Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni konkursa pirmajā kārtā pēta Latvijas kultūras mantojumu, piedāvā radošus un mūsdienīgus kultūras vērtību komunikācijas risinājumus.
Valsts svētku nedēļā (13.11. – 17.11.) visos Latvijas reģionos norisinājās Latvijas Kultūras kanona konkursa 2017-2018 “Latvijas Kultūras kanons Latvijas simtgadei” pirmā kārta. Konkursanti žūrijai prezentēja vienu sevis izvēlētu Latvijas Kultūras kanonā iekļautu vērtību, kas, viņuprāt, Latvijas simtgadē būtu popularizēt kā Latvijas kultūras mantojumā īpašu un jāpiedāvā šīs vērtības komunikācijas risinājumus Latvijas Kultūras kanona atjaunotajā mājas lapā. Nereti skolēnu izvēlētā vērtība bija tieši viņu reģionam vai pilsētai raksturīga vai īpaša. Piemēram, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija sniedza plašu stāstījumu par podniecību Latgalē, tāpat arī Nautrēnu vidusskolas komanda stāstīja par tieši Latgalei raksturīgajiem maija dievkaplojumiem pie brīvdabas krustiem, savukārt Rīgas 40.vidusskolas skolēni stāstīja par savas skolas ēku, arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projektēto Ata Ķeniņa ģimnāzijas ēka Tērbatas ielā, kas arī ierindojas starp 99 kanona vērtībām. Vairākas komandas visos reģionos izcēla Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkus, tautastērpus un rudzu maizes cepšanas tradīcijas. Tika runāts arī par konkursā vēl nekad pieminētām vērtībām, piemēram, fotogrāfu Egonu Spuri, arhitektiem Kristofu Hāberlandu un Reinholdu Šmēlingu. Tikpat dažādas, cik kanona vērtības, bija arī jauniešu piedāvātie mājaslapas komunikācijas risinājumi: skolēni piedāvāja mājaslapu papldināt ar dažādiem iedvesmas un pieredzes stāstu video, tika piedāvāts lapā ievietot interaktīvas orientēšanās spēles kartes un Rīgas koka ēku agrākās fotogrāfijas pretstatīt atjaunoto ēku iemūžinājumiem.
Ņemot vērtā komandu daudzvedīgo un labi sagatavoto stāstījumu un dažādo komunikācijas kanālu poteniciālu, žūrija lēma uz konkursa otro un trešo kārtu virzīt Saulkrastu vidusskolas, Privātās vidusskolas Ādažu Brīvā Valdorfa skolas, Ogres Tehnikuma, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas, Nautrēnu vidusskolas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas, Brocēnu vidusskolas, Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, Liepājas 7.vidusskolas, Jelgavas Mūzikas vidusskolas, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Rīgas Vakara Ģimnāzijas, Rīgas Katoļu ģimnāzijas un Olaines 2. vidusskolas komandas.
Otrajā kārta skolēni piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkās rīkotā seminārā, kurā konkursanti apgūs mediju satura izstrādes un kultūras mantojuma komunikācijas pamatprincipus. Savukārt Latvijas simtgades pirmajā mēnesī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies konkursa fināls. Fināla uzdevums būs saistīts ar satura izstrādi konkrētam medijam un mērķtiecīgu skolu jaunatnes vēstījumu Latvijas simtgades un Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā.
Latvijas Kultūras kanona konkursu vidusskolēniem „Kultūras kanona vēstis Latvijas nākošajā simtgadē” organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Konkursa pirmo kārtu atbalsta LV100, LV100 Svētku rota un Peintbols PB Telpa. Informatīvais atbalsts E-klase un Chaula.lv.
Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas Kultūras kanona mājas lapā, Facebook lapā un Latvijas Kultūras akadēmijas mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Nadīna Rutka
Konkursa projekta vadītājas asistente
Tālr. 29969371
