Daudzi no aplūkojamajiem darbiem ir tik miniatūri, ka tie skatāmi ar lupu. Bibliotēkā iespējams iepazīties  arī ar materiāliem par Nikolaja Malcenieka dzīves gājumu un daiļradi.

Par Nikolaju Malcenieku (1916 – 1988) iespējams dzirdēt tikai tos labākos vārdus. Gunārs Spīdainis, Saukas novadpētnieks un mākslinieka draugs, atklāja, ka mazās akvareļu glezniņas ceļoja pie draugiem kā apsveikuma kartītes. Pat 70 gadu vecumā Nikolajs Malcenieks spēja gleznot tik pat smalkus darbus kā jaunībā.

Nikolajs Malcenieks, saukts arī par Niku, piedzima Krievijā, kur viņa tēvs Jaroslavļas apgabalā bija muižas pārvaldnieks. Ģimene atgriezās dzimtenē pēc Pirmā pasaules kara. Nikolajs ieguva labu izglītību – mācības Rīgas ģimnāzijā un studijas Teoloģijas fakultātē, par spīti tam, ka nāca no astoņu bērnu ģimenes. Pats mākslinieks vēlējās kļūt par mācītāju Saukas baznīcā, tomēr nodomus izjauca Otrais pasaules karš, kas lika pamest dzimteni un pāris gadus strādāt svešumā par latviešu valodas un zīmēšanas skolotāju.

Tūlīt pēc kara, atgriezdamies mājās, Nikolajs redzēja, ka Saukas baznīca stāv pamesta un tajā nebija draudzes, tādēļ viņš atsāka dievkalpojumus. un sirds aicinājuma dēļ izpelnījās soda gadus Kolimas vergu nometnēs, kur no bada nāves viņu izglāba mākslinieka talants – viņš sāka zīmēt nometņu uzraugiem kartītes, lai tie varētu izdaiļot savas dzīvojamās telpas.

Pēc atgriešanās Latvijā sešus gadus viņš nostrādāja par dežurantu Dailes teātrī, tā iepriecinot aktierus ar saviem skaistajiem mākslas darbiem. Tomēr Kolimas vergu nometne lika par sevi manīt vēl pēc tik ilga laika, jo tajā gūtā kaulu slimība, Nikolaju piespieda pārvietoties ratiņkrēslā.

Mākslinieks, kuru dzīve nebūt nebija saudzējusi, bija tik dzīvespriecīgs un gaišs, ka cilvēki tiecās būt viņa sabiedrībā!

Ikviens aicināts līdz 27. martam Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas izstāžu galerijā aplūkot Nikolaja Malcenieka izstādi!