Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu no 2024. gada aprīļa līdz oktobra beigām Dundagas bibliotēka rīko nodarbību un sarunu ciklu “Biez grāmat, plāns laps” jeb “dundzniks runę, las un rakst skaidar valad un duomę ka top grāmats” (vietējos dialektos).
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir “Bibliotēkas un lasīšana”, aicinot runāt par grāmatu un bibliotēku Latvijā dažādajiem likteņiem.
2024. gada 23. aprīlī plkst. 11.20 Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) konferences “Bibliotēkas un lasīšana” ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks grāmatas “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” atvēršanas svētki.
Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomes žūrija ir izvērtējusi no 2010. gada 31. maija līdz 2011. gada 31. maijam iznākušās bērnu grāmatas un paziņojusi Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas 2011. gada nominantus rakstniecībā un grāmatu mākslā.
Šogad žūrija vērtēja 28 grāmatas. Baltvilka balvai nominēti 4 rakstnieki un 9 grāmatu ilustratori.
Rakstniecībā nominēti: Juris Kronbergs (“Mākoņu grāmata”), Māra Cielēna (“Princese Aurēlija un kokspoki”, “Deguns debesīs”, “Žirafes šalle”), Juris Zvirgzdiņš (“Mufa. Stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu”), Inese Zandere (“Princešu piedzīvojumi”).
Grāmatu mākslā nominēti: Gita Treice (ilustrācijas Jura Zvirgzdiņa grāmatai “Tobiass un neparastais ciemiņš”), Reinis Pētersons (ilustrācijas Jura Zvirgzdiņa grāmatai “Mufa. Stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu”), Gundega Muzikante (ilustrācijas Lolitas Grāvītes grāmatai “Matīss iepazīst teātri: ceļojums teātra aizkulisēs” un Valda Klišāna grāmatai “Matīss meklē Latviju: aizraujošs zēna ceļojums Latvijas vēsturē”), Agija Staka-Jansone (ilustrācijas Valda Klišāna grāmatai “Matīss spēlē hokeju: aizraujošs zēna ceļojums hokeja vēsturē” un Māra Oltes grāmatai “Matīsa piedzīvojumi mežā: aizraujošs zēna ceļojums Latvijas mežos”), Indra Sproģe (mākslinieces pašas sacerētajai grāmatai “Joka pēc alfabēts”), Aleksejs Naumovs (ilustrācijas Māras Cielēnas grāmatai “Princese Aurēlija un kokspoki”), Irēna Lūse (ilustrācijas Ineses Zanderes grāmatai “Princešu piedzīvojumi”), Ilze Dambe (kopā ar norvēģu autori Cecīliju Lanesu veidotā bilžu grāmata “Ķerot trolli”), Anete Melece (ilustrācijas Jura Kronberga grāmatai “Mākoņu grāmata”).
Šogad Baltvilka balvas žūrijā strādāja LBJLP prezidente, LU profesore Ilze Stikāne (žūrijas priekšsēdētāja), Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, LMA asociētais profesors, mākslinieks Juris Petraškevičs, mākslas vēsturniece Austra Avotiņa, Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš.
Iespaidos dalās Kaspars Znotiņš, kas Baltvilka balvas žūrijā šogad piedalījās pirmo reizi: “Manuprāt, grāmatai ir ļoti grūts uzdevums – piesaistīt bērnu uzmanību viņu krāsainajā, ņirbošajā ikdienā, kur dominē dators un TV. Tāpēc daudzas grāmatas ir liela formāta, spilgtām ilustrācijām bagātas. Es savā bērnībā, 80. gados, par tādām grāmatām varēju tikai sapņot. Un tomēr mani starp pagājušā gada darbiem visvairāk piesaistīja tās grāmatas, kurās stāsts bija spilgtāks par ilustrācijām.”
Laureātu vārdi tiks paziņoti 24. jūlijā, svinīgajā balvas pasniegšanas sarīkojumā Jaunajā Rīgas teātrī.
Jāņa Baltvilka balva notiek kopš 2004. gada. Tās uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā.
Programmas “Baltā Vilka grāmatas” pasākumu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Ventspils starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, Jaunais Rīgas teātris, Igaunijas Republikas vēstniecība Latvijā, Lux Express, Dylan Distribution, Latvijas Literatūras centrs. Informatīvais atbalstītājs LETA.
