Dažādu personību tikšanās, vēsturiski apzinātajos apstākļos – 20. gadsimta II puse, rosina dialogu un interesi par dabas un cilvēku mijiedarbības radīto kultūrvidi. Caur jaunradītu saturu runājam par lietām, kas kopumā ir kultūras identitātes jautājums un raksturo nemateriālā kultūras mantojuma nacionālās vērtības kā dažādu vēsturisku mantojumu kopumu. “Brasliņu” mājas vēsturei pieder saimnieces Almas Brasliņas (1907 – 1976) izcili veidotais dārzs, bibliotēkas darbība un viesmīlība, kur pulcējās tā laika kultūras un mākslas personības – tēlotājmākslas pārstāvji Leo Kokle, Jānis Pauļuks, Harijs Veldre, Edgars Vinters, rakstniecības – Kārlis Grigulis, Ausma Pormale, Austra Dāle, Elza Stērste, latviešu estrādes vecmeistars Tālis Matīss, koklētājs Roberts Jūsmiņš un daudzi citi, par kuriem šobrīd varam lasīt Viesu grāmatas un saglabāto vēstuļu rokrakstos. Iespējams, daudziem nezināma mākslinieku „kopienas” radošā darbnīca ārpus Rīgas, kas nostāstos, liecībās – tērpos, gleznās ir skatāma pasākuma laikā. 

Pirmie Ziedoņa svētki tika organizēti 1967. gada 22. maijā, kuriem sekoja vēl trīs citi. Almas Brasliņas domās vienmēr ir bijusi ideja padarīt šo vietu par kultūras cilvēku sanākšanas vietu. Panākt, lai cilvēki sev apkārt redz ne tikai darbu, bet arī skaisto – literatūru, mūziku un mākslu. Visu notikumu priekšvēstnesis ir kolhoza “Ļeņina ceļš” bibliotēka, kura darbojās no 1950.–1962. gadam.  Lai atceramies vien, cik bibliotēkas labi veica politiskās aģitācijas un kultūras izglītības darbu. Padomju laikā bibliotēkām bija sava virsvadība, kad tiek sniegti ne tikai padomi, bet arī kursi, apmācības, grāmatu komplekti. Neizpalika jaunāko laikrakstu priekšā lasīšana un pārrunas par izlasīto, tā veicot svarīgu darbu partijas un valdības vēsturisko lēmumu izskaidrošanā.

 

ZA Fundamentālās bibliotēkas bibliotekāres A. Neimanes ieraksts Viesu grāmatā atklāj, ka “Apmeklējot l/a “Ļeņina ceļš” bibliotēku, tā mani patīkami pārsteidza ar savu mājīgo iekārtojumu, kas bibliotēkas vienību skaita ziņā jau sasniedz masu bibliotēkas apmēru ( vienību skaits pāri par 1000) un sirsnību ar kādu l/a “Ļeņina ceļš” kultordze veic savu darbu bibliotēkā. 13. VIII.52”.

 

Savukārt Rīgas rajona bibliotekāre A. Emsiņa savā vērtējumā piebilst “Sakarā ar Rīgas rajona Kulturzglītības nodaļas rekomendējumu apmeklēju l/a “Ļeņina ceļš” bibliotēku. Bibliotēkas telpas ļoti mājīgas, iekārtotas gaumīgi. Grāmatas saliktas plauktos pēc nodaļām. Klasifikācija pareiza. L/a “Ļeņina ceļš” kultordze b. Brasliņa savu darbu veic ar lielu sirsnību un darba mīlestību, kā bibliotēkā, tā pārējā kultūras darbā. 25.VIII.52”. 

 

Tā paša gada augustā “L/a “Ļeņina ceļš” bibliotēka sarīkoja solo dziesmu koncertu veltītu ražas novākšanai.  Koncertā piedalījās: Alma Brasliņa, Helga Līcīte, Jānis Pauļuks, Harijs Veldre, Dzidra Bērziņa”. Tā ir mazākā ierakstu daļa, ko pieminu.

 

2018. gada ziedošais pavasaris ir svētku tradīcijas atjaunošana, kur dreskoda aksesuārs dāmām ir cepure, kungiem – tauriņs. Ziedoņa svētki izskan kā kultūras mantojuma apvienojums mākslā, mūzikā un atmiņu stāstos. Ēkas vēsturiskie artefakti un kultūrtelpas vērtību savdabība atgādina un rada interesi par tradīcijām, kam piemīt gan kultūrvēsturiska, gan mākslinieciska vērtība.

 

Edvarda Šmite, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciāliste mākslas vēsturniece un gandrīz vai novadniece, norāda, ka ir pareizi, ja, uz nākotni ejot, atgādinām par bijušo. Zinātniece klātesošajiem atgādina to laiku, kad tiek noteikta jauno mākslinieku attieksme pret apkārtējo pasauli un reālo dzīvi. Saprotot un mīlot gan cilvēkus, gan dabu, veidojušās mākslinieku liecības par sava laika kultūras sabiedrību. Uzdzirksteļo tikumi un netikumi, uzvirmo stāsti un pastāsti, kaut kur atmiņās nosmaržo tā laika ziedu dārzs. Stāstījums ar akadēmiskāku vai populārāku ievirzi ir subjektīvs faktors, kur nav kategoriskuma un absolūtu secinājumu.

 

Reibinoša pavasara ziedu elpa uzvirmo, kad mākslas vēsturniece Vita Banga uzbur personību un notikumu radošo bohēmu vai kultūrvides darbību “Brasliņās”. Stāsts par tērpiem, glezniecību ir brīva radošā gara izpausme, kas tiecas atspoguļoties radniecīgās formās. Almas Brasliņas zaļais koncerttērps arī šodien ir goda vietā, grezna laikmeta liecība.

 

Ne tikai pagātne, bet galvenokārt dzīvā vēsture atklājas saimnieces Māras Brasliņas un viesu atmiņās un jaunības gaitās. Spilgtie iespaidi par “Brasliņās” dzīvojošām personībām ir laikmeta notikumu liecības, kas prasās būt dzirdamas un vērā ņemamas. Ļoti iespējams, ka reiz būs slapjo vistu festivāls vai kāds radošs mākslas plenērs, izstādes iekārtojums.

 

Mākslas vides cilvēks ir klātesošais Dzintars Melnis, kura karikatūras un ilustrācijas iepriecina pasākuma dalībniekus. Nemanāmi radīts portretējums patīkami pārsteidz nesagatavotus to saņēmējus. Pilnai līksmībai un svētku noskaņai atklājas mūziķes, gleznotājas Ainas Božas koncertprogramma “Savai Zemītei”, kur valda krāsas, sajūtas un tīkams noskaņojums. Ieliekot to, sirds un dvēseles patiesības svaros, Gunas Mūriņas vārdiem, “Brasliņās” atkal ienākusi māksla, kas te ļoti, ļoti daudz mājojusi. Šeit tāpat kā šodien skanējusi mūzika, tikšanās, daudz tā laika kultūras. Kultūras centrs “Brasliņās”.

 

Ulbrokas bibliotēkai prieks par padarīto un īstenoto. Arī turpmāk veiksim pētniecisko darbību un jaunu novadpētniecības resursu apzināšanu. 

Paldies Stopiņu novada pašvaldībai par atbalstīto un finansēto projektu “Ziedoņa svētki: radošo personību tikšanās “Brasliņās”. Paldies Brasliņu ļaudīm par labvēlību un izdošanos Ziedoņa svētku tradīcijas turpinājumam citugad. 

 

Foto galerijas autores Vita Banga, Inese Skrastiņa, Ieva Mūrniece: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/pavasara-un-ziedona-svetki-vienseta-braslinas

 

Ziņu sagatavoja:

Daiga Brigmane
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja