LABĀKIE DZEJAS DARBI

  • Jānis Hvoinskis “Mūza no pilsētas N.”, Neputns
  • Andris Ogriņš “tā putna diena”, Jāņa Rozes apgāds
  • Jānis Rokpelnis “Tīmeklītis”, Neputns
  • Jānis Vādons “Klusuma forma”, Pētergailis
  • Sandra Vensko “Pieres vieta”, Dienas Grāmata

LABĀKIE PROZAS DARBI

  • Inga Gaile “Skaistās”, Dienas Grāmata
  • Sabīne Košeļeva “Vientulības ministrija”, Zvaigzne ABC
  • Lienīte Medne-Spāre “Dziedošās smiltis”, Zvaigzne ABC
  • Gundega Repše “Retināts gaiss”, Dienas Grāmata

LABĀKIE DARBI BĒRNIEM

  • Rasa Bugavičute-Pēce “Puika, kurš redzēja tumsā”, Latvijas Mediji
  • Viesturs Ķerus “Meža meitene Maija”, Liels un mazs
  • Inese Zandere “Bērns, kas neiekrita”, Liels un mazs

LABĀKIE TULKOJUMI

  • Ulža Bērziņa tulkotais senspāņu epus “Dziesma par manu Sidu”, Neputns
  • Raimonda Jaka tulkotais Mo Jeņa romāns “Meistar, jo tālāk, jo trakāk!”, Dienas Grāmata
  • Daces Meieres tulkotais Italo Kalvīno romāns “Ja reiz ziemas naktī ceļinieks”, Jāņa Rozes apgāds
  • Māras Poļakovas tulkotais Sašas Stanišiča romāns “Kā zaldāts labo gramofonu”, Jāņa Rozes apgāds
  • Edvīna Raupa tulkotās Federiko Garsijas Lorkas “Lugas”, Jāņa Rozes apgāds

SPILGTĀKĀS DEBIJAS

  • Raimonds Ķirķis “Kartes”, Neputns
  • Aivars Madris “Zonas”, Neputns
  • Ligija Purinaša “Sīvīte”, Hronologeja
  • Rvīns Varde “Kas te notiek”, Jāņa Rozes apgāds

Ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā literatūras festivālam “Punctum” par dzejnieces Montas Kromas literārā devuma daudzpusīgu un spilgtu rezonansi, sniedzot būtisku radošu impulsu mūsdienu latviešu dzejas attīstībā un sinerģijas veicināšanā ar citām mākslas nozarēm.

LALIGABA ekspertu komisijas pārstāve, dzejniece Anna Auziņa, atzīmē: “Montas Kromas simtgadē, aktualizējot spožās latviešu modernistes literāro devumu, 2019. gada maijā norisinājās virkne aizraujošu pasākumu – uz modernisma attīstību fokusēti eseju lasījumi; akadēmiska, bet vienlaikus atsvaidzinoša, M. Kromas dzīvei un daiļradei veltīta konference; kā arī vērienīgs dzejkoncerts Rīgas cirkā Māras Ķimeles režijā. Tam visam pa vidu – diskusijas, dzejas un prozas lasījumi, izglītojoša pastaiga un grāmatu atvēršanas svētki. “Punctum” festivāla ietvaros iznāca grāmata “Monta Kroma. Re:”, kurā tika publicēti 23 mūsdienu dzejnieku darbi – veltījumi, atbildes un parafrāzes.”Punctum” festivāla daudzpusīgās norises saliedēja virkni dzejnieku, rakstnieku un Kromas pētnieku, liekot sajust, kā dzejniece no mūžības turpina sapurināt kolēģus, līdzīgi, kā to tika darījusi dzīves laikā.”

Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt 1941. gadā dzimušajam latviešu rakstniekam Jurim Zvirgzdiņam par izcilu ieguldījumu Latvijas bērnu literatūrā. J. Zvirgzdiņš 90. gados pievērsies bērnu literatūrai un šajā žanrā sarakstījis teju 30 grāmatu, kurās jaunie lasītāji aizraujošā veidā tiek iepazīstināti ar dažādām kultūrvietām, vēsturiskiem notikumiem un sasniegumiem Latvijā un pasaulē. Autora spilgtākais literārais tēls ir lācītis Tobiass, kas ir viens no paša rakstnieka rotaļlietu kolekcijas lāčiem un, kā apgalvo pats autors, Tobiass esot sarakstījis vismaz septiņus no Zvirgzdiņam piedēvētajiem literārajiem darbiem. Savos tekstos J. Zvirgzdiņš meistarīgi savij dokumentālus faktus un fantāziju, kas uzrunā bērnu auditoriju ar reālā pieredzē balstītiem un spilgtā veidā izstāstītiem notikumiem.

Ekspertu komisijas priekšsēdētājs, literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis vērtē: “Juris Zvirgzdiņš nav tikai rakstnieks. Drīzāk tā ir teritorija vai, ja patīk, kontinents latviešu prozas teritorijās. Vispirmām kārtām – Zvirgzdiņš ir daudzkārt godalgots (Latvijas Literatūras Gada balva, Jāņa Baltvilka balva, Pastariņa prēmija) bērnu rakstnieks, lācīša Tobiasa, baltās degunradzītes Mufas, konteineru meitenītes Rudītes, Rīgas runča Maurīcija, bebru dzimtas un daudzu citu labdabīgu, varbūt mazliet naivu, tomēr katrā ziņā ļoti asprātīgu un, kas arī nav mazsvarīgi, erudītu būtņu autors. Domājams, ne katrs latviešu autors varētu lepoties ar tik milzīgu auditoriju, kādu veido bērni, kas nu jau vairākās paaudzēs lasījuši Zvirgzdiņa grāmatas.”

Sīkākas ziņas par nominantiem, speciālbalvas un mūža balvas ieguvēju un citām aktivitātēm laikā no š. g. 31. marta būs pieejamas mājaslapā www.laligaba.lv, kā arī LALIGABA sociālo tīklu kontos Facebook, Instagram un Twitter.

LALIGABA balvu ieguvējus aizklātā balsojumā noteiks ekspertu komisija, un laureāti tiks paziņoti īpašā LALIGABA balvu pasniegšanas literatūrē, kas būs skatāma kanālā LTV1 š. g. 30. aprīlī plkst. 21.05. Balvu ieguvēji saņems dizaina studijas “Mājo” veidoto LALIGABA lampu un naudas balvas.

Šā gada sauklis “Vienā elpas vilcienā” iemieso ideju par literatūru kā aizraujošu brīvā laika pavadīšanas iespēju un arvien pārsteidzošu radošā kustībā esošu procesu, kas līdzinās vilciena reisiem, kas dodas dažādos maršrutos, atklājot arvien jaunas pieturas un galamērķus. Šā gada balvas publicitātes vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Mareks Hofmanis.

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.

Par balvas norisi rūpējas un to kopīgi organizē: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.

Balvu atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, VAS “Pasažieru vilciens”, Baltic International Bank, Latvijas Televīzija, raidījums “Literatūre”, Latvijas Sabiedrisko Mediju portāls.

Sadarbojas: grāmatnīcu tīkls “Jānis Roze”, grāmatnīcu tīkls “Zvaigzne ABC”, dizaina studija “Mājo”.

Informē: laligaba.lv, “Delfi”, interneta žurnāls “Satori”, “Kultūrzīmes”, “Kultūras Diena un Izklaide”, “Domuzīme”, “konTEKSTS”, “Punctum”, Latvijas Radio, Radio NABA, literatūras un kritikas portāls “Ubi Sunt”.

 

Sīkākas uzziņas:
Andra Konste
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja
E-pasts: andra.konste@ventspilshouse.lv
Tālr.: 29207353