Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē.

Vai atceraties laiku pirms Feisbuka ēras un mobilajām īsziņām? Kad tikšanās pilsētā bija jānorunā laicīgi, bet ciemos varēja ierasties nelūgts? Laiku, ko raksturoja telegrammas, adrešu blociņi un glītrakstīšanas burtnīcas. Arī rakstāmmašīnu klaboņa kabinetos un rindas pie telefonu automātiem. Šādas atmiņas pieder stāstam par pēdējām paaudzēm pirms interneta. Viņu dzīvēm.

Kuratori Kaspars Vanags (Latvija), Zane Zajančkauska (Latvija) un Diana Fransena (Diana Franssen, Nīderlande) izstādei izvēlējušies starpdisciplināru pieeju. Mākslas darbi pārtapuši poētiskos vēstījumos par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi. Līdztekus mākslai ekspozīcijā iekļautas sadzīviska rakstura laikmeta liecības: ģimeniskiem diapozitīvu vakariem kādreiz sarūpēti un vēlāk aizmirsti fotostāsti, caur koppapīru tiražēts samizdats, radioamatieru korespondences, neparastas dienasgrāmatas un īpatņu izveidotas vēsturisko priekšmetu kolekcijas, kā arī izcila šaha partija, kas izspēlēta starpkontinentāli pa pastu: cik gājienu, tik pastkartīšu.

Sagaidāms, ka izstāde raisīs daudz un dažādas atmiņas vidējās un vecākās paaudzes apmeklētājos, savukārt interneta laikmetā uzaugušajiem tā būs maz zināma, bet intriģējoša pasaule, ko atklāt. Tāpat projekts ļaus iepazīt māksliniekus, kuru veikumu pieskaita nozīmīgam pagrieziena punktam mūsdienu mākslas vēsturē un kas Latvijā būs redzami pirmo reizi, piemēram, Ons Kavara (On Kawara), Džons Baldesari (John Baldessari), Elans Kaprovs (Alan Kaprow), Marta Rozlere (Martha Rosler), Dīters Rots (Dieter Roth). Izstādes veidošanā iesaistījušies arī pazīstami jaunākās paaudzes latviešu mākslinieki Andrejs Strokins, Viktorija Eksta un Ingrīda Pičukāne, kuri strādā ar nesenās vēstures atstātā mantojuma savdabībām.
No pagājušā gadsimta vidus arvien lielāka sabiedrības daļa sāka izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces ikdienā – telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras. Vieni baudīja plašu pasta pakalpojumu klāstu no durvīm līdz durvīm un varēja izvēlēties “Polaroid” kameru, lai iegūtu attēlu vienā vienīgā eksemplārā, vai arī pavairot tekstus un attēlus ar “Xerox” kopētāju neierobežotā daudzumā. Citi tikmēr meklēja puslegālus risinājumus, kā ar pieejamām tehnoloģijām radīt patvērumu no ideoloģiskās kontroles.

Turklāt, atkāpjoties no šo ierīču lietošanas instrukciju pragmatisma, dažādojās tradicionālie pašizziņas žanri un sociālo lomu konstruēšanas instrumenti, tai skaitā dienasgrāmatas, atmiņu klades, vēstuļu draudzības, ģimenes albumi un citas personīgās arhivēšanas metodes. Šo atšķirīgo materiālu kopums uzrunās skatītāju kā sen neatvērta pastkastīte, kurā sūtījumu gūzma sevī slēpj iespēju atrast kādu personīgi adresētu ziņu.

Pēdējās desmitgades pirms digitālās revolūcijas ir atstājušas nebijuši daudzveidīgu un apjomos nepārspētu šāda rakstura kultūrmantojumu. Tas runā par stereotipiem un gaumes klišejām, par pašnoteikšanās alkām un atkāpēm no normatīva. Līdzās apzināti izkoptām dīvainībām un savrupa ceļa gājējiem, te atrodamas horizontāli izvērstas socializēšanās formas un autonomu grupējumu eksperimenti ar ierasto ikdienas kārtību. Tieši privātā un publiskā mijiedarbība padara pagātnes liecības aktuālas arī digitālās realitātes laikmetā.

Izstādes galvenie atbalstītāji ir ABLV Charitable Foundation, Valsts kultūrkapitāla fonds, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Izstāde top, sadarbojoties ar Van Abes Laikmetīgās mākslas muzeju (Van Abbemuseum, Eindhovena, Nīderlande) un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

 

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, “Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

IZSTĀDES ORGANIZATORS:
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

IZSTĀDES GALVENIE ATBALSTĪTĀJI:

ABLV Charitable Foundation, Valsts kultūrkapitāla fonds, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, Latvijas Republikas Kultūras ministrija

IZSTĀDES KURATORI:

Kaspars Vanags, Zane Zajančkauska,Diāna Fransena (Diana Franssen), Van Abes Laikmetīgās mākslas muzeja kuratore un pētnieciskā darba vadītāja (Eindhovena, Nīderlande)

EKSPOZĪCIJAS un SAZIŅAS DIZAINS:

Rihards Funts, Toms Lucāns (“RIJADA”)

PROJEKTA DIREKTORE:

Kitija Vasiļjeva, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

PROJEKTA KOORDINATORE:

Māra Žeikare, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

PROJEKTA KOMUNIKĀCIJAS VADĪTĀJA:

Marta Krivade, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja T: (+371) 67 039282, GSM: (+371) 26 486312, E: marta.krivade@lcca.lv

IZSTĀDES KOORDINATORE MUZEJĀ:

Ieva Kalnača, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, T: (+371) 67 716115, E: Ieva.Kalnaca@lnmm.lv

INTERNETA RESURSI:

http://www.lnmm.lv/
http://www.lcca.lv/

FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

TWITTER: @LNMM_muzejs

INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart

#lnmm

#youvegot1243unreadmessages

#tevpienākušas1243ziņas

 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

DARBA LAIKS:

Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30

Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30

Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30

Pirmdienās slēgts

Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.

BIĻEŠU CENAS:

Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 3,50 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri 2,00 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR

Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.

 

 
Preses materiālu sagatavoja:

Nataļja Sujunšalijeva

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja

Preses centra vadītāja

Tālr: (+371) 67 357527

E-pasts: pr.service@lnmm.lv

www.lnmm.lv