1989. gadā par Latvijas Valsts bibliotēkas direktoru kļuva Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītājs Andris Vilks. Tobrīd svarīgākie uzdevumi bija grāmatu atbrīvošana no specfondiem, krājuma papildināšana ar trimdas literatūru, pieejamības nodrošināšana ikvienam izdevumam.
 
Pēc trimdas grāmatām bija milzu pieprasījums, un jau 1989.gada rudenī bibliotēkā tika iekārtota plaša trimdas literatūras izstāde – lasītava. "Saņēmām Kultūras fonda dāvinājumus", atceras direktors, "es caur Tallinas ostu biju ievedis 6 čemodānus ar grāmatām un skaņuplatēm no Zviedrijas. Drīz pēc tam līdz ar durvju zvanu tika atsūtīta visa Upsalas latviešu bibliotēka."
 
Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gadā krasi mainījās arī bibliotēkas dzīve. 1991. gadā tā kļuva par Latvijas Nacionālo bibliotēku, tika likvidēts specfonds, pieņemts Ministru Padomes lēmums "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību", uzsākta jaunās ēkas projektēšana. Sistemātiski tika iegādāti jaunākie poligrāfiskie izdevumi un elektroniskie resursi. 1994. gadā krājumu papildināja unikālā Oto Bonga Vācijā veidotā Baltijas Centrālā bibliotēka.
 
90. gadu beigās LNB aktīvi pievērsās kultūras mantojuma digitalizācijai, periodisko izdevumu elektronisko kopiju veidošanai. 1999. gadā UNESCO Ģenerālā asambleja Parīzē pieņēma "Rezolūciju par atbalstu LNB celtniecībai", 2000. gadā tika izveidota UNESCO Starptautiskā ekspertu padome LNB celtniecības atbalstam, Gunāra Birkerta izstrādātais LNB ēkas projekts saņēma Čikāgas (ASV) Arhitektūras muzeja gada balvu.
 
Bibliotēka iesaistījusies vairākos starptautiskajos projektos (TEL/Eiropas bibliotēka, Europeana). 2006. gadā tika likti pamati Latvijas nacionālajai digitālajai bibliotēkai "Letonica", kas kļuvusi par LNB prioritāti. 2007. gadā LNB tika iekļauta valsts zinātnisko institūciju reģistrā. 2008. gada 20. jūnijā tika ielikts LNB jaunās ēkas pamatakmens, uzsākti vērienīgi būvniecības priekšdarbi.
 
Šobrīd, var teikt, LNB ceļ vienlaikus divas nacionālas bibliotēkas – tradicionālo un digitālo, kuru arhitektoniskie risinājumi un aprīkojumi ir vienlīdz sarežģīti un dārgi.
 
Nacionālajām bibliotēkām ir īpaša loma informācijas pasaulē. Tās ir svarīgākās globālās bibliotēkas sastāvdaļas – gan ar bagātajiem informācijas resursiem, gan kvalificētu personālu. Tieši bibliotekāriem jākļūst par globālās informācijas vides valdniekiem – satura veidotājiem, lasītāju apmācītājiem, elektronisko dokumentu brīvpiekļuves aizstāvjiem.
 
"Gūtenberga galaktikas" sanāksmē – LNB pēdējos divdesmit gados. Atmodā un plauksmē, stratēģiskajos plānos un ekonomiskajā krīzē. Direktora Andra Vilka skatījumā.
 
Tiksimies 27. aprīlī plkst. 15.00 LNB Baltajā zālē (Tērbatas ielā 75)!
 
 
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļa
Tālr.: 67312776
www.lnb.lv