Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua.
Jau pavisam drīz, 2024. gada 8. maijā, LKA Latvijas Kultūras koledža vērs savas durvis, lai dotu iespēju visiem interesentiem gūt priekšstatu par to, kādas profesijas var apgūt kultūras un radošajās industrijās.
No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
Šodien, 1.septembrī, Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS), pirmo reizi atzīmējot Latviešu zīmju valodas atzīšanas dienu, sniedz jebkuram interesantam iespēju iepazīties ar nedzirdīgo cilvēku kultūru un gūt ieskatu zīmju valodas pamatos.
LNS aicina visus, kuri vēlas uzzināt vairāk par žestu un zīmju valodas atšķirībām, par zīmju valodas vēsturi, tās elementiem un alfabētu, par apguves materiāliem, kā arī iemācīties savu vārdu un citas noderīgas zīmes zīmju valodā, apmeklēt atraktīvu lekciju “Zīmju valoda tuvplānā”, kas notiks 1.septembrī pl. 15 ES mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā).
2000. gada 1.septembrī stājās spēkā Valsts valodas likums, ar kuru Latvijas valsts apņēmās nodrošināt latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.
LNS prezidents Edgars Vorslovs uzsver, ka latviešu zīmju valoda ir dzimtā valoda apmēram 2 000 cilvēkiem Latvijā un tā ir pilntiesīga valoda, kas ir nedzirdīgo cilvēku identitātes un kultūras pamatā un bagātina Latvijas kopējo kultūru.
Atgādinām, ka ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām nosaka, ka termins “valoda” ietver runas valodas un zīmju valodas un citas ar runu nesaistītas valodas. Konvencija arī nosaka, ka dalībvalstīm nedzirdīgajām personām jānodrošina iespēja iegūt informāciju un sazināties zīmju valodā.
Lai atzīmētu Latviešu zīmju valodas atzīšanas dienu, LNS ir sagatavojusi arī nelielus video, kur katrs var iemācīties vismaz pāris zīmes no šīs bagātīgās valodas. Tāpat LNS SIA “Rehabilitācijas centrs” (Rīgā, Elvīras ielā 19, 3.korpusā) aicina to apmeklēt šajā dienā pulksten 10 – 13, lai iepazīstinātu ar latviešu zīmju valodas apguves materiāliem, kā arī ar citu valstu zīmju valodām. Turpat praktiskajās zīmju valodas nodarbībās interesentiem būs iespēja apgūt dažus vārdus vai frāzes latviešu zīmju valodā.
Ar latviešu zīmju valodu un alfabētu, kuram šogad aprit 65 gadi, var iepazīties un apgūt arī interneta vidē www.zimjuvaloda.lv un www.spreadthesign.com.
Latvijas Nedzirdīgo savienība ir 1920.gada dibinātās pirmās Latvijas nedzirdīgo organizācijas pēctece, lielākā nedzirdīgo cilvēku organizācija Latvijā. LNS galvenie mērķi ir sekmēt personu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā un veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.
Vairāk informācijas par pasākumu un citām iespējām apgūt zīmju valodu skatīt www.lns.lv.
