21. gadsimtā mūžizglītība kļuvusi par nepieciešamību ikvienam iedzīvotājam. Pastāvīgi mainīgajā pasaulē mums nepieciešams attīstīt iemaņas un prasmes visā dzīves garumā. Pie tam ne tikai personiskajai izaugsmei un spējai aktīvi sadarboties ar sabiedrību, bet arī profesionālajai izaugsmei un panākumu gūšanai darba tirgū.
Jau 2006. gada beigās Eiropas Padome un Eiropas Parlaments pirmo reizi Eiropas līmenī definēja galvenās prasmes, kuras pilsoņiem ir nepieciešamas viņu personiskajai izaugsmei, sociālajai iekļaušanai, pilsoniskajai aktivitātei un nodarbinātībai zināšanu sabiedrībā. Eiropas dalībvalstu pamatizglītības un apmācības sistēmai vajadzētu atbalstīt šo kompetenču attīstību jauniešos, savukārt pieaugušo izglītībai un apmācībai jādot reāla iespēja visiem pieaugušajiem mācīties un uzturēt šīs prasmes un kompetences.

Galvenās mūžizglītības kompetences

Mūžizglītība un pieaugušo izglītība

Mūžizglītība ir izglītības process dzīves garumā, tā balstās uz vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši interesēm un vajadzībām, un darba tirgus prasībām. Strādājot jebkurā profesijā, mums būs jāsaskaras ar tehnoloģiju attīstību, kas no nodarbinātajiem pieprasa gan spēju sekot līdzi jaunajam, gan arī prasmi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Papildu mācības un kvalifikācijas celšana palīdzēs arī bibliotekāriem kļūt konkurētspējīgākiem darba tirgū.

Mūsdienās par izglītību uzskata ne tikai akadēmiskas mācības. Bet ikviens veids, kā tiekam pie dzīvē nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, ir uzskatāms par izglītošanos, savukārt jebkurā ceļā iegūtās zināšanas un prasmes – par iegūto izglītību.

Mūžizglītība un mācīšanās rezultāti

Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšana

Cilvēka vērtību darba tirgū nosaka ne jau tas, kur persona ir mācījusies, bet gan tas, ko katrs prot un spēj.

Šobrīd Latvijā ikvienam, kurš ieguvis kādai profesijai nepieciešamās zināšanas, prasmes un profesionālās kompetences ārpus formālās izglītības, ir iespējams pierādīt, ka tās ir tādas pašas, kā formālo izglītības programmu absolventiem, un iegūt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

Akadēmiskās informācijas centra pašvērtējuma ziņojumā “Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas ieviešana Latvijā” (2018) teikts, ka “2001.gada 1. septembrī spēkā stājās grozījumi Izglītības likumā (1998), kad pirmo reizi tika definēta „neformālā izglītība” – ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība. Vienlaicīgi, Izglītības likums tika papildināts ar 46. pantu „Pieaugušo izglītības programmas”, nosakot pieaugušo neformālās mācīšanās programmu īstenošanas nosacījumus, kas paredz darba devēju, valsts vai privātpersonu interesēm atbilstošas izglītošanas nodrošināšanu ārpus formālās izglītības ietvariem. Tika ieviesti pieaugušo neformālās mācīšanās īstenošanas nosacījumi, kuri vēl neparedzēja neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanu”.

Jau minētajā Akadēmiskās informācijas centra pašvērtējuma ziņojumā lasām, ka neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas ieviešanai Profesionālās izglītības likumā (1999) 2010. gadā tika veikti nepieciešamie grozījumi, nosakot atbildīgās institūcijas, kas koordinē un organizē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu (LKI 2. – 4. līmenis). Kārtību, kādā tiek veikta neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšana, nosaka Ministru kabinets (MK).

Kopš 2010. gada Profesionālās izglītības likuma 29.1 pants nosaka, ka neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšana notiek, balstoties uz attiecīgā profesijas standarta prasībām, kā arī tiesības to novērtēt tiek deleģētas akreditētām profesionālās izglītības iestādēm vai eksaminācijas centriem.

2011. gada 22. februārī tika pieņemti MK noteikumi „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” , kuros noteikta kārtība neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanai (LKI 2. – 4. līmenis), izveidojot atzīšanas sistēmu ar noteiktām procedūrām”.

Personai, kura ir saņēmusi profesionālās kvalifikācijas apliecību, ir iespējams apliecināt noteiktas profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Profesionālās izglītības likums (1999) nosaka, ka “(7) personai, kura apguvusi profesionālo kompetenci ārpus formālās izglītības sistēmas un kuras profesionālā kompetence novērtēta šajā likumā noteiktajā kārtībā un atzīta par atbilstošu pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei, tiek izsniegta profesionālās kvalifikācijas apliecība”.

Kā uzsver Akadēmiskās informācijas centrs, tad ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas kvalitātes nodrošināšana ir saskaņā ar šādiem principiem:

  • Profesionālās kvalifikācijas eksāmens tiek organizēts līdzīgi formālās izglītības noslēguma pārbaudījumam;
  • Profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijā vērtētāji ir arī nozares darba devēju pārstāvji;
  • Prasības neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātiem ir noteiktas profesijas standartos un ikvienam ir publiski pieejamas;
  • Izglītības iestādes akreditācija ir apliecinājums iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes nodrošinājumam;
  • Ar MK regulējumu noteikta vienota procedūra neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanai;
  • Ar MK regulējumu noteikts vienots cenrādis neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanai.

Ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūtā profesionālā kvalifikācija neaizstāj formālo izglītību, bet ir papildu iespēja.

Profesionālā kvalifikācija – bibliotekārs

Lai arī līdzšinējā darba un arī personiskajā pieredzē jūs esat ieguvuši bibliotekāra darba pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, taču nav tam dokumentētu pierādījumu, arī jums ir iespēja pierādīt savu profesionālo kompetenci profesionālās kvalifikācijas eksāmenā un iegūt valsts atzītu dokumentu.

Akadēmiskās informācijas centra pašvērtējuma ziņojumā “Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas ieviešana Latvijā” (2018) teikts, ka “ piemērs, kas raksturo darba devēju un sadarbības partneru lomu, veicinot darba vai brīvprātīgo darbību rezultātā iegūto neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanu, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iniciatīva bibliotekāra kvalifikācijas (LKI 4. līmenis) ieviešanā un atzīšanā bibliotēku nozarē. Vienlaicīgi ar Profesionālās izglītības likumā (1999) 2010. gadā veiktajiem grozījumiem, nosakot neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas iespējas, pēc LNB iniciatīvas nozarē tika uzsāktas aktīvas diskusijas par bibliotekāra profesijas (LKI 4. līmenis) ieviešanas nepieciešamību. Lai kompleksā veidā nozari iesaistītu neformālās mācīšanās rezultātu atzīšanas sistēmā, tika izstrādāti priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos un 2011. gadā sagatavots bibliotekāra profesijas standarta projekts. Nozares darbinieku mācību vajadzībām LNB Mācību centrā tika izstrādāta informācijas un bibliotekāro pamatzināšanu programma, kuras ietvaros 40% no atvēlētā mācību laika paredzot mācībām attālināti e–vidē Moodle un patstāvīgajām mācībām. Dažu gadu laikā tika panākts ievērojams progress bibliotēku nozares izglītības sistēmas pilnveidē – 2015. gada 20. maijā tika saskaņots bibliotekāra profesijas standarts (LKI 4. līmenis). LNB no 2016. gada 4. oktobra īsteno akreditētu profesionālās tālākizglītības programmu „Bibliotēku zinības” ar iegūstamo kvalifikāciju „Bibliotekārs”. Pēc iegūtās pieredzes profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanā LNB 2017. gadā uzsāka bibliotekāra neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanu.”

Pieaugušo profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde “Latvijas Nacionālā bibliotēka”

Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Latvijas Republikas Ministru kabineta 1991. gadā izveidota Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālās nozīmes valsts kultūras iestāde, kas darbojas saskaņā ar 1992. gadā pieņemto likumu ”Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”, citiem normatīvajiem aktiem un 2006. gadā Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināto „Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikumu”.

No 2008. gada 25. jūnija Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā iekļauta Pieaugušo profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde (apliecība Nr.3360300678), kuras tiesiskais pamats ir:

1. Izglītības likums.

2. Profesionālās izglītības likums un citi attiecināmie ārēji normatīvie akti.

3. Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Izglītojošās darbības nolikums” un citi iekšējie normatīvie akti.

Latvijas Nacionālā bibliotēka kā pieaugušo profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde īsteno formālās izglītības akreditētas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas, kā arī neformālās izglītības profesionālās pilnveides un personības attīstības izglītības programmas.

Pamatojoties uz MK noteikumu Nr.852 38.2.apakšpunktā un 38.5.apakšpunktā, 55.2.apakšpunktā noteikto un akreditācijas komisijas priekšlikumu, kvalitātes dienests akreditē izglītības iestādi uz sešiem gadiem.

Akreditācijas lapas izsniegšanas laiks: 30.09.2016.
Akreditācijas lapas numurs: AI 9950
Akreditācijas termiņš: 04.10.2016. – 03.10.2022.

Izglītības iestāde tika akreditēta arī profesionālās pilnveides izglītības programmas “Informācijas un bibliotēku zinību pamati” (kods 30P 322 00 1, licence Nr.P-12139, īstenošanas vietas adrese: Mūkusalas iela 3, Rīga) īstenošanā uz sešiem gadiem, arī profesionālās tālākizglītības programma “Bibliotēku zinības” (kods 30T 322 00 3, piešķiramā profesionālā kvalifikācija – bibliotekārs, licence Nr.P-13329, īstenošanas vietas adrese: Mūkusalas iela 3, Rīga) tika akreditēta uz sešiem gadiem.

Akreditētās izglītības programmas

Informācija par izglītības programmu Profesionālā tālākizglītība  

Profesionālā pilnveide
Izglītības programmas kods 30 T 322 003 30 P 322 001
Izglītības programmas nosaukums Bibliotēku zinības Informācijas un bibliotēku zinību pamati
Licences numurs P-13329 P-12139
Licences izsniegšanas laiks 28.01.2016. 10.08.2015.
Licences derīgums Beztermiņa Beztermiņa
Akreditācijas lapas izsniegšanas laiks 30.09.2016. 30.09.2016.
Akreditācijas lapas numurs AP 4586 AI 9951
Akreditācijas termiņš 04.10.2016. – 03.10.2022. 04.10.2016. – 03.10.2022.

2016. gada 14. martā mācības uzsāka pirmā profesionālās tālākizglītības programmas “Bibliotēku zinības” izglītojamo grupa T–1, bet 2019. gada februārī profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs” ieguva jau T–3 grupas izglītojamie.

Tālākizglītības programmu apguve laika periodā no 2016.03. līdz 2019.02.

 

Nr.

 Profesionālās izglītības programma  

Grupa

  

No

  

Līdz

  

Iestājās

Ieguva kvalifikācijas apliecību
1. Bibliotēku zinības T-1 14.03.2016. 14.06.2017. 8 6
2. Bibliotēku zinības T-2 03.10.2016. 07.02.2018. 10 9
3. Bibliotēku zinības T-3 18.09.2017. 08.02.2019. 8 8
KOPĀ 26 23

2016. gada janvārī mācības uzsāka jau astotā profesionālās pilnveides izglītības programmas “Informācijas un bibliotēku zinību pamati” izglītojamo grupa, kuras beidzēji pirmie ieguva valsts atzītu dokumentu par profesionālās pilnveides izglītību.

Pilnveides izglītības programmu apguve laika periodā no 2016.01.līdz 2019.01.

 

Nr.

 Profesionālās izglītības programma  

Grupa

  

No

  

Līdz

  

Iestājās

 Ieguva apliecību
1. Informācijas un bibliotēku zinību pamati G-8 18.01.2016. 27.10.2016. 12 10
2. Informācijas un bibliotēku zinību pamati G-9 26.09.2016. 24.03.2017. 17 17
3. Informācijas un bibliotēku zinību pamati G-10 03.03.217. 10.10.2017. 14 14
4. Informācijas un bibliotēku zinību pamati G-11 28.08.2017. 23.03.2018. 9 9
5. Informācijas un bibliotēku zinību pamati G-12 18.06.2018. 14.12.2018. 17 17
6. Informācijas un bibliotēku zinību pamati G-13 19.06.2018. 18.01.2019. 17 17
KOPĀ 86 84

Ar 2017. gada 14. augusta Deleģēšana līgumu Nr. 3-24/83 Izglītības kvalitātes valsts dienests deleģē un izglītības iestāde uzņemas veikt valsts pārvaldes uzdevumu – ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.

Pirmais ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas eksāmens notika 2017. gada decembrī un tā rezultātā visas 12 pretendentes ieguva kvalifikāciju “Bibliotekārs” (trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis) un saņēma profesionālās kvalifikācijas apliecības.

Profesionālās kvalifikācijas iegūšana laika periodā no 2017.12. līdz 2018.05.

Nr. Profesionālās kvalifikācijas ieguves veids Grupa No Līdz Kārtoja PKE Ieguva kvalifikācijas apliecību
1. Ārpus formālā izglītība AF-1 05.12.2017. 06.12.2017. 12 12
2. Ārpus formālā izglītība AF-2 26.03.2018. 27.03.2018. 12 10
3. Ārpus formālā izglītība AF-3 14.06.2018, 15.06.2018, 12 11
4. Ārpus formālā izglītība AF-4 27.11.2018. 28.11.2018. 16 15
5. Ārpus formālā izglītība AF-5 18.03.2019. 19.03.2019. 16 14
6. Ārpus formālā izglītība AF-6 28.05.2019. 29.05.2019. 16 15
KOPĀ 84 77

Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu eksaminācijas komisijās tiek iekļauti zināmi un sevi pierādījuši bibliotēku jomas vadošie speciālisti.

Labi rezultāti profesionālās izglītības programmu īstenošanā un eksaminēšanā iespējami, pateicoties profesionālajiem un pašaizliedzīgajiem izglītības iestādes pedagogiem, kuri ir bibliotēku jomas atbildīgi speciālisti ar nopietnu un vērā ņemamu bibliotekārā darba pieredzi.

Jauns izaicinājums un iespējas

Latvijas Nacionālā bibliotēka 2018. gada 07. martā tika noslēgusi sadarbības līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.4.1.0/16/I/001 “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi” īstenošanu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” 2. kārtas ietvaros.

60 personas uzsāka mācības profesionālās tālākizglītības programmā “Bibliotēku zinības”, bet 34 personas – mācības profesionālās pilnveides izglītības programmā “Informācijas un bibliotēku zinību pamati”.

Izglītības programmu apguva un apliecību par profesionālās pilnveides izglītību projekta ietvaros jau 2018. gada decembrī saņēma 17 profesionālās pilnveides izglītības programmas “Informācijas un bibliotēku zinību pamati” izglītojamie, bet 17 izglītojamie apliecību par profesionālās pilnveides izglītību saņēma 2019. gada janvārī.

60 izglītojamie vēl turpina apgūt profesionālās tālākizglītības programmu “Bibliotēku zinības”, lai 2020. gada februārī kārtotu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.

Latvijas Nacionālā bibliotēka 2019. gada 03. jūnijā tika noslēgusi sadarbības līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.4.1.0/16/I/001 “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi” īstenošanu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” 4. kārtas ietvaros, kā rezultātā 30 personas apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmu “Informācijas un bibliotēku zinību pamati”, 30 personas uzsākušas mācības profesionālās tālākizglītības programmā “Bibliotēku zinības”, bet neformālās izglītības programmu „Drukāto un digitālo resursu pārvaldība bibliotēkā” apguva 26 personas.

Ne tikai rezultāts, bet vispirms jau process

Ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšana ir ne tikai rezultāts (kvalifikācijas iegūšana), bet vispirms jau process, kura sastāvdaļas ir zināšanu un prasmju apzināšanās, dokumentēšana, novērtēšana un atzīšana dažādos dzīves un darba posmos.

Profesionālās kvalifikācijas iegūšanas process

Ja bibliotekāra profesionālās kompetences esat apguvuši neformālās vai informālās izglītības ceļā, pirms pieņemt izaicinājumu profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, jums ir jāapzinās, kādā līmenī ir jūsu iegūtās praktiskās un teorētiskās zināšanas.

Profesionālās kvalifikācijas eksāmena pretendentiem LNB Kompetenču attīstības centrā tiek nodrošinātas ne mazāk kā divas konsultācijas par profesijas standarta prasībām un profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisi. Vienas konsultācijas ilgums ir 60 minūtes. Minētās konsultācijas ir bez maksas, taču pēc nepieciešamības jūs varat izvēlēties arī atbilstošas Kompetenču attīstības centra piedāvātās maksas mācības.

Lai apzinātu savas zināšanas, prasmes un iemaņas, vispirms iesakām atbildēt, piemēram, uz šādiem jautājumiem:

  • Vai es pārzinu profesionālo terminoloģiju?
  • Vai es orientējos profesijai nepieciešamajos normatīvajos aktos?
  • Kādas ir manas teorētiskās zināšanas profesijā?
  • Kādas ir manas praktiskās prasmes un iemaņas?
  • Vai es interesējos par jaunākajām tehnoloģijām, profesionālajām publikācijām un profesionālo literatūru, normatīvajiem aktiem bibliotēku jomā un esmu ar tiem iepazinies?

Pēc tam uzmanīgi izlasiet bibliotekāra profesijas standartā definētās profesionālās kompetences.

Profesionālās kompetences (Pierādāmās spējas mērķtiecīgi izmantot zināšanas, prasmes un attieksmes darba izpildē un profesionālajā attīstībā)

1. Spēja orientēties Latvijas bibliotēku sistēmā, bibliotēku tipoloģijā un bibliotēku nozares darbībā.

2. Spēja organizēt bibliotēkas vai tās struktūrvienības sadarbību ar citām bibliotēkas struktūrvienībām, bibliotēkām un institūcijām.

3. Spēja motivēt sabiedrību bibliotēkas resursu un pakalpojumu izmantošanai.

4. Spēja iekļauties vietējās kopienas un tās institūciju darbības stratēģijās un to īstenošanā.

5. Spēja organizēt un sniegt bibliotēkas un informācijas pakalpojumus.

6. Spēja veidot radošai un informatīvai darbībai labvēlīgu vidi darbā ar bibliotēkas lietotājiem.

7. Spēja pārvaldīt bibliotēkas krājumu.

8. Spēja izmantot citu bibliotēku un institūciju krājumus un informācijas resursus pakalpojumu sniegšanā.

9. Spēja izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un biroja tehniku darba uzdevumu veikšanai.

10. Spēja sazināties ar bibliotēkas lietotājiem mutvārdos, lietišķajā sarakstē, pa telefonu un elektroniski, noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.

11. Spēja veidot prezentācijas, iesaistīties projektos.

12. Spēja sagatavot racionālus priekšlikumus bibliotēkas attīstības plānošanai.

13. Spēja komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, bibliotēkas lietotājiem un saistīto profesiju speciālistiem, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli.

14. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā un lietot tās informācijas resursu meklēšanā un izmantošanā.

16. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja regulāri un patstāvīgi sekot un iepazīties ar bibliotēku nozares aktualitātēm.

18. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

19. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un sniegt pirmo palīdzību.

Pēc tam, kad esat iepazinušies ar bibliotekāra profesijas standartā definētajām profesionālajām kompetencēm, nepieciešams izvērtēt, kā un cik bieži darba pienākumu un uzdevumu veikšanā tiek pielietotas konkrētas profesionālās kompetences.

Tad nepieciešams izvērtēt, kādas ir jūsu zināšanas atbilstoši profesijas standartā definētajām profesionālajām kompetencēm. Ar dokumentiem pierādiet, kad un kur esat zināšanas apguvuši, kāds ir saņemtā dokumenta nosaukums, dokumenta numurs, kas ir dokumenta izsniedzējs.

Profesionālās darbības pašanalīze

Pēc tam iepazīstieties ar Kompetenču attīstības centra mācību e – vidē www.macies.lnb.lv norādītajiem normatīvajiem aktiem un aktuālo informāciju par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.

Tad jau ir pienācis īstais brīdis, lai jūs Kompetenču attīstības centra mācību e – vidē www.macies.lnb.lv pieteiktos konsultācijai par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.

Konsultācijas laikā jums ir iespēja jautāt konsultantam gan par profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisi, gan precizēt jautājumus par eksāmena saturu un jūsu gatavību kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Ja konsultāciju laikā konsultants jums iesaka pirms profesionālās kvalifikācijas eksāmena vēl nostiprināt zināšanas un prasmes, jums ir iespēja izvēlēties maksas mācību kursus no Kompetenču attīstības centra piedāvājuma, mācīties patstāvīgi, piedalīties profesionālajos semināros, lūgt savu kolēģu palīdzību.

Sākums ceļam uz profesionālās kvalifikācijas eksāmenu

Kad esat guvuši pārliecību par savu profesionālo kompetenču atbilstību bibliotekāra profesijas standartam un paša gatavību profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, iesniedziet iesniegumu LNB Kompetenču attīstības centrā par profesionālās kompetences novērtēšanu, iesniegumam obligāti pievienojot maksājuma dokumentu, kas apliecina samaksu par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.

Esam izlēmuši kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu

Pēc sekmīgi nokārtota profesionālās kvalifikācijas eksāmena jūs saņemsit valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību.

Ir iegūta profesionālā kvalifikācija – bibliotekārs!

Informatīvs materiāls “Profesionālās kvalifikācijas eksāmens bibliotekāriem”

 

Informāciju sagatavoja:
Jautrīte Ašurova
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Kompetenču attīstības centra izglītības metodiķe
Tālr.: 27798779
E-pasts: jautrite.asurova@lnb.lv