MK sēdē tika nolemts, ka papildu līdzekļi tiks piešķirti izvērtējot detalizētu to izlietošanas pamatojumu un aprēķinu, ko sagatavos un izskatīšanai MK sēdē iesniegs Kultūras ministrija, pamatojoties uz VKKF projektu konkursu rezultātiem.
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu VKKF tika izvirzīts ar mērķi uzlabot kultūras pieejamību Latvijas reģionos, kā arī nodrošināt nekomerciālās kultūras izplatību un līdz ar to kultūras pakalpojumu pieejamību mazturīgajiem iedzīvotājiem, kas samazinātā VKKF finansējuma ietvaros šobrīd ir ļoti ierobežota.
 
Par šāda jautājuma virzību tika lemts jau 2010. gada budžeta veidošanas laikā, kad valdība pauda apņemšanos pēc likuma “Par valsts budžetu 2010. gadam” pieņemšanas rast risinājumu jautājumā par papildu finansējuma piešķiršanu Valsts kultūrkapitāla fondam kultūras un jaunrades procesu turpmākai saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem.
 
Kultūras ministrs Ints Dālderis uzsver, ka papildus finansējums VKKF ļautu turpināt finansēt līdz šīm iesāktās aktivitātes, piemēram, finansējot visu Latvijas reģionu programmas, kurās finansējums tiešā veidā aizplūst uz reģioniem un lēmumi tiek pieņemti ar aktīvu reģionu ekspertu līdzdalību. Tādējādi tiks nodrošināta daudz plašāka kultūras pasākumu pieejamība visā Latvijas teritorijā, atbalstot gan bērnu un jauniešu iesaistīšanos kultūras dzīves organizēšanā, gan arī nodrošinot pasākumu etnisko dažādību.
 
I. Dālderis norāda, ka “papildus budžeta finansējums ļautu fonda padomei neatgriezties pie jautājuma par atkārtotu mūža stipendijas apmēra samazināšanas, tādējādi apliecinot cieņu un pateicību mūža stipendiātiem par viņu mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.”
 
2010. gada valsts budžetā finansējums VKKF ir 1 876 623 lati, kas ir par 73,4% mazāks nekā 2008. gadā, un līdz ar to līdzekļu samazinājums skāris visas VKKF finansētās aktivitātes. Savukārt finansējums mērķprogrammām un kultūras programmām 2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājies par 99,1%, un tādējādi pašlaik bez finansējuma ir vairākas mērķprogrammas un kultūras programmas, piemēram, Literatūras nozarē – mērķprogramma “Bērnu literatūras tapšana un izdošana”, Teātra mākslas nozarē – mērķprogramma “Bērnu un jauniešu teātra attīstība”, Vizuālās mākslas nozarē – mērķprogramma ” Vizuālās mākslas centru, galeriju un izstāžu zāļu nekomerciālas darbības atbalsts”, Starpnozarē – kultūras programma “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām” un citas.
 
Mērķprogrammu un kultūras programmu nerealizēšana būtiski apdraud kultūras pieejamību Latvijas reģionos, kā arī rada negatīvu ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju iespējām izmantot kultūras pakalpojumus.