka bibliotekāra darba laiks tiek pakārtots VPVKAC apmeklētājiem. Klienti nāk jebkurā viņiem izdevīgā laikā, līdz ar to ir grūti plānot bibliotekāro darbu, jo tas var tikt pārtraukts jebkurā brīdī.

3. Kādi ir ieguvumi, zaudējumi vietējai kopienai?

Vietējai kopienai VPVKAC ir liels ieguvumus, visi vajadzīgie pakalpojumi tiek pieteikti un atrisināti pilsētā uz vietas – nekur nav jābrauc, nekas nav jāmāk, viss tiek izdarīts ar speciālista palīdzību.

Ērgļu bibliotēkas pieredze

1. Ar ko ir jārēķinās bibliotēkai, ja pašvaldība pieņem lēmumu par VPVKAC atvēršanu bibliotēkā? Kas ir mainījies?

Esam saskārušies ar situācijām, kad klienti īsti nesaprot, kas ir klientu apkalpošanas centrs, kā arī ne visi klienti var paskaidrot, ko vēlas un kas viņiem ir nepieciešams. Tāpat ir jārēķinās ar to, ka lielākoties VPVKAC klienti nemāk darboties ar datoru un nezina, ko viņi paši var izdarīt. Tas nozīmē, ka speciālistam visu laiku ir jāatrodas blakus. Bibliotekāram būs daudz jāapgūst un jāmācās – gan oficiālajās mācībās, gan pašmācības ceļā. Tā kā ļoti bieži cilvēki iepriekš nepiesaka VPVKAC apmeklējumu, bibliotekāra ikdienas ritms ir diezgan saraustīts, jo ierodoties klientu apkalpošanas centra klientam, bibliotekāra darbi jānoliek malā.

Bibliotēka jau pirms klientu apkalpošanas centra izveides konsultēja iedzīvotājus un palīdzēja viņiem e-pakalpojumu izmantošanā, bet pateicoties VPVKAC iespējām, mēs varam palīdzēt vēl vairāk, un par to saņemam papildus atalgojumu. Jāatzīmē arī tas, ka ir mainījies vietējās kopienas iedzīvotāju skatījums uz bibliotēku.

2. Kādi ir ieguvumi / zaudējumi bibliotēkai?

+ aug bibliotēkas apmeklējums
+ vairāk zināšanu bibliotekāriem
+ uzlaboti pakalpojumi

-bibliotēkas lasītājiem ilgāk jāgaida apkalpošana
-bibliotekāri zaudē darba laiku
-otrai bibliotekārei nav piekļuves VPVKAC, lai varētu apkalpot klientus
Maijas Anspokas komentārs: “Pašvaldībā ir atbildīgā persona, kur piešķir VPVKAC IS lietotāja tiesības visiem darbiniekiem, kuriem uzticēti VPVKAC pienākumi”.
-bibliotekāram daudzas lietas jāapgūst pašmācības ceļā

3. Kādi ir ieguvumi, zaudējumi vietējai kopienai?

VPVKAC pieejamība vietējiem iedzīvotajiem ir liels ieguvums – nav jāgaida rindas uz pakalpojumu, tas ir ērti un klientiem tiek sniegta liela palīdzība.

 

Atbildes uz pasākuma laikā uzdotajiem jautājumiem

Kas iniciē VPVKAC izveidi bibliotēkā?
Pašvaldība. Pašvaldība ir pilnvērtīgs sadarbības partneris. Savstarpējo sadarbību regulē sadarbības līgumi starp pašvaldību, iestādi (piem., VSAA, VID) un VARAM. Bet bibliotēka, protams, var runāt ar savas pašvaldības pārstāvjiem, informējot par savu gatavību uzsākt un vēlmi uzņemties klientu apkalpošanas centra funkcijas.

Vai iesniegumu VPVKAC izveidei var iesniegt jebkura laikā?
VARAM ar vēstuli pašvaldībai aicina iesniegt pieteikumus noteiktos termiņos, paraksti gada 1.ceturksnī un 3.ceturksnī. Šobrīd VARAM aicinājis iesniegt pieteikumus līdz š.g. 24.martam.

Vai no VARAM ir sagatavots dokuments pašvaldībām par VPKAC izveidi un uzturēšanu?
VPVKAC darbību nosaka MK 04.07.2017. noteikumi Nr.401 “Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību”. Savukārt valsts budžeta piešķiršanas kārtību līdz šim noteica ikgadēji MK noteikumi. 2022. gadā MK pieņems pastāvīgos MK noteikumus, kuri pašlaik ir starpiestāžu saskaņošanas stadijā.
Pēc pašvaldības pieteikuma jauna VPVKAC izveidei apstiprināšanas ar pašvaldību tiek slēgts sadarbības līgums.

Kādas apmācības VPVKAC darbiniekiem tiek nodrošinātas?
Jauno VPVKAC darbiniekiem tiek organizētas pirmreizējas mācības par valsts pārvaldes pakalpojumiem, darbu ar VPVKAC IS un portālu Latvija.lv. Esošo VPVKAC darbiniekiem divas reizes gadā tiek organizētas mācības par pakalpojumu aktualitātēm, klientu apkalpošanu, e-rīkiem u.c. tēmām pēc VPVKAC pieprasījuma. Mācības vada iestāžu speciālisti.

Kā apvienot bibliotēkas un KAC funkcijas 1 darbinieka bibliotēkā?
Līdzšinējā pieredze rāda, ka VPVKAC darbinieki apvieno vairākus pienākumus, piemēram, lietveža, sociālā darbinieka u.c. Bibliotekāram pamata pienākumi ir bibliotekāra darbs, un VPVKAC pienākumi būtu vai nu kā papildus pienākums, vai integrējami darba pienākumos. Katra pašvaldība funkciju apvienošanu risina patstāvīgi.

Kā risināt situāciju, ja bibliotēka vēlas sniegt KAC pakalpojumus, bet to nevēlas pašvaldības vadītājs?
Pašvaldība patstāvīgi izvērtē, vai VPVKAC darbība ir vajadzīga pašvaldības iedzīvotājiem un kur VPVKAC būtu izvietojams. VPVKAC izveide šobrīd ir brīvprātīga pašvaldības iniciatīva. Tāpēc situāciju var risināt tikai veidojot dialogu ar savas pašvaldības vadītāju / pārstāvjiem.

Savulaik bijām Beverīnas novada KAC divas speciālistes, bet pēc reformas bibliotekārei vairs neļauj to darīt. Pieejas dati pakalpojumu portālam palika. Uz sertifikātu izsniegšanu veidojās rindas, bet bibliotekārām neļāva palīdzēt. Savulaik apmeklēju kursus gan VARAM organizētos, gan VID organizētos.
Pašvaldība patstāvīgi izvērtē, kur pašvaldības teritorijā darbosies VPVKAC. Konkrēts pašvaldības lēmums jāskaidro pašvaldībā.

Kādi pakalpojumi ir visvairāk pieprasīti?
Šobrīd vispieprasītākais ir NVD pakalpojums Covid-19 sertifikāta izsniegšanā. Pieprasīti ir VSAA pakalpojumi, VID pakalpojums par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu, un informācijas saņemšana par PMLP pakalpojumiem.

Kas ir e-adrese?
E-adrese jeb oficiālā elektroniskā adrese ir digitālā pastkastīte ērtākai, vienotai un drošai saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. E-adrese arī kalpo kā vienota saziņas platforma visām valsts un pašvaldību iestādēm. Vairāk par e-adresi

 

Profesionāla literatūra / LNB pieejamie izdevumi

Baker, D., and Ellis, L. (Eds.). (2021). Libraries, Digital Information, and COVID: practical applications and approaches to challenge and change. Elsevier. ISBN 9780323884938.

COVID-19 pandēmijas ietekme uz bibliotēku darbu. Labas prakses piemēri, problēmu risinājumi un nākotnes tendences.

Bertot, J. C., Jaeger, P. T., Gorham, U., et al. (2013). Delivering e-government services and transforming communities through innovative partnerships: Public libraries, government agencies, and community organizations. Information Polity: The International. Journal of Government & Democracy in the Information Age. Vol. 18 Issue 2, pp. 127-138.

Publisko bibliotēku e-pārvaldes pakalpojumu loma. Inovatīvas partnerības starp kopienu grupām, valsts aģentūrām un publiskajām bibliotēkām e-pārvaldes jomā, šo pakalpojumu un partnerību ietekme uz kopienām.

Djoko Sigit Sayogo, Sri Budi Cantika Yuli, and Wiyono Wiyono. (2021). The Determinants of Smart Public Library Roles in Promoting Open Government in Indonesia. International Information & Library Review, Ahead-of-print, pp. 1-16.

Publisko bibliotēku loma: Indonēzijas pieredze. Sabiedrības iesaiste valsts pārvaldībā.

Frimpong, K., and Agyei, K. (2020). Making Public Libraries in Ghana Better: A Look at Funding and Governance Issues. Library Philosophy & Practice, pp. 1–28.

Bibliotēku un informācijas pakalpojumu nodrošināšana: Ganas pieredze. Problēmu identificēšana.

Hirsh, S. (Ed.). (2015). Information Services Today: an introduction. Rowman & Littlefield. ISBN 9781442239586.

Informācijas pakalpojumi. Informācijas pārvaldība. Partnerība ar vietējām pašvaldībām.

Jaeger, P.T., and Bertot. J.C. (2011). Responsibility Rolls Down: Public Libraries and the Social and Policy Obligations of Ensuring Access to E-government and Government Information. Public Library Quarterly, 30:2, pp. 91-116.

Publisko bibliotēku kā e-pārvaldes piekļuves punktu lomas attīstība. Pieeja informācijai kā būtisks demokrātijas elements. Bibliotēkas kā sociālais garants e-pārvaldes pakalpojumu pieejamībai.

Jones, Y.P., Hines, S.S., and Ketchum, D.H. (Eds.) (2020). From Street-level Bureaucracy to Sustainable Communities: Librarianship for Social Justice in Times of Limited Resources. Critical Librarianship (Advances in Library Administration and Organization, Vol. 41), Emerald Publishing Limited, Bingley, pp. 65-84.

Sociālais taisnīgums. Bibliotekāru izaicinājums – papildus pakalpojumi. Bezmaksas pieeja juridiskajiem resursiem.

Macaya, J. F. M., et al. (2021). Gendering the digital divide: The use of electronic government services and implications for the digital gender gap. Information Polity: The International Journal of Government & Democracy in the Information Age, 26(2), pp. 131–146.

E-pārvaldes pakalpojumu izmantojums: Brazīlijas pieredze. Digitālā plaisa dzimumu līdztiesības aspektā.

Mahlangu, G., and Ruhode, E. (2020). Towards a multidimensional model for assessing e-government service gaps. South African Journal of Information Management, 22(1), pp. 1–8.

E-pārvaldes pakalpojumu novērtēšana: Dienvidāfrikas Republikas pieredze. Modeļa izstrāde e-pārvaldes pakalpojumu novērtēšanai.

McKeown, A. (2016). Overcoming information poverty: investigating the role of public libraries in the twenty-first century. Chandos Publishing. ISBN 9780081011102.

Jēdziena ‘informācijas nabadzība’ koncepcija un indikatori. Bibliotēku loma iedzīvotāju nodrošināšanā ar informāciju. Ieteikumi turpmākai darbībai: valdības prioritātes, darbs ar kopienu.

Nengomasha, C.T., and Shuumbili T.N. ( 2020). Access to e-government services by citizens through public/community libraries in Namibia. Information Development, December 2020.

Pētījums par piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem: Namībijas pieredze. Digitālā plaisa starp lauku un pilsētu vidi.

Nikta, M. and Karydis, C. (2020). The Public Library of the Future: The “philosophy” of the space and the internal environment of the municipal library: the invisible enemies. Qualitative & Quantitative Methods in Libraries, 9(4), pp. 633–655.

Nākotnes bibliotēka. Bibliotēka kā piekļuves punkts informācijai. Jaunas pakalpojumu formas.

Rokasgrāmata pašvaldību darbiniekiem Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru publicitātes nodrošināšanai. (2016). [Tiešsaistes elektroniskais resurss]. Pieejams: https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/content/files/vpvkac_publicitates_rokasgramata.pdf.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais materiāls.

Tanacković, S. F., Radmilović, D., and Badurina, B. (2017). Information about the European Union in an acceding country: A survey of needs and information seeking behavior of public library users in Croatia. Information Development, 33(2), pp. 133–152.

Pētījums, kura mērķis bija apzināt atsevišķus ar Eiropas Savienību (ES) saistīto informācijas vajadzību un informācijas meklēšanas uzvedības aspektus publisko bibliotēku lietotāju vidū: Horvātijas pieredze.

Батталова, С. С. , Петрова, М. С. (2018). Проблемы доступа к государственным услугам для слепых и слабовидящих и роль библиотек в их решении. Библиосфера, No. 3. C. 36-43.

Pētījums par valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Secinājumi (ierobežota pieejamība, trūkst izpratnes). Bibliotēkas iniciatīvas.

Гусева, Е. Н. (2021). Модельные библиотеки: исторический очерк проекта. Библиотековедение, 70(3), С. 245–254.

Pašvaldību bibliotēku attīstības projekti: Krievijas pieredze. Mērķis – nodrošināt brīvi pieejamu informācijas telpu.

Клюев В. К. (2017). Библиотека на рынке услуг: новые тренды и современные подходы. Библиотековедение, Т. 66, N 3. С. 343-349.

Publisko bibliotēku darbības modernizācija: bezmaksas virtuālā pieeja informācijai, pasākumu daudzveidība, ērta vieta publiskai atpūtai u.c. pakalpojumi.

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Maija Anspoka, Inta Poiša, Dainis Vingris, Inga Pipare, Inga Stiebriņa

Informāciju apkopoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv