Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Rīga, LETA. Plānots, ka, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejamo finansējumu, vēsturiskais audiovizuālais materiāls, kas uzkrāts gan Latvijas Televīzijā (LTV), gan Latvijas Radio, tiks digitalizēts un kļūs pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem bez maksas publisko bibliotēku tīklā.
To paredz šodien valdībā skatītais rīkojumu projekts par ERAF darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma “Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē” sistēmas darbības koncepcijas apraksts.
Arhīvu materiālu digitalizēšana būtiski paplašinās pieejamību uzkrātajam Latvijas kultūras mantojumam, kā arī ļaus saglabāt tos audiovizuālos materiālus, kas ļoti bieži līdzekļu trūkuma vai pašu magnētisko materiālu fiziskas novecošanas dēļ var tikt neatgriezeniski pazaudēti. Šie materiāli vairākumā gadījumu ir analogā formātā un uz nesējiem, kas ikdienā nav vienkārši atskaņojami izmantojot pieejamajās elektroniskās ierīces. Tāpēc ir būtiski nodrošināt šādu materiālu elektronisko versiju radīšanu, drošu uzglabāšanu un ērtu piekļuvi visiem Latvijas bibliotēku lietotājiem – skolniekiem, studentiem, kultūras darbiniekiem, kā arī jebkuram bibliotēku tīkla lietotājam.
Patlaban kultūrvēsturiskā audiovizuālā materiāla vienīgie turētāji ir LTV un Latvijas Radio. Digitalizējot šo saturu un padarot to pieejamu lietotājiem bibliotēku tīklā, tiktu radīts unikāls produkts, kuram nav ekvivalenta citur publiskajā vai privātajā sektorā.
Konceptuāli izvēlētais risinājums nodrošina kultūrvēsturisko audiovizuālo materiālu pārnešanu digitālā formātā un nodrošina svarīgāko materiālu pieejamību bibliotēku e-pakalpojumu sniegšanas vidē. Savukārt lietotāja saskarne “www.latvija.lv” nodrošina iespēju identificēt un atrast lietotāju interesējošo audiovizuālo kultūrvēsturisko materiālu, bet nenodrošina tiešsaistes iespēju tam piekļūt. Digitalizēto kultūrvēsturisko audiovizuālo materiālu izmantošana tiks nodrošināta, izmantojot vienoto bibliotēku tīklu.
Projekta rezultātā tiks izveidota valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” arhīva kultūrvēsturisko audiovizuālo materiālu daļa, kurai tiks nodrošināta pieejamība, izmantojot e-pakalpojumu. Elektronisko pakalpojumu sniegšanas gaitā kultūrvēsturisko audiovizuālo materiālu digitalizācija bibliotēku infrastruktūrā padarīs pieejamus svarīgākos audio un video materiālus, kā arī radīs iespēju identificēt citus materiālus, ja metadati par tiem būs pieejami.
Realizējot audiovizuālo materiālu digitalizāciju, galvenais ieguvums būs Latvijas Radio un LTV arhīvos esošo audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no to atrašanās vietas. Valstī patlaban visdemokrātiskākā pieeja informācijai tiek nodrošināta bibliotēkās, jo īpaši publiskajās bibliotēkās, kurās valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, realizējot valsts un starptautiskus projektus, nodrošina bez maksas piekļuvi e-pakalpojumiem.
Tāpat visiem Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, kas apmeklēs Latvijas bibliotēkas, būs iespējas iepazīties ar atraktīvu audiovizuālā mantojuma atspoguļojumu, kas savukārt veicinās izpratni par Latvijas vēsturiskajiem procesiem, ikdienu un kultūras vērtībām, kas līdz šim ir nav bijis pieejams, vai bijis pieejamas ierobežotam skaitam interesentu.
Vairāku gadu laikā pārnesot LTV un Latvijas Radio lietojamos un glabājamos audiovizuālos materiālus digitālajā vidē, no iznīcības tiks paglābtas kultūrvēsturiskās liecības, ko, nerealizējot šo projektu, būtu gandrīz neiespējami izdarīt.
Plānots, ka ar pieejamo finansējumu tiks nodrošināta 6300 stundu audiomateriālu un 5550 stundu videomateriālu pārveidošana digitālā formātā, nodrošinot tiem pieeju jauna e-pakalpojuma veidā portālā “www.latvija.lv“.
Projektā paredzēto audiovizuālo materiālu digitalizācijas rezultāts tiks saglabāts Latvijas Nacionālā arhīva digitālo dokumentu krātuvē, kas ļaus apvienot vairāku institūciju nepiemērotā vidē glabātos materiālus vienā modernā un prasībām atbilstošajā vidē. Tas savukārt samazinās audiovizuālo materiālu piegādes laiku, palielinot apjomu, un līdz ar to samazināsies valsts izmaksas audiovizuālo materiālu piekļuves un izmantošanas procesam.
Pašlaik tiek plānots, ka projekta finansējumu veidos finansējums no ERAF līdzekļiem un “Kultūras informācijas sistēmas” budžetā paredzētiem līdzekļiem.
